Pēc Latvijas prezidentūras daļa ierēdņu palikuši Latvijā, citi – pasaules ceļos 4
“Tas ir unikāls resurss – tie Latvijas ierēdņi, kuri strādāja Briselē Latvijas prezidentūras laikā un pēc tam atgriezās savās nozaru ministrijās vai institūcijās. Simt cilvēki ar pieredzi risināt sarunas starptautiskā vidē, meklēt kompromisus starp divdesmit astoņām dalībvalstīm un pēc tam ar Eiropas Parlamentu. Izšķīstot katrā atsevišķā nozares ministrijā bez skaidra redzējuma, kā mēs šo unikālo pieredzi izmantojam, mēs palaidām garām iespēju kvalitatīvi jaunā līmenī pacelt publisko administrāciju.” Tā pirms diviem mēnešiem intervijā “LA” teica Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā Ilze Juhansone, kura novembrī sāka strādāt augstajā Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietnieces amatā. Viņa vienlaikus arī retoriski vaicāja, ko Latvijas ministrijas, institūcijas ir gatavas piedāvāt cilvēkiem, kuri ir ieguvuši pieredzi starptautiskajās institūcijās. Vai Latvija viņus paņem atpakaļ, vai viņus izmanto?
Pirms Latvija kļuva par prezidējošo valsti Eiropas Savienības (ES) Padomē, vairāk nekā 1000 valsts pārvaldes ierēdņi un darbinieki un vairāk nekā 100 personas Briselē – topošie darba grupu vadītāji un viņu vietnieki, koordinatori, komunikatori, eksperti un citi – izglītojās ne tikai angļu un franču valodas kursos, bet arī mācījās izstrādāt lēmumus, vadīt sanāksmes, apguva Eiropas Savienības institūciju darbības principus. Nu jau būs gandrīz pusgads apkārt kā prezidentūra beigusies, bet kas notiek ar šo labi sagatavoto ierēdniecības korpusu – vai prezidentūras cilvēki turpina savas zināšanas spodrināt valsts pārvaldē vai arī korpuss izšķīdis, saņemot labākus piedāvājumus citur?
“LA” uzmeklēja vairākus ierēdņus, kuri kalpoja Latvijas ES prezidentūrā.
Diana Germane, kura iepriekš bija komunikācijas eksperte Valsts kancelejā, tajā skaitā prezidentūras jautājumos, tagad, izturējusi pamatīgu konkursu, strādā par sabiedrisko attiecību speciālisti Borisa un Ināras Teterevu fondā. Dianai, sociālo zinātņu maģistrei komunikācijas zinātnē, vakances piedāvātas gan pirms prezidentūras, gan tās laikā, bet viņa nevēlējusies mainīt darbu dažādu apsvērumu dēļ, tostarp arī tādēļ, ka vēlējusies attīstīt esošos projektus un iegūt darba pieredzi prezidentūras laikā.
“Arī pirms prezidentūras strādāju ārvalstu komunikācijas jomā, taču 2015. gada pirmajā pusgadā gan darba intensitāte, gan informācijas dažādība un uzdevumu sarežģītības pakāpe bija atšķirīga no iepriekš veiktā. Rezultātā guvu ne tikai jaunu praktisko pieredzi darbā ar ārvalstu žurnālistiem, bet arī iespēju uzlabot darbspējas dinamiskos darba apstākļos,” atzina Diana un piebilda, ka jau ilgāku laiku vēlējusies strādāt labdarības jomā, taču tā, lai varētu pielietot pieredzi un zināšanas tieši komunikācijas laukā. Kad ieraudzījusi sludinājumu par amata konkursu Borisa un Ināras Teterevu fondā, nolēmusi piedalīties.
D. Germane: “Fonda mērķis ir nesavtīgi sniegt atbalstu dažādām labdarības iniciatīvām, un patiešām izcilie sasniegumi Latvijas mērogā kļuva par iemeslu lēmumam pārtraukt darbu Valsts kancelejas komunikācijas departamentā, lai kļūtu par sabiedrisko attiecību speciālisti fondā. Piebildīšu, ka alga manā izvēlē nebija noteicošais iemesls.”
