Unikāls meistaru dialogs 0
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā līdz 23. aprīlim apskatāma izstāde “Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Divu meistaru radošais dialogs”.
Šis gads Latvijas mākslā solās būt īpašs. Viens iemesls tam ir fakts, ka pavisam drīz, jau 4. maijā, durvis apmeklētājiem vērs Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM). Otrs – šogad atzīmējamas nozīmīgas gadskārtas vairākiem vecmeistariem, bez kuru talanta un līdzdalības Latvijas māksla mūsdienās nebūtu iedomājama. Viens no gaviļniekiem ir gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrators, interjera dizainers un scenogrāfs Romans Suta (1896 – 1944). Par godu meistara 120. gadskārtai LNMM departaments – Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs – aicina apmeklēt izstādi “Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Divu meistaru radošais dialogs”.
Abi mākslinieki ir spožas personības Latvijas mākslā un izcilākie 20. gadsimta 20. un 30. gadu grafiķi. Abi darbojušies Rīgas grafiķu biedrībā un Rīgas mākslinieku grupā, no kuras gan vienlaikus izslēgti saistībā ar apvainojumiem par līdzekļu izšķērdēšanu. Viena no augstākajām virsotnēm abu dižgaru sadarbībā ir R. Sutas un S. Vidberga 1924. gadā dibinātā porcelāna apgleznošanas studija “Baltars”. Māksliniekus vienojušas arī draudzīgas saites un zināmā mērā līdzīgs liktenis.
Divu autoru kopizstādes apmeklējums skatītājam, iespējams, pašam to pat neapzinoties, abu mākslinieku darbus liek salīdzināt, meklēt kopīgas un atšķirīgas iezīmes. “Vidberga iemīļotie sižeti – erotika, pilsētas naktsdzīve, dzīves baudītāji, cirks – bieži sastopami arī Sutas darbos. Tomēr, kaut gan abi meistari savām kompozīcijām izmanto vienu tehniku – tušas zīmējumu –, šos motīvus viņi traktē pilnīgi atšķirīgi. Vidberga darbu personāži pārsvarā ir smalkākas sabiedrības pārstāvji, bet Sutas dzīves baudītāji vairāk izskatās pēc proletariāta – strādnieki, tirgotāji, klaidoņi,” stāsta muzeja vadītāja un izstādes kuratore Natālija Jevsejeva. Tieši cilvēku tipi, to daudzveidība, varētu būt viena no lietām, kas spēs piesaistīt skatītāju uzmanību. Kā krāšņs piemērs minams mākslinieku attēlotās daiļā dzimuma pārstāves. S. Vidberga grafikās sievietes galvenokārt ir smalkas, eleganti ģērbtas dāmas, kas pārsvarā uzturas savam sociālajam statusam atbilstošās vietās – “Švarca kafejnīcā” un citās –, bet kafejnīcas motīvs konstatējams arī R. Sutas darbos. Skatu piesaista S. Vidberga grafika “Cirks” (1939), kurā attēlotās daiļā dzimuma pārstāves pārsteidz ar lokanību un, nenoliedzami, estētiku. Tā, iespējams, ir viena no interesantākajām izstādē eksponētajām S. Vidberga grafikām. Turpretī R. Sutas attēlotajām sievietēm elegance un izsmalcinātība pārsvarā gadījumu nav raksturīga. Īpašas pieminēšanas vērta ir grafika “Sieviete un revolveris” (20. gs. 20. gadu vidus). Uzmanības vērts ir eksponētais cilvēku grupas foto uzņēmums, kur redzami abi mākslinieki: izsmalcinātais, šarmantais dendijs Vidbergs, kura apģērbā iepriekš pārdomāta katra vīlīte un kroka, un Suta, kurš, kā šķiet, ģērbies lielā ātrumā, drānām īpašu vērību nepievēršot. Tādi meistari bijuši arī reālajā dzīvē – Suta dažkārt huligānisks, bet Vidbergs – vienmēr solīds un izsmalcināts.
Arī darbu tehniskajā izpildījumā konstatējamas krasas atšķirības, katram māksliniekam vien raksturīgas savdabības. “Vidberga mākslas darbi vienmēr izpildīti ar izkoptas līnijas smalkumu, akcentētu tehnisko zīmējuma perfekciju un pabeigtību. Savukārt Sutas kompozīcijas atstāj maldīgu iespaidu par to izpildījuma šķietamo nejaušību un spontanitāti. Taču šo efektu mākslinieks panāk apzināti,” stāsta N. Jevsejeva. Izstādē eksponēti darbi no LNMM, A. Beļcovas un R. Sutas muzeja, kā arī privātkolekcijām. Muzeja darbinieki sola, ka, neskaitot pastāvīgo ekspozīciju, 2016. gadā muzejā varēs apmeklēt vēl trīs izstādes, kas palīdzēs tuvāk iepazīt kādu R. Sutas talanta šķautni. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs atrodas Elizabetes ielas 57A nama 26. dzīvoklī Rīgā.
