Unikāli kinokadri par Latviju 0
Bezmaksas kinolektoriju “Nepārejošā Latvija. Salas laika upē” sešās Latvijas pilsētās sarūpējis Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Jāņa Doreda kinohronikā iemūžinātās zirgu skriešanas sacīkstes Rēzeknē 1920. gadā, kokmateriālu iekraušana kuģī Ventspils ostā 1924. gadā, Kārļa Ulmaņa viesošanās Cēsīs 1934. gadā, Jūrmalas skaistumkaralienes vēlēšanas 1930. gadā, Dziesmu svētki Valmierā 1944. gada jūlijā, 1911. gada filma “Mītavas zemkopības skolas audzēkņi pastaigā un vingrošanas svētkos”. Tie ir tikai daži kadri, ko varēs redzēt kinolektorijos Latvijas pilsētās.
“Tā ir unikāla aktivitāte. Līdz šim arhīvs ir tikai glabājis vizuālos dokumentus, bet nu arī izrādīs tos sabiedrībai,” jauno ierosmi vērtē kinozinātnieks Agris Redovičs, kura stāstījums papildinās kinolektorijā uz ekrāna redzamo. Vairums no šiem filmējumiem nekad nav publiski izrādīti.
Latvijas vēsturei īpaši nozīmīga ir no 1920. gada līdz 1996. gadam veidoto kinohroniku un kinožurnālu kolekcija, vairāk nekā divi tūkstoši nosaukumu. “Kinohronists aptur laiku un saglabā liecības par to. Laiks filmlentē elpo, dzīvo, smejas un cieš. Mūžu mīļums un skarbums, pagājības krāšņums un posts, tēvzemes āres, vēja šalkas, lielceļu troksnis un gaiļi baznīcu torņos – tā ir Latvija, kas atveras kinohroniku plūdumā un nekad nepāriet,” raksta kinolektorija idejas autore Dace Bušante, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore.
Pēc pagājušā gada kino lekciju cikla “Rīga laiku lokos” lielajiem panākumiem radusies doma arhīva kinodokumentus rādīt arī citās pilsētās, galu galā kinohronikās un dokumentālajās filmās taču redzama visa Latvija. Šīs sešas pilsētas izvēlētas gan tāpēc, ka par tām ir visvairāk kino liecību, gan tāpēc, ka bijusi vislielākā arhīva reģionālo kolēģu atsaucība, kuri palīdzējuši meklēt sadarbības partnerus. Pirmā būs Rēzekne. “Vecākā gada gājuma ļaudis atpazīs sevi jaunībā, atkal redzēs vecās vietas un atcerēsies senus notikumus, piemēram, zirgu skriešanas sacīkstes Rēzeknē 1920. gadā,” iekārdina Dace Bušante.
Kinolektorija ciklu arhīvs organizē sadarbībā ar pilsētu pašvaldību institūcijām – Latgales Kultūrvēstures muzeju Rēzeknē, Ventspils bibliotēku, Cēsu Centrālo bibliotēku, Jūrmalas Kultūras centru, Valmieras Kultūras centru, Jelgavas reģionālo tūrisma centru.
Kinolektorija programmas pamatā izmantoti unikāli 1920. – 1930. gadu kinožurnāli “Latvijas filmu hronika”, “Latvijas skaņu hronika” un dokumentālās filmas. Pilsētu dzīves norises plaši un daudzpusīgi atspoguļo arī kinožurnāli “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Pionieris”, “Sporta apskats”, “Latvijas hronika”, “Pastarītis” un citi, kurus veidojuši daudzi Latvijas kinovēsturē pazīstami autori. Minēto pilsētu atklāsmei veltītas arī Rīgas kinostudijas, Rīgas dokumentālo filmu studijas, “Telefilma Rīga” veidotās dokumentālās filmas.
Kinolektoriju programma
Rēzeknē 5. septembrī plkst. 11 Latgales Kultūrvēstures muzejā
Ventspilī 24. septembrī plkst. 12 Ventspils bibliotēkā.
Cēsīs 14. oktobrī plkst. 18 Cēsu Centrālajā bibliotēkā
Jūrmalā 13. novembrī plkst. 18.00 Jūrmalas Kultūras centrā
Valmierā 16. novembrī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā
Jelgavā 18. novembrī plkst. 16.00 Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa konferenču telpā
Kinolektorija apmeklējums bez maksas.
