Unikāls atradums: alā Francijā uziet neandertāliešu “Stounhendžu” 0
Pretēji izplatītajam uzskatam, ka neandertālieši nav atstājuši ievērojamus arheoloģiskos pieminekļus un izvairījušies no dziļām alām, pēdējo gadu pētījumi neparastā alā Francijā atklājuši ļoti sarežģītas struktūras un uguns izmantošanu, raksta portāls LiveScience.
1990. gadā atklātā Brunikelas ala Francijā līdz 21. gadsimta sākumam bija ļoti maz izpētīta – izpēti apgrūtināja fakts, ka aptuveni 480 metrus dziļais pazemes veidojums atrodas uz privātas zemes, un, lai tam piekļūtu, bija nepieciešamas gan īpašnieka, gan arī Francijas Kultūras ministrijas atļaujas. Ala atrodas Averonas ielejā, kur visapkārt ir daudz paleolīta laika liecību, taču šķiet, Brunikelas ala ir vislielākais un nozīmīgākais atklājums šajā apkārtnē.
Pētnieki atklājuši, ka aptuveni pirms 176 500 gadu neandertālieši, izmantojot alā izveidojušos stalaktītus un stalagmītus, izveidojuši apļveida struktūras aptuveni 330 metrus no alas ieejas.
Struktūru vecums noteikts ar urāna datēšanas metodi, un tas apliecina, ka struktūras attiecināmas uz laiku, kad Eirāzijā bija izplatīti neandertālieši, bet ne Homo Sapiens, apgalvo Leidenes universitātes (Nīderlande) arheoloģe Marija Soresi.
Tādējādi šīs struktūras pieskaitāmas pie visvecākajām, kuras uz Zemes izveidojušas cilvēkveidīgas būtnes.
Vissenākā cilvēciskas būtnes radītā būve atrodama Olduvai aizā Tanzānijā, un tās vecumu lēš ap miljonu gadu. Liecības par aptuveni 400 000 gadus senu Homo Erectus nometne saglabājušās Bilcilngslēbenē (Vācija), kā arī Terra Amata (Francijā). Taču pētnieki norāda, ka salīdzinājumā ar Brunvikelas alu tie parasti ir nenozīmīgi fragmenti, nevis šāda izmēra veidojumi, kas skaidri liecina par sociālas struktūras iezīmēm un darba dalīšanu. Turklāt tik dziļi pazemē bija nepieciešams apgaismojums.
Tā kā apļveida struktūras atrodas tik dziļi alā, pētnieki noliedz iespēju, ka tā varētu būt izmantota par apmetni. Iespējams, šeit glabāts ūdens vai arī veidojumi izmantoti reliģiskiem mērķiem.
