Kamēr “vecā” Eiropa bremzē, latvieši kļuvuši par Eiropā vienīgajiem bioloģisku upeņu stādu eksportētājiem 22
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nebūs kvalitātes, nebūs darījuma,” tā galveno nosacījumu eksporta tirgos raksturo saimnieks Andris Krogzems, piebilstot – kvalitāte sākas no spēcīga un vesela ogu krūma, kurš aug dzīvā un barības vielām bagātā augsnē. Tas ir galvenais, par ko tad arī rūpējas saimniecība, un rezultāti neizpaliek.
“Krogzeme” ir vienīgie, kas audzē bioloģiski sertificētus upeņu stādus, pēc kuriem pieprasījums Eiropā aug, līdz ar to galveno attīstības virzienu saimnieki redz eksportā.
Patlaban stādu, kā arī saldēto ogu eksports ir uz Eiropas valstīm, bijusi arī pirmā piegāde uz Kazahstānu.
Ne katram sanāk izaudzēt
Jautāts, kāpēc poļi pērk Latvijas stādus, ja Polijā tie dabūjami teju trīsreiz lētāk, Andris teic, ka tas tik daļēji taisnība. Lētāk varot nopirkt šķirotus zemas kvalitātes stādus – tādus, ko “Krogzemē” liekot kompostā, nevis pārdod klientiem. Bet labiem stādiem cena visur būs laba.
“Poļi nepirktu pie mums stādus, ja prastu paši pietiekami labi izaudzēt. Nemaz nerunājot par to, ka tie visi ir konvenciāli audzēti stādi.
Cik zinu, mēs vienīgie Eiropā (iespējams, pat pasaulē) audzējam bioloģiski sertificētus upeņu stādus. Svarīgākais iemesls, kāpēc latviešiem nevajadzētu pirkt poļu stādus, ir to (ne)veselība.
Mēs gribētu sākt arī ērkšķogu un jāņogu audzēšanu, bet vienīgie pieejamie stādi komercdārza apjomā ir tikai Polijā. Tas mūs pagaidām attur no šiem plāniem,” tā Andris.
Uz jautājumu, kāpēc audzēšanai izvēlētas tieši upenes, viņš atzīst, ka tās vislabāk atbilda pieejamajiem resursiem – bija nepieciešamās zemes platības un investīciju apjoms. “Savulaik strādāju Rīgā mārketinga jomā. Izpētījām tirgu un secinājām, ka eksportā ir stabili augošs pieprasījums pēc bioloģiskajām pārtikas precēm un konkrēti – pēc bioloģiskajām ogām un stādiem.”
Tomēr upeņu audzēšanas bizness nav piemērots visiem. Tas ir labs tiem, kam ir vēlme dzīvot ārpus pilsētas, nopelnīt iztiku ar lauksaimniecību un kuriem ir vismaz 10 ha un vairāk lauksaimniecības zemes platības. Šī biznesa priekšrocības ir augstie ieņēmumi no viena hektāra – ap 4000 eiro un iespēja izveidot biznesu pat nelielu platību saimniecībās.
Turklāt vēlams orientēties tieši uz bioloģisko ogu audzēšanu, jo biopārtikas tirgus pieaug. Andris uzskata, ka tuvākajos gados bioloģiskās pārtikas cenas varētu ievērojami samazināties, pietuvojoties “nebioloģiskās” pārtikas cenām.
“Tas notiks konkurences ietekmē, lai pircējs izvēlētos veselīgu pārtiku par gandrīz tādu pašu cenu, kā maksā tāda pati nosacīti neveselīga pārtika. Tai nevajadzētu būt problēmai bioloģiskajām saimniecībām, ja sava biznesa plānošanā tas tiek ņemts vērā.”
Atduras apjomos
Andris stāsta, ka pirms diviem gadiem “Riga Food” interesi par “Krogzemes” upeņu sulu izrādījušas trīs Latvijas veikalu ķēdes.
Sagatavots produkcijas apjoms, taču pastāvīgu piegāžu līgumus tā arī neizdevās noslēgt.
“Cenas esot par augstām. Tādēļ esam izvēlējušies citu stratēģiju – risinām pārrunas ar veikalu ķēdēm ārpus Latvijas. Ja izdosies noslēgt labus līgumus, atsāksim sulu ražošanu lielākos apjomos.
Jau ir bijis pieprasījums no Dienvidkorejas – divi 40 pēdu jūras konteineri ar gatavo produkciju izmēģinājumam. Ja patiks, tiktu skaņots pastāvīgu piegāžu līgums par daudz lielāku apjomu. Un te ir problēma, jo bez citu saimniecību līdzdalības to nespēsim.”
Tādēļ, lai audzētāji varētu likt kopā ražas un piedāvāt vērā ņemamu apjomu, pērn nodibināts kooperatīvs “Bio Berries Latvia”. Patlaban tas apvieno 21 saimniecību, un prognoze rāda, ka ik gadu nāks klāt pieci jauni biedri.
“Šajā sezonā kopā esam novākuši pāri par 170 tonnām ogu, un viss jau eksportēts. Esam parādījuši sevi kā augstas kvalitātes produkcijas ražotāji un laba servisa uzņēmumu, kas rezultējies pastāvīgas sadarbības līgumos,” stāsta Andris.
Tāpat kā stādu, arī ogu eksportā noteicošais ir kvalitāte. Gala produkts eksportam ir tā dēvētā A-klases oga – bez ķekariem, noziedējušā zieda puļķīša un piemaisījumiem. Tad arī būs attiecīga cena – šosezon tā bija 1,30 eiro par kilogramu.
