Viedoklis 125
Mediķis, kas cēloņsakarību saskata
Vismaz viens mediķis šādas cēloņsakarības redz: arodveselības un arodslimību ārsts Vitālijs Zaharovs, kurš ir arī Latvijas Profesionālo ūdenslīdēju asociācijas konsultants ūdenslīdēju medicīnas jautājumos.
“Aterotrombatiskam išēmiskam insultam ir nepieciešams trombs un asinsvadu sašaurinājums, kuru trombs var pilnīgi vai daļēji nosprostot. Timofejevam bija iedzimta labās mugurkaula artērijas nepilnvērtīga attīstība, kas nebija diagnosticēta. Viņam 15 gadus bija atļauts strādāt zem ūdens bez jebkādiem ierobežojumiem, kas nospēlēja savu negatīvo lomu notikuma dienā. Izvērtējot informāciju par veiktām aktivitātēm baseinā un simptomātiku pēc izniršanas (ilgstošās galvassāpes, kas nepārgāja pēc pretsāpju līdzekļu lietošanas, muskuļu vājums, bezspēks un citi), ir pamatojums domāt par barohipertensijas sindromu. Tas nozīmē plaušu asinsvadu mehānisku saspiešanu sakarā ar paaugstināto gaisa spiedienu elpceļos, veicot dažādus ūdenslīšanas vingrinājumus. Tādējādi radās asinsrites traucējumi mazajā asinsrites lokā. Galvā notika asinsrites un vielmaiņu procesu traucējumi – venozas cirkulācijas nosprostošanās, reģionālās arteriālās hipertensijas attīstība, galvas smadzeņu tūska, intrakraniālā spiediena paaugstināšanās,” saka V. Zaharovs, kurš uzskata, ka atbildība jāuzņemas ārstu komisijām, kas nebija diagnosticējušas iedzimto anomāliju un ļāvušas Timofejevam strādāt par ūdenslīdēju.
“Protams, mēs varam runāt par to, ko var un ko nevar diagnosticēt un cik katra procedūra maksā, bet tā nav un nevar būt Timofejeva problēma. Kad puišiem – karavīriem, glābējiem, policistiem – jāglābj cilvēki, jāaizstāv valsts, tad viņiem saka – uz priekšu! – bet, kad ar puišiem kaut kas notiek, attieksme pret viņiem ne vienmēr ir tāda, kādu gribētos,” skumji atzīst V. Zaharovs.
