Rudenī pieļautās kļūdas atspēlēsies. Kā ganības “palaist” ziemas atpūtā 0
Autore: Dr.agr. Biruta Jansone
Laikapstākļi iekavēja lopbarības sagatavošanu
Maija beigās, kad citugad čaklākie saimnieki jau asināja izkaptis, lai mestos siena pļavā, zāle tik negribīgi ceroja un stiepās garumā, ka šos darbus stipri iekavēja. Ieguvēji bija tie, kam atjaunoti, labi kopti un mēsloti zelmeņi. Tie, sagaidījuši siltākus saules starus, steidza atgūt iekavēto augšanas tempu un ar labu ražu atalgot savus zemes kopējus. Veiklākie saimnieki tūdaļ devās vālā un jau jūnija pirmajā dekādē bija piepildījuši bedres un satinuši rituļos vērtīgo, sulīgo pirmā pļāvuma zāli. Arī jūnijs nebija devīgs ar siltumu, bieži lija lieti, un lopbarības gatavošana ieilga. Ja arī zāle tika nopļauta (jau pāraugusi), tad lietus to samērcēja un izžāvēt bija grūti, vāli, ilgstoši guļot uz zemes, kļuva pelēki, siena kvalitāte un vērtība stipri samazinājās. Jūlijs ir laiks, kad zāle ļoti strauji cero, aug garumā un veido labu zaļmasas ražu. Kamēr vieni lopbarības ražotāji zāli pļauj tikai pirmo reizi, citi jau jūlija pirmajā pusē novāc otru vērtīgu, kvalitatīvu zelmeni, ko, ķerot saulainos mirkļus, var gan apžāvēt uz lauka, gan, labi organizējot darbus, sapildīt bedrēs un satīt rituļos. No šādas kvalitatīvas lopbarības piena straumes neapsīks arī ziemā. Tie, kuri pirmo zāli nopļāva vēlu, ir zaudētāji arī tajā, ka nesagaidīs labus atālus un var gadīties, ka nesagatavos pietiekami daudz lopbarības ziemas periodam. Taču visos mūsu valsts novados ir zinoši un priekšzīmīgi saimnieki, kuriem kvalitatīvas lopbarības pietiks visu garo ziemas periodu un vēl līdz nākamajai ražai, jo augusta sākumā viņiem siena laiks sākās jau trešo reizi šīs vasaras laikā. Labi koptie zelmeņi izveidoja arī trešo pļāvumu, kas ražībā nemaz neatpalika no otrā. Saprātīgi saimniekojot, arī šādā neparastā veģetācijas periodā var iegūt un sagatavot labu, kvalitatīvu lopbarību. Saimnieki domā līdz rudenim šos pašus laukus vēl arī divas reizes noganīt. Tātad ieguldītās pūles un finansiālie līdzekļi lieliski atmaksājas.
Rudenī pieļautās kļūdas būs jūtamas nākamajās sezonās
Lai arī citugad ganāmpulkam netrūktu zāles, par to jārūpējas visu cauru gadu, ziemā papildinot zināšanas, bet pārējo laiku gādājot par saviem ilggadīgajiem zālājiem. Arī rudens pusē tie vēl ilgi izmanto vasaras siltumu un dāsnumu un ražo līdz pat salnām, tāpēc rūpes par tiem nedrīkst apsīkt. Rudenī, pareizi sakopti, tie jāpalaiž ziemas atpūtā. Tas attiecas gan uz ganībām, gan pļaujamajiem zālājiem.
Jāņem vērā, ka arī rudens ir atbildīgs periods ganību izmantošanā, jo šajā laikā pieļautās kļūdas var radīt neatgriezeniskas sekas ganību ražībai nākamajā gadā. Daudzgadīgie zālaugi, gatavojoties ziemai, savas rezerves barības vielas uzkrāj zaļajos stiebros un saknēs. Tie aug, un veģetācija turpinās līdz laikam, kad diennakts temperatūra turas ne zemāk par +5 °C. Tāpēc vēl kādu laiku tie izmanto rezerves barības vielas, kas paredzētas augu pārziemošanai. Jaunas barības vielu rezerves tie uzkrāt nepaspēj, jo pēc pļaušanas vai ganīšanas zaudējuši lapas un stiebrus, kas piedalās fotosintēzes procesā.
Jāzina, ka, gatavojoties ziemošanai, zālaugi ganībās, pļavās un tīrumos nedrīkstētu būt ne stipri pārauguši, ne stipri zemu nopļauti. Nav ieteicams uz ziemu atstāt biezu, garu (vairāk nekā 10 cm) zelmeni, jo to bojā sēnīšu slimības un tas stipri izretinās. Vecās zāles pārpalikumi ziemošanas laikā pieplok augsnes virskārtai un traucē pavasarī normāli ataugt jaunajam zelmenim, nereti notiek kūlas dedzināšana.
Jāatceras, ka lietainos rudeņos, īpaši jaunās ganībās, zelmenim ļoti kaitīga ir izmīdīšana un velēnas sabojāšana. Izmīdīts zelmenis izretinās, pasliktinās tā botāniskais sastāvs, veidojas tukšas vietas, ko pavasarī aizpilda nezāles.
Gan ganību appļaušana, gan ganību noganīšana jābeidz pirms pastāvīgo salnu iestāšanās, lai līdz aukstajam laikam zelmenis vēl paspētu izaugt līdz apmēram 8 cm garumam, pretējā gadījumā augu ziemcietība ievērojami samazinās. Jāielāgo, ka rudeņos zāles ataugšanas intensitāte ir salīdzinoši zema.