Kļūst par Saeimas ārlietu padomnieku
Starptautisko attiecību maģistrs un ekonomists Jānis Bērziņš pēc prezidentūras ir atgriezies no Briseles, kur viņš strādāja Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā un bija valsts runas vīrs jeb preses sekretārs – prezentēja un stāstīja par Latvijas veikumu prezidentūras laikā ne tikai Latvijas, bet visas pasaules žurnālistiem. Jānis nekur nav pazudis, bet ir veiksmīgi iekļāvies Ārlietu ministrijas vadības komandā un ieņem Saeimas prezidija ārlietu padomnieka amatu, lai, kā pats saka, mums būtu daudzmaz viendabīga ārpolitika.
“Pēc prezidentūras katram ir karjeras nākamās pakāpes iespēja. Zinu arī citus kolēģus, kuri kopā ar mani strādāja Briselē un tagad turpina darbu ministrijās un ir labās darba vietās, varbūt ne vienmēr amatu ziņā, bet noteikti iespēju ziņā ietekmēt lēmumus.
Mums savstarpēji ir daudz vieglāk strādāt pēc tam, kad esam izgājuši cauri tai “ellei”, ko sauc par prezidentūru – sešus mēnešus strādājot no vietas ar sešām darba dienām pa divpadsmit stundām dienā un pat vairāk. Tas bija tāpat kā piedalīties armijas treniņu nometnē. Prezidentūras pusgads ārkārtīgi saliedēja cilvēkus, joprojām uzturam kontaktus, lūdzam palīdzību, ja vajag kaut ko noskaidrot par vienu vai otru jautājumu,” pastāstīja Jānis.
Iegūst arī Valsts kanceleja
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš informēja, ka savus bijušos darbiniekus atpakaļ uzņēmušas daudzas ministrijas – gan Ārlietu, gan Iekšlietu, gan arī Tieslietu ministrija, kas ļoti rūpējās, lai kolēģiem atrastu atbilstošus amatus. Arī Valsts kanceleja esot ieguvusi trīs ļoti kompetentus darbiniekus, kas strādāja prezidentūras sekretariātā: Litu Juberti, Ministru kabineta preses sekretāri, Renāti Rozenbahu, konsultanti drošības jautājumos, un vēl vienu personu, kura sāks strādāt par departamenta direktoru un kuras uzvārdu, kamēr darbs nav uzsākts, kancelejas direktors nevēlējās publiskot.
M. Krieviņš uzsvēra, ka pašas iestādes rūpējas par to, lai cilvēki, kas strādāja ar ES prezidentūras jautājumiem, paliktu valsts pārvaldē arī pēc prezidentūras.
M. Krieviņš: “Tas, kas nav ticis darīts – nav bijusi centralizēta personālvadības pieeja specifiski prezidentūrā iesaistīto pārvaldes darbinieku vajadzībām, jo jau pašā procesa sākumā bija definēti skaidri spēles noteikumi – darbam pie prezidentūras ir noteikts termiņš, un pēc tam nodarbinātajiem ir jāatgriežas pie saviem iepriekšējiem pienākumiem, ja vien šajā laikā nav parādījusies kāda cita amata vakance, kuru šis cilvēks būtu spējīgs ieņemt,” sacīja Valsts kancelejas direktors. Viņš norādīja, ka papildus tam prezidentūrā iesaistītajiem ir visas iespējas startēt konkursā uz vakantajām amata vietām, kuru valsts pārvaldē esot pietiekami daudz, tostarp vadības līmenī.
“Diemžēl mēs redzam, ka īpašas intereses par šīm vakancēm nav vai arī piesakās cilvēki, kuru zināšanu, pieredzes un kompetenču līmenis neatbilst vēlamajam.
Pirmkārt, ir noteiktas jomas, kurās valsts pārvalde nevar konkurēt ar privāto sektoru. Te minami gan finanšu analītiķi, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālisti, kurus privātais sektors ir gatavs pārpirkt, ja konkrētais cilvēks ir sevi pierādījis.
Otrkārt, pastāv zināmas problēmas ar personālvadību, kas atsevišķu vadītāju gadījumā pieklibo, un tādējādi cieš mikroklimats, kas neveicina vēlmi strādāt valsts pārvaldē.
Treškārt, valsts pārvaldē pastāv zināmi ierobežojumi, tostarp hierarhiski, kas radošiem cilvēkiem nav pieņemami ilgtermiņā, tādēļ viņi nevēlas strādāt ar šādiem “spēles noteikumiem”. Radošums un atvērtība jaunām idejām ir viena no lietām, ko mūsdienās darbinieki novērtē arvien vairāk, arī publiskajā sektorā. Diemžēl ne vienmēr valsts pārvalde ir gatava būt pietiekami elastīga.
