Upurējis veselību valstij. Latvijas labākais armijas ūdenslīdējs pēc insulta neesot padzīts, bet atvaļināts 125
2015. gada februārī Nacionālo bruņoto spēku Ūdenslīdēju skolas komandieris komandleitnants Jurijs Timofejevs piedzīvoja insultu. 40 gadu vecajam virsniekam bija nepieciešama steidzama un ilgstoša ārstēšanās. Tās laikā Timofejevs saņēma vēl vienu triecienu: viņam atņēma drošības sertifikātu darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Bet arī ar to likstas nebeidzās: Latvijas armijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija konstatēja, ka insults nekādi nav saistīts ar dienestu un līdz ar to komandleitnants pēc dienesta nevarēs saņemt ne tikai trīs mēnešu algas pabalstu un turpmākās ārstēšanās izmaksu kompensāciju, bet, visticamāk, nesaņems vienreizējo pabalstu par invaliditāti (karavīriem par I invaliditātes grupu pienākas – 71 145 eiro, par II – 35 573 eiro, par III – 14 229 eiro), ja tāda tiks piešķirta. Tālākais jau bija loģisks: 26. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis parakstīja pavēli par Timofejeva atvaļināšanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Komandleitnants uzskata, ka valsts ar viņu nav labi izrīkojusies.
Iedzimto defektu nebija konstatējuši
J. Timofejevs Latvijas armijas dienestā ir kopš 1993. gada. Vienīgais no mūsu valsts, kas pabeidzis pasaules prestižāko – Francijas ūdenslīdēju – skolu, kur ieguvis ūdenslīdēja atmīnētāja profesiju. Piedalījies Eiropas Savienības operācijās pret pirātiem pie Somālijas krastiem. ASV pabeidzis vecāko virsnieku kursus. 2004. gadā Latvijas jūras spēkos izveidojis ūdenslīdēju vienību. Piedalījies daudzos glābšanas darbos. Neitralizējis ap 200 sprādzienbīstamu priekšmetu. Zem ūdens pabijis vairāk nekā 1000 stundu. Timofejevs uzskata, ka insults ir tiešas dienesta sekas, turklāt iegūts dienesta pienākumu pildīšanas laikā.
“Biju tikko kā atgriezies no atvaļinājuma un Ūdenslīdēju skolas baseinā atstrādāju parastās iegremdēšanās operācijas. Pēc tam sāpēja galva, bet tam īsti nepievērsu uzmanību, jo mums, ūdenslīdējiem, kas strādā skābekļa badā un ar milzīgām slodzēm, bieži kaut kas sāp. Nākamajā dienā ar kuģi devos jūrā. Jutos saaukstējies. Dzēru zāles. It kā palika labāk, tad atkal sāka salt. Tā pagāja četras dienas, līdz 10. februārī vairs īsti nekontrolēju roku. Mediķi teica, ka ir aizdomas par insultu, ko arī Rīgā, Stradiņa slimnīcā, konstatēja. No asinsvada bija atrāvies trombs. Kā ārsti teica, pārslodzes un iedzimtā pārāk mazā viena galvas asinsvada dēļ šo iedzimto defektu man neviena medicīniskā pārbaude iepriekš nebija konstatējusi. Veselības pārbaudēs, tajā skaitā Francijā, kur bija ļoti lielas slodzes un daudzi neizturēja, vienmēr pēc būtības saņēmu teicamu novērtējumu – tas arī formāli būtu tāds, ja ne operēts ceļgals,” stāsta Timofejevs.
Tagad viņš teicis ardievas ūdenslīšanai neatgriezeniskās veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ: bieži sāp galva, traucētas kreisās rokas un kājas kustības, nepārtraukti jālieto medikamenti. Starp citu, Jurijs bijis Latvijas jauniešu izlases kandidāts peldēšanā un ir melnās jostas īpašnieks džiudžitsu. Paldies dievam, ar galvu viss esot kārtībā – varēšot strādāt par pasniedzēju un konsultantu. Taču Nacionālo bruņoto spēku, Aizsardzības ministrijas, saistīto drošības iestāžu attieksme, tātad kopumā – valsts attieksme, sāpot.