Kamēr “vecā” Eiropa bremzē
Eiropas lauksaimnieki līdz šim lielākoties strādā konvencionāli, bet pēdējās sezonās situācija mainās un daļa pāriet uz biosaimniekošanu. Tas rada risku, ka tirgus pārsātināsies un cenas kritīs.
Kā tas ietekmēs saimniecību? Andris uzskata, ka Briseles noteiktais Zaļais kurss dominēs, pieprasot no lauksaimniekiem strādāt zaļāk. Cita lieta, kā valstis to izmantos un cik lielu atbalstu novirzīs biosaimniecībām.
“Tā ir tikai viena šķautne. Otra šķautne ir, cik ātri “vecās” Eiropas valstis to var izdarīt. Ar tik lielu pesticīdu lietojumu nav viegli vienā dienā to pārtraukt.
Tādēļ pagaidām lielākajā daļā Eiropas ir jūtama nevēlēšanās pāriet uz biolauksaimniecību.
No konkurences viedokļa tas dod mums priekšrocību – vairākus gadus bez lielas konkurences. Tomēr agri vai vēlu pāreja notiks, tāpēc Latvijas lauksaimniekiem jāizmanto daži gadi, kad var nostiprināt pozīcijas Eiropā kā bioloģiskās pārtikas piegādātājvalsts. Ar upenēm mērķtiecīgi uz to ejam.”
Sērga neietekmē
Jautāts, vai pašreizējie kovidlaiki palielinājuši pieprasījumu pēc upenēm kā dabiskajiem vitamīniem, Andris atzīst, ka tas tā neesot.
“Kovids neietekmē. Lauku kalendārs neapstājas, darbi ir jādara. Pieprasījums Latvijā kopumā ir nemainīgi niecīgs pret izaudzētajiem apjomiem.
To var teikt gan par svaigām, saldētām ogām, gan sulām, sukādēm, citiem produktiem, kuru sastāvā ir upenes. Un atkal – visu ņemot vērā, produkcijas noietam iespējas lielākoties eksportā.
Tikai tad, ražojot eksportam, nelielu daudzumu var arī atstāt Latvijā, ja kādam rodas interese. Visādā ziņā Latvijas tirgus nav tas, kas nodrošinās mūsu ieņēmumus. Domāju, ka daudzi redzēja šā gada labos ogu realizācijas rādītājus un izlēma, ka šis ir labs bizness ar relatīvi nelielām investīcijām un pievilcīgu atdevi.”
Mērķis skaidrs
Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā Andris Krogzems savulaik ienāca ar skaidru mērķi – “Ja kāds domā par bioloģiskām upenēm, pirmā asociācija būs Latvija”, un arī šobrīd viņš domas nav mainījis. “Esmu optimists, jo strauji uz to ejam. Latvijas ogu kvalitāte ārējos tirgos ir novērtēta, šobrīd jāstrādā pie apjomu audzēšanas. Pēdējos piecos gados upeņu komercdārzu platības Latvijā dubultojušās, augļkopībā esam visstraujāk augošā nozare. Ja vēl straujāk palielināsies bioloģisko upeņu platības un veidosies jaunas saimniecības, tad šo mērķi izdosies sasniegt.”
Uzziņa
SIA “Krogzeme” dibināta 2009. gadā Limbažu novada Viļķenē kā ģimenes uzņēmums
Desmit gadu laikā attīstībā investēts viens miljons eiro
Realizēti astoņi ES projekti, piesaistot 350 000 publiskā finansējuma
“Krogzeme” 2019. gada apgrozījums pārsniedz 600 000 eiro, šā gada prognoze ir 20% kāpums.
Pastāvīgi nodarbina astoņus darbiniekus, sezonā – 30 laukstrādniekus.
Gadā realizē ap 400 000 bioloģisku upeņu stādu un ap 100 tonnām bioloģisku ogu.
2020. gadā sācis darbu ogu attīrīšanas šķirošanas cehs.
Organizē apmācības un lauka dienas citiem upeņu audzētājiem.
2012. un 2019. gadā bija konkursa “Sējējs” balvas laureāts.
2017. gadā bija LIAA Eksporta balvas laureāts.
VĒRTĒJUMS: Nozares pionieri
“LLKC eksperte biolauksaimniecībā Lāsma Ozola: Mums vēl trūkst sezonālo svaigo ogu un pārstrādes produktu vietējā tirgū, bet ārvalstu bioloģiskais tirgus pēdējos desmit gados dubultojies un jaunā ES stratēģija “No lauka līdz galdam” rāda, ka biolauksaimniecībai ir labas izredzes.
Krogzemu ģimene ļoti labi izmanto nozares pioniera priekšrocības – kamēr upenes vēl nenesa nozīmīgas ražas, viņi attīstīja stādu biznesu, tirgoja tehniku un mēslošanas līdzekļus.
Jāņem vērā, ka nākamās saimniecības jau vairs nebūs pionieri un tām šo priekšrocību nebūs, toties tām nepieciešams drošības spilvens “nesezonas” vai slimību gadiem. Lai izvairītos no “visi vēži vienā kulītē”, ieteiktu citiem apsvērt iespēju dažādot biznesu – ideāli, ja tas papildināts ar lopkopības nozari. Tā iespējams bagātināt augļkopībā izmantotos laukus ar pašu pagatavotu augstvērtīgu kompostu, kas ražots no lopkopībā iegūtiem mēsliem.”