Ceturtkārt, pastāv atalgojuma problēma. Cerams, ka drīzumā Valsts kancelejas rīcībā būs jauns pētījums (tiks veikta iepirkuma procedūra) par atalgojuma salīdzinājumu starp līdzīga darba veicējiem publiskajā un privātajā sektorā. Tad mēs varēsim precīzi noteikt šīs atšķirības, to lielumu, kā arī piedāvāt lēmuma pieņēmējiem iespējamos risinājumus.”
M. Krieviņš akcentēja, ka daļa prezidentūrā iesaistīto cilvēku strādāja valsts pārvaldē ar mērķi iegūto prezidentūras pieredzi turpināt, veidojot savu karjeru ārpus Latvijas – vai nu Eiropas struktūrās, vai arī starptautiskajās organizācijās, vai projektos.
Paliek Briselē, bet nepazūd Latvijai
Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītāja Ilze Juhansone, izturot lielu konkursu (120 cilvēki uz vienu vietu), kļuvusi par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietnieci. Pārstāvniecības padomnieks Mihails Kozlovs, kuram ir maģistra grāds biznesa vadībā un kurš ar izcilību absolvējis Londonas pilsētas universitāti un kuram ir arī sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, starptautiskajā ekonomikā un biznesa vadībā, no maija būs Eiropas Kopienas Revīzijas palātas loceklis.
“Jo vairāk Latvijas pārstāvju ir Eiropas institūcijās, jo mēs esam spēcīgāki. Viens no maniem galvenajiem kritērijiem bija saglabāt formālo saiti ar Latviju – tā dod man tiesības atklāti sadarboties ar valsts iestādēm,” sacīja M. Kozlovs.
Savukārt pārstāvniecības preses sekretārs, starptautisko attiecību maģistrs Jānis Rungulis tagad ir eksperts Eiropas Ārējās darbības dienesta stratēģiskās komunikācijas nodaļā.
J. Rungulis: “Neesmu pazudis no sistēmas, turpinu iesākto Latvijas mērķu stiprināšanai, esmu Latvijas pārstāvis, un algu man maksā Ārlietu ministrija. Tiem, kas strādāja prezidentūrā, pieredze paliek, un tā viennozīmīgi palīdz. Ir uzlabojusies izpratne par ES politiku, par to, kā veidojas lēmumi un kā tos var ietekmēt. Cits jautājums ir tas, vai pārstāvniecībā nevajadzēja paturēt vairāk cilvēku, nevis samazināt to skaitu, kas varētu turpināt labāk argumentēt Latvijas pozīciju un bīdīt to uz priekšu.”
Prezidentūra turpinās Singapūrā
Maija Zvirbule, kurai bija pastāvīgs amats Izglītības un zinātnes ministrijā, pēc Latvijas prezidentūras ES Padomē tomēr izlēmusi to atstāt, jo licies nedaudz grūti un dīvaini atgriezties pie iepriekšējās kārtības un ritma, tādēļ Maija meklējusi jaunus izaicinājumus un tagad strādā Singapūrā.
“Pagājušajā vasarā pamanīju sludinājumu Āzijas–Eiropas fonda interneta mājas lapā, vienā no ministrijas partnerorganizācijām, ar kuru sadarbība bija arī prezidentūras ietvaros. Man palaimējās, jo šajā organizācijā bija vakance tieši ar izglītības politiku un sadarbību saistītajos jautājumos, un mani pieņēma darbā šeit, Singapūrā,” pastāstīja Maija. Viņas pienākums ir organizēt starptautiskus pasākumus, un Maijai esot sajūta, ka Latvijas prezidentūra vēl turpinās – tikai citā laika un klimata joslā.
UZZIŅA
Valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri tieši iesaistīti Latvijas prezidentūrā ES Padomē – 1140.
Apgūtās zināšanas un mācību dalībnieku skaits:
par ES institūciju darbību – 1267,
par lēmumu pieņemšanas procesu ES – 496,
par sanāksmju vadīšanu un sarunu vešanu ES – 386,
par dokumentu pārvaldību ES – 949,
ES institūciju semināri par ES un prezidējošās valsts darbībām – 1068,
komunikāciju speciālistu mācību programma – 40,
svešvalodu apguvē izsniegti sertifikāti: franču valoda – 585, angļu valoda – 1887.
Avots: Valsts administrācijas skola