Dažādi zālaugu maisījumi ziemo atšķirīgi
Daudzgadīgo zālaugu zelmeņi uz rudens izmantošanu un ziemošanu reaģē dažādi. Īpaši jutīgi ir maisījumi ar ganību aireni un lucernu, tāpēc tiem jāpievērš sevišķa uzmanība. Visziemcietīgākās stiebrzāles ir timotiņš un pļavas auzene, tiem seko kamolzāle un auzeņairene. No tauriņziežiem ar labu ziemcietību izceļas baltais āboliņš, arī vēlā sarkanā āboliņa šķirnes. Jutīgākas pret ekstremāliem ziemošanas apstākļiem (ledus garoza, kailsals) ir lucerna un austrumu galega.
Ļoti būtiski ir nenokavēt lucernas un austrumu galegas appļaušanas laiku rudenī. Šīm abām sugām kritiskais periods ir tieši septembris, kad augi saknēs uzkrāj barības vielas, lai veiksmīgi pārziemotu. Tādēļ septembrī šīm kultūrām ir kaitīga gan pļaušana, gan ganīšana. To labāk ieteicams veikt oktobra pirmajā dekādē.
Lai zālaugi labi pārziemotu, svarīgi arī rudenī tos pareizi izmantot, kopt un mēslot, tad nākamajos gados tie atalgos ar augstām un kvalitatīvām ražām.
Jāseko augsnes reakcijai
Ja zālaugu laukos ir skāba augsnes reakcija – pH 5,5 un mazāk, tad jau rudenī vēlams veikt augsnes kaļķošanu. Ja to neizdara, zelmeņi ātri noveco, pazūd vērtīgākās stiebrzāļu un tauriņziežu sugas, saviešas zirgskābenes, ciņu smilgas un citi mazvērtīgi augi. Diemžēl liela daļa saimniecību kaļķošanai nevelta vajadzīgo uzmanību, lai gan kaļķošana palielina zālāju ražību, būtiski uzlabo tā botānisko sastāvu, bet sagatavotai lopbarībai ir labāka sagremojamība un apēdamība.
Rudens ir piemērots laiks arī zālāja mēslošanai ar kālija (K) un fosfora (P) minerālmēsliem. Tas veicina spēcīgas sakņu sistēmas veidošanos un sekmē augu labāku pārziemošanu. Daļu kālija un fosfora minerālmēslu zālāji uzņem jau rudenī, un nākamā gada pavasarī tie ātrāk un spēcīgāk uzsāk augšanu, palielinās zāles raža, paaugstinās proteīna daudzums augos, uzlabojas sagremojamība. Jāņem gan vērā, ka rudenī mēslot ar K, P minerālmēsliem labāk līdzenus laukus, jo slīpos un kalnainos laukos tie var aizskaloties ar rudens lietiem. Šādus laukus labāk mēslot agri pavasarī. Kālija un fosfora mēslojumu nedrīkst lietot pārāk vēlu, kad augiem jau ir beigusies veģetācija un tie vairs nevar uzņemt šīs barības vielas. Arī tad tās var izskaloties no augsnes ar biežajiem lietus un sniega ūdeņiem.
Ikvienam zemkopim ir jāzina, ka zālāji jāmēslo katru gadu, tikai tā ilgstoši var uzturēt augstu ražību, nodrošināt labu kvalitāti un saglabāt zelmenī vēlamo botānisko sastāvu. Ja zālājus mēslo ik pa pāris gadiem vai vēl retāk, tad jārēķinās ar ražas samazināšanos, atāla augšanas intensitātes palēnināšanos un lopbarības kvalitātes kritumu, kā arī ilggadības samazināšanos.
Uz lauka atstātie rituļi bojā zālāju
Rudenī jāuzmana ne tikai jau agrāk ierīkotie zālāja zelmeņi, bet rūpe jātur arī par šogad sētajiem laukiem. Domājot par jaunā zelmeņa ražību nākamajos gados, svarīgi sekot, lai, rudenī novācot virsaugu, ar tehniku neizbraukātu pasētos zālājus, īpaši slapjos rudeņos. Nekavējoties no šiem laukiem jānovāc arī virsauga salmi.
Nereti Latvijā vērojama aina ir siena rituļi, kas līdz pavasarim paliek zālāja laukā un netiek novākti. Nākamajā gadā tur zālājs ir iznīcis, paliek tukšas vietas, kur saviešas nezāles, un saimnieks zaudē gan platības, gan ražības un zāles kvalitātes ziņā.
Zālāju sēklaudzētājiem augusta beigas un septembra sākums vēl ir ražas vākšanas laiks vēlo šķirņu sarkanajam āboliņam un lucernai. Tādēļ šie sēklu lauki jāapseko itin bieži, un, ja 75% ziedgalviņu ir brūnas un tās ir pilnas ar sēklām, tad nav ko kavēties – jādodas uz kulšanu.
Valstī piena cenas ir optimizējušās, palielinās arī gaļas lopu ganāmpulki, tādēļ lopkopji var atļauties ik gadus atjaunot un no jauna ierīkot raženus zālāja zelmeņus. Taču par to ir jādomā un jāplāno laikus. Izvēlētie lauki jāapar jau rudenī, jādomā arī par deficītāko zālāju sēklu un jaunāko šķirņu pieteikšanu sēklaudzēšanas saimniecībās vai pie selekcionāriem, bet ziemas periodā jāpapildina zināšanas zālāju ierīkošanā, kopšanā un izmantošanā. Tiem, kuri nav veikuši savu augšņu agroķīmisko izpēti, būtu vēlams to laikus izdarīt.
Vairāk žurnāla Agro Tops septembra numurā
