Untumainā Lielbritānija zem lielvalstu spiediena 0
Japānai, tāpat kā citām lielvarām, ir būtiska loma Lielbritānijas ekonomikā. Japānas autobūves uzņēmumi “Toyota” un “Nissan” ar rūpnīcām Lielbritānijā nodrošina darbu tūkstošiem iedzīvotāju. Uzlecošās saules zeme ir devītā ietekmīgākā investētāja Anglijā. Šonedēļ Japāna izplatīja tiešu paziņojumu, ka tā vēlas, lai Lielbritānija nezaudē savu ietekmīgo pozīciju Eiropas Savienībā. Tieši Eiropas tirgus un piesaiste tam bijis iemesls investīcijām šajā valstī.
Nevis izstāšanās, bet izdevīgums
Līdzīgu aicinājumu jau uzreiz pēc paziņojuma par iespējamo referendumu izteica arī Amerikas Savienotās Valstis. ASV prezidents Baraks Obama jau šā gada janvārī brīdināja, ka Londonai arī turpmāk jāpaliek ES sastāvā. Cik patiesībā spēcīga ir Lielbritānija un kādas būtu tās izredzes, ja iedzīvotāji 2017. gadā lemtu par izstāšanos no savienības?
Untumainā savienības locekle jau līdz šim ir panākusi izņēmuma statusu valūtas jautājumā, arī šoreiz tās patiesais mērķis ir nevis izstāšanās, bet gan izdevīgāku nosacījumu panākšana.
Lielbritānija ir viena no divām ES dalībvalstīm, kas nav apsolījusi ieviest eiro, un izskatās, ka to arī nedarīs. Šajā valstī britu mārciņu pēc 50 gadiem, visticamāk, rotās šonedēļ jaundzimušā Džordža Aleksandra Luija ģīmetne, nevis eiro simboli, kā tas ir citās valstīs. Tāpat kā Dānija, arī Lielbritānija panāca, ka vienošanās par vienotas valūtas ieviešanu uz to neattiecas. Dānija un Lielbritānija var izvēlēties ieviest eiro jebkurā brīdī, ja vien izpildīs Mārstrihtas kritērijus un sabiedrība šo soli atbalstīs.
Lieliskākā nācija
Līdz šim gan briti kļūst arvien skeptiskāki pret eiro. 2005. gadā pret tā ieviešanu nobalsoja 57% britu, bet 2011. gadā negatīvi noskaņoti bija jau 85% Lielbritānijas iedzīvotāju. Britu pašapziņai nav ne gala, ne malas, un, pēc maniem novērojumiem, dzīvojot šajā valstī vairākus gadus, viņi patiesi sevi uzskata par lieliskāko nāciju pasaulē.
Viņiem patīk atšķirties no pārējās Eiropas, un vēl joprojām viņi uzskata, ka visas citas valstis brauc pa nepareizo ceļa pusi un lieto nevienam nesaprotamas mērvienības (kilometri, kilogrami, centimetri utt.).
Lielbritānija labprāt paliktu Eiropas Savienībā, ja vien, līdzīgi kā ar valūtu, viņiem izdotos panākt vienošanos par stingrāku imigrācijas kontroli, ne tik liberālu izpratni par cilvēktiesībām, un ja viņiem nebūtu vārds vārdā jāpilda no Briseles sūtītās regulas. Skeptiķi norāda, ka neviens no šiem punktiem nav diskutējams, jo tie visi ir Eiropas Savienības konstitūcijas pamatā.
Fakti un skaitļi
Lai vairāk izprastu, ko tad patiesībā nozīmētu Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, ir vērts palūkoties uz skaitļiem un faktiem.
Piemēram, Norvēģija un Šveice, nebūdamas Eiropas Savienībā, tirgojas ar tās dalībvalstīm un visu šo gadu laikā ir lepojušās ar izaugsmi, krīzes ietekmi tās tikpat kā nav jutušas. Britu eiroskeptiķiem šis kalpo par pamatu ticībai, ka, esot ārpus ES, arī Lielbritānija zeltu un plauktu. Patiesībā gan tas nebūtu tik vienkārši, jo Eiropas lielvalstis nepieļautu to, ka Lielbritānija var izstāties, tajā pašā laikā saglabājot noteiktas priekšrocības.
Viens no lielākajiem raižu faktoriem Lielbritānijā ir tas, ka līdz ar ES prasībām un politiku tiesības uz darbu Lielbritānijā, tāpat kā britiem, ir arī visiem citiem Eiropas valstu pilsoņiem. Pašlaik britu salās bez darba ir 2,51 miljons darba spējīgo iedzīvotāju, kas ir tikai nedaudz mazāk kā Latvijā iedzīvotāji kopumā. Viens no spēcīgākajiem argumentiem ir šāds – ja Lielbritānija izstātos no savienības, bet ne no Eiropas Ekonomiskās Kopienas, tas atbrīvotu aptuveni miljons darba vietu vietējiem britiem, jo mazie un vidējie uzņēmumi vairs nebūtu spiesti sniegt līdzvērtīgas iespējas iebraucējiem. Tajā pašā laikā Lielbritānija varētu zaudēt miljoniem darba vietu, jo Eiropas uzņēmumi vienkārši pārceltu ražošanu uz citām ES valstīm – tas izmaksātu lētāk.
Eiroskeptiķu nākamais arguments ir lielā nodeva, kas ik gadu jānoskaita kopējā savienības katlā. Pagājušajā gadā Lielbritānija ES atdeva 11 miljardus eiro. No Eiropas tā saņēma atpakaļ 6,5 miljardus eiro, taču ar nosacījumu, ka šī nauda tiks novirzīta lauksaimniekiem. Vienkāršoti skatoties, varētu šķist, ka izstāšanās un izvairīšanās no iespaidīgajām dalības maksas summām būtu finansiāli izdevīgāka. Taču ekonomisti, kuri atbalsta ES, uzsver, ka nodeva ir tikai piliens jūrā attiecībā pret to, ko Eiropas Savienība saņem pretī kā vienotā tirgus dalībniece. Valsts zaudētu nesalīdzināmi lielākas naudas summas, ja nāktos maksāt eksporta nodokli precēm, kas ceļos uz Eiropu. Zaudējumi būtu arī nenopelnītajos nodokļos – ja lielie uzņēmumi (it īpaši Eiropas bankas) nolemtu pārcelt savu darbību uz blakusvalstīm un pamest Londonas finanšu centru.
Visbeidzot, ja Lielbritānija izstātos no Eiropas Savienības, tai joprojām būtu ietekme globālā mērogā, jo tā arvien būtu NATO un ANO dalībvalsts ar tiesībām aizstāvēt savas pozīcijas starptautiskās drošības jautājumos. Tomēr, tā kā Londonas ietekme Briselē, Berlīnē un Parīzē būtu daudz vājāka, arī Vašingtonai tā vairs nebūtu tik interesanta. Pastāv iespēja, ka ASV sāktu Lielbritāniju ignorēt it īpaši tādos jautājumos kā tirdzniecība, drošība un vide. Pastāv risks, ka Lielbritānija kļūtu par izolētu valsti starp pārējām, kuras cieši sadarbojas savā starpā.
