Latvija kļūst par izmēģinājuma vietu urbānai fermai, kurā zaļumi tiek izaudzēti rekordtempos 23
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baziliks, piparmētras, lapu salāti, sinepes, timiāns – šādu ražu pagājušajā nedēļā novāca urbānās lauksaimniecības uzņēmums SIA “Broccoli”. Šāda veida ražošana gūst aizvien lielāku popularitāti pasaulē, īpaši tajās pilsētās, kur valda liela pārapdzīvotība, un valstīs, kur lauksaimniecības zemju pieejamība ir ierobežota. Un kā nu ne, iedzīvotāju skaits pasaulē strauji aug, un diskusijas par to, kā nākotnē paēdināt visus iedzīvotājus, kļūst aizvien aktuālākas.
Novāc pirmo ražu
Savu risinājumu piedāvā SIA “Broccoli”, kas izveidots Rīgā. Viens no uzņēmuma dibinātājiem – uzņēmējs Rinalds Trukšs, kurš kopīgi ar partneri – pieredzējušu uzņēmēju, IT un mākslīgā intelekta speciālistu no Beļģijas – izveidojis jaunu kompāniju.
Pagājušajā nedēļā esam liecinieki, kā tiek novākta viena no pirmajām zaļumu ražām, kas aizceļo uz tirdzniecības vietām.
Speciāli aprīkotā konteinerā netālu no “Spices” pēc hidroponikas metodes tiek audzētas triju veidu piparmētras, lapu salāti, baziliks un citi zaļumi. Hidroponika – tā ir sakņu apūdeņošana ar ūdeni, kurā atrodas augam nepieciešamās barības vielas un mikroelementi. Augi – no pavisam maziem stādiņiem līdz gatavību sasniegušiem – atrodas vairākos stāvos un atgādina nelielu laboratoriju.
Audzētava aprīkota ar visu nepieciešamo – tajā ir LED apgaismojums, speciāls klimats, barības vielu padeve augiem, CO2 padeve, pat mākslīgais vējš, kas augu labsajūtai esot ļoti nepieciešams. Klimatu un mitrumu regulē speciāli sensori, ko vada attālināti no telefona.
Pavisam audzētavā ir divi cikli – sēšana un diedzēšana un augu pārstādīšanas un audzēšanas cikls. Augi tiek sēti kokosa substrātā un pirmo dzīves posmu pavada īpašā apgaismojumā, jo dīgšanas fāzei nepieciešami citi apstākļi nekā augšanai. Trukšs stāsta, ka nākamajām sistēmām diedzēšanas cikls jau notiks pavisam noslēgtā vidē.
Kokosa substrāts tiek iepirkts citās valstīs, jo Latvijā tādu neražo.
Uzņēmuma speciālisti gan testē arī kūdras substrātu ar domu, ka nākotnē varētu notikt sadarbība ar vietējiem kūdras substrāta ražotājiem. Kad augi sasniedz noteiktu stadiju – ir pietiekami izveidojusies sakņu sistēma, tie tiek pārstādīti un tālāk attīstās audzēšanas sistēmā. Tas nozīmē, ka augs saņem visas nepieciešamās barības vielas jeb ideālo barības kokteili, ko, augot brīvā dabā, iegūt tam būtu daudz grūtāk.
Pesticīdi to audzēšanā netiek lietoti. LED apgaismojums nodrošinot nepieciešamo gaismas spektru augšanai. Katru dienu noteiktā laikā notiek pāreja no nakts uz dienu. Pašlaik augiem dienas ilgums ir 12 stundas, nakts – 12, bet plānots “diennakti” sašaurināt līdz 18 stundām, kas dotu lielāku ražošanas efektivitāti un attiecīgi – elektroenerģijas resursu taupīšanu. Tomēr šai pieejai ir robežas, jo augiem tāpat kā cilvēkiem nepieciešama atpūta, tāpēc nedrīkst tiem atņemt nakts miegu.
Trukšs stāsta, ka jaunā augu mājvieta – urbānā ferma – ir pilnībā pārbūvēts jūras konteiners, lai tas varētu veikt nepieciešamo funkciju.
Testēšana tajā notiekot jau kopš augusta, iepriekš veikta vairāku gadu sagatavošanās. Urbānā ferma ir jaudīga – vienā dienā tā var saražot līdz pat 300 vienībām zaļumu. Viena vienība – tas ir bazilika vai piparmētras augs ar saknīti. Nepieciešamas apmēram 14 dienas, lai vienu stādiņu izaudzētu līdz gatavībai. Salīdzinājumam – āra apstākļos šis process būtu krietni vien ilgāks.
