“Unikāls cilvēks, īpaša parādība. To apliecinās jebkurš, kam vien izdevies satikt Viktoru!” Pieminot izcilo kinozinātnieku Freibergu 0
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc ilgas cīņas ar smagu slimību 66 gadu vecumā mūžībā aizgājis izcilais kinozinātnieks, erudītais un studentu iemīļotais pasniedzējs, izcilu grāmatu autors Viktors Freibergs (1955–2022). Atvadīšanās no Viktora Freiberga notika pagājušajā nedēļā.
“Unikāls cilvēks, īpaša parādība. To apliecinās jebkurš, kam vien izdevies satikt Viktoru, strādāt ar viņu kopā, klausīties viņa lekcijas vai pat tikai dzirdēt viņa balsi austiņās, skatoties Viktora tulkotās filmas.” Tā Viktora Freiberga otrās grāmatas pēcvārdā raksta kinozinātniece Dita Rietuma.
Viktors Freibergs ieguva angļu filologa izglītību un kinopasaulē nonāca, pateicoties interesei par Eiropas kultūru un semiotiku. Viņš studēja Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultātē (1974–1979) un aspirantūrā LVU Svešvalodu fakultātes Aizrobežu literatūras katedrā (1982–1986), jau 1987. gadā kļuva par docentu Latvijas Universitātē, 2001. gadā – par asociēto profesoru LU Moderno valodu fakultātē, vēlāk – LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā.
Visplašāk pazīstama Viktora Freiberga darbība kinoizglītības laukā, lasot lekcijas arī ārpus akadēmiskās vides – kinoskolās, kinoteātros, festivālos u. tml. Viktors Freibergs bija arī regulārs autors žurnālā un vēlāk portālā “Kino Raksti”, strādājis Nacionālā kinofestivāla “Lielais Kristaps” žūrijā (2009), bijis Nacionālā Kino centra eksperts programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.
Viktora Freiberga balss bija pazīstama tūkstošiem Latvijas kinoskatītāju – viņš tulkoja filmas festivālos un īpašos seansos, sākot jau ar pašiem pirmajiem kinoforumiem “Arsenāls” 20. gadsimta 90. gadu sākumā; tāpat tieši Viktors Freibergs tika aicināts tulkot un vadīt sarunas ar Eiropas kino meistariem, kad tie ieradās Latvijā, – Vims Venderss, Pīters Grīnevejs un citi.
2019. gadā izdevniecībā “Aminori” iznāca Viktora Freiberga pirmā prozas grāmata “Kinomāna slimības vēsture” – autobiogrāfisks stāsts par to, kā smagā slimība, kas viņu mocīja jau daudzus gadus, ir pārvēršama un izkliedējama kino tēlos un refleksijās.
Toreiz intervijā, kas pandēmijas ierobežojumu dēļ varēja notikt tikai attālināti, Viktors Freibergs teica vārdus, kas raksturoja viņa būtību: “Sākumā daļa lasītāju baidījās, jo bija izplatījies mīts, ka grāmata ir par smagu slimību – kādēļ par tādu lasīt, ja pašiem jau tāpat ir grūti.
Es nemaz negribēju, lai šī būtu grāmata par slimību, – gribēju to visu pārvērst tādā pa pusei filmā, pa pusei literatūrā.” Dzīve kā kino un kino kā dzīve izcila vērotāja atlasītos kadros. Par šo grāmatu Viktors Freibergs saņēma ļoti nozīmīgo Dzintara Soduma balvu literatūrā. Kino tēli veido pamatu arī “Viktora otrajai grāmatai” (2021), kas iznāca sērijā “Kino Rakstu bibliotēka”.
“Mūža pēdējos gados Viktora Freiberga slimība strauji progresēja, vairs nelīdzēja paša vīrišķīgā izturība un ironiskā attieksme, draugu nemitīgais un nesavtīgais atbalsts. Agrā 13. jūlija rītā Viktors Freibergs aizgāja, atstājot palicējiem divas neparastas grāmatas, atmiņas par neizmērojamu erudīciju kinopasaulē un izpratni par to, cik spoža personība var būt kinozinātnieks un profesors, kurš patiešām mīl, saprot un jūt kino,” atvadu vārdos paudis Nacionālais Kino centrs.
Tomēr neapšaubāmi Viktors Freibergs ilgi dzīvos viņa studentu lekciju atmiņās un arī viņa literārajos darbos, starp tām arī viņa trešā grāmata, kuras iznākšanu autors nepiedzīvoja, – neilgi pēc Viktora Freiberga aiziešanas mūžībā, iznākusi viņa pēdējā grāmata – kopā ar Danielu Zacmani rakstīta kinodienasgrāmata “Vakar, šodien, rīt”.
Viktors Freibergs bija ļoti iepriecināts par grāmatas maketu. “Man ļoti patīk. Jo bloknots ne mazākajā mērā neatgādina kārtējo grāmatu par kino. Zīmējumi ir brīnišķīgi,” viņam raksturīgajā vieglumā Viktors Freibergs rakstīja grāmatas veidotājiem…