Eksperimenti turpinās, bet jau zināms ceļš, kā audzēt pamatkultūras. Bijuši arī mēģinājumi audzēt Kalē kāpostus, fenheli, taču tas esot sarežģītāk. Arī uzņēmuma nosaukumā minētos brokoļus urbānie lauksaimnieki pagaidām vēl neaudzē. Šobrīd uzņēmums ir pilnībā aprīkojis vienu konteineru un jau tiek izgatavoti nākamie.
“Testa vieta ir Latvija. Nākamie tirgi, kur plānojam strādāt, ir Luksemburga, Beļģija un Francija,” klāsta uzņēmējs. Tāpat tiek plānots apgūt Skandināvijas valstu tirgus.
Kā nonākts līdz urbānās lauksaimniecības idejai? “Ar biznesa partneriem pie šīs ieceres strādājam jau vairāk nekā divus gadus. Redzam, ka attīstīto valstu iedzīvotāji savu dzīvesveidu vairs nevar uzturēt ar līdzšinējām metodēm. Mēs Latvijā atrodamies fantastiskā vietā, kur globālās problēmas tieši neizjūtam.
Mums ir pieejama tīra pārtika, gandrīz katram ir tiešais piegādes kanāls no lauku pagraba. Iespējams, neapzināmies, kas ir pārapdzīvotība vai piesārņojums.
Citiem tie ir nopietni jautājumi, kas jārisina. Un tieši tāpēc Latvija izvēlēta par testa vietu,” stāsta Rinalds Trukšs, kura iepriekšējā pieredze saistās gan ar darbu pārtikas industrijā, gan ilgu gadu darbu konsultāciju biznesā. Īpaši viņu saistot jaunās tehnoloģijas, ko iespējams veiksmīgi ieviest pārtikas ražošanā. To skaitā mākslīgais intelekts.
Viens piemērs tā izmantošanai – audzēšanas klimata automātiska maiņa, kultūraugiem sasniedzot zināmu gatavības pakāpi. Proti, tiklīdz augs sasniedz noteiktu garumu, to identificē vizuālās atpazīšanas sensori un mākslīgais intelekts piedāvā pāriet uz optimālāku audzēšanas klimatu konkrētajai kultūrauga audzēšanas stadijai. Te gan jāvērtē sistēmas izmaksas un ekonomiskais ieguvums. Pavisam “Broccoli” komandā jau ir septiņi cilvēki, to vidū agronoms un biologs, kas seko līdzi visiem procesiem.
Sāk piedāvāt veikaliem
Izaudzēto “Broccoli” nule kā sākuši realizēt “svaigi.lv”, “Idillē” un “Stockmann”. Plānots sadarboties arī ar citiem lielajiem tirdzniecības tīkliem. Vai ražas pietiks?
Uzņēmējs teic, ka Latvijas tirgus nav liels un apgādāt to nebūs problēmu, jo augi tiek izaudzēti rekordtempos neatkarīgi no āra apstākļiem, sezonas.
“Domājams, piecas sešas šādas urbānās fermas – tas ir maksimālais apjoms, ko Latvijas tirgus var paņemt. Cilvēki nevarēs apēst tik daudz garšaugu, cik mēs varam saražot. Divās nedēļās varam saražot četrus līdz piecus tūkstošus vienību ar vienu urbāno fermu,” rēķina Rinalds Trukšs. Turklāt jārēķinās, ka “Broccoli” nav vienīgais tirgus dalībnieks, zaļumus audzē arī konvencionālie un bioloģiskie lauksaimnieki, kā arī mājražotāji.
Kompānijai ir globāli mērķi, bet klientu apkalpošana varētu notikt no Latvijas. Jau top nākamās komerciālās vienības – urbānās fermas, ko sadarbības partneriem “Broccoli” piedāvās pēc franšīzes principa.
Mērķis ir padarīt urbāno lauksaimniecību pievilcīgu jauniem uzņēmējiem un tādējādi nodrošināt kvalitatīvu produktu iedzīvotājiem, kuru skaits pasaulē aizvien palielinās.
Šobrīd tiek radīts dzīvotspējīgs biznesa modelis, ar ko startēt citu valstu tirgos. Projekta autori izpētījuši tirgu, analizējot gan franšīzes aspektu, gan iedzīvotāju pirktspēju un zaļās domāšanas indeksu. Tādējādi izstrādāts algoritms, kas ļauj izvērtēt šim biznesam piemērotākās valstis. Līdz šim uzņēmumā ieguldītas privātās investīcijas, taču netiek izslēgta iespēja piesaistīt ES līdzfinansējumu gan pētniecības jomā, gan ražošanas paplašināšanā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzinusi uzņēmumu par inovatīvu un to uzņēmusi Jūrmalas biznesa inkubatorā.