Plašāka programma portālā www.la.lv
Kinolektorija programma
Rēzeknē 2015. gada 5. septembrī plkst. 11.00 Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102 Rēzeknē) kinoprogramma, kas atklāj veco un jauno Rēzekni, personības un norises pilsētā laikposmā no 1923. gada līdz 1992. gadam. Hronikās apstādinātais un iemūžinātais laiks ļauj piedalīties 9. Rēzeknes kājnieku pulka svētkos 1923. gadā un Latgales jaunatnes 1. Dziesmu un sporta svētkos 1925. gadā, vērot Pļaujas svētkus un brīvdabas tēlojumu “Svētā zeme” 1936. gadā, pieminekļa Latgales atbrīvotājiem atklāšanu 1939. gadā, piedalīties Rēzeknes 700 gadu jubilejā un Vispasaules latgaļu konferencē 1992. gadā. Pirmo reizi publiskai demonstrēšanai piedāvājam Jāņa Doreda veidoto 1920. gadu kinožurnālu “Latvijas hronika” par zirgu skriešanas sacīkstēm Rēzeknē!
Ventspilī 2015. gada 24. septembrī plkst. 12.00 Ventspils bibliotēkā (Akmeņu ielā 2 Ventspilī) kinoprogramma, kurā kino kadri stāsta par Ventspili no 1924. gada līdz 1990. gadu sākumam. Vislielākā uzmanība kinohroniku skatījumā pievērsta Ventspils ostai dažādos laikposmos, sākot no sižeta par kokmateriālu iekraušanu kuģī Ventspils ostā 1924. gadā līdz mūsdienām. Pilsētas izaugsmi atspoguļo hroniku sižeti par pilsētas labiekārtošanas darbiem, Ventspils universālveikalu un mūzikas vidusskolu, sacensībām jaunajā Ventspils velotrekā, rūpnīcu “Ventspils koks”, Ventspils pludmali, jauno tiltu pār Ventu, pilsētas pašdarbības kolektīvu uzstāšanos, Ventspils vēstures un jūras zvejniecības brīvdabas muzeju, Ventspils naftas eksporta bāzi un ostas rūpnīcu, ekoloģisko situāciju pilsētā.
Cēsīs 2015. gada 14. oktobrī plkst. 18.00 Cēsu Centrālajā bibliotēkā (Raunas ielā 1 Cēsīs) pilsētai veltīta kinoprogramma, kurā būs iespēja redzēt Kārļa Ulmaņa viesošanos Cēsīs 1934. gadā un Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa atklāšanu 1938. gadā, kā arī padomju laika hroniku kadrus par Cēsu dzelzceļa stacijas celtniecību, universālveikala atklāšanu, Cēsu amatniecības skolu, Dziesmu dienām Cēsīs, Cēsu simfoniskā orķestra 10 gadu jubileju, pilsētas parkiem, Latvijas ziemas sporta spēļu atklāšanu Cēsīs, atpūtas namu “Cīrulīši” un daudzas citas vēsturiskas norises un vietas Cēsīs.
Jūrmalā 2015. gada 13. novembrī plkst. 18.00 Jūrmalas Kultūras centrā (Jomas ielā 35 Jūrmalā) pilsētai veltīta kinoprogramma, kurā senākie kino kadri rodami 1920. gada hronikā, bet mūsdienu periodu atspoguļo 1996. gada kinožurnāls “Latvijas hronika”, kur redzams Latvijas Valsts prezidents G. Ulmanis vēlēšanu iecirknī Jūrmalā. Kinokadros ir fiksētas 1930. gada Jūrmalas skaistumkaralienes vēlēšanas, vairāku vilciena līniju atklāšana uz Jūrmalas stacijām, Jūrmalas restorāni un kafejnīcas, sanatorijas un atpūtas nami, Dzintaru koncertzāle, Bulduru Dārzkopības vidusskola un citas norises, cilvēki un objekti, kas saistīti ar Jūrmalu. Jūrmalai veltītas arī dokumentālās un reklāmfilmas, piemēram, “Rīgas Jūrmala”, “Jūrmala”, “Pēc saules pulksteņa”, “Pastaiga”, “Diena Jūrmalā”, “Sveika, Jūrmala!”.
Valmierā 2015. gada 16. novembrī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā (Rīgas ielā 10 Valmierā) kinoprogramma ar Valmierai veltītajām hronikām no 1923. gada līdz 1990. gadam. Vēsturiski kadri kinolentē ataino 4. Valmieras kājnieku pulka karoga iesvētīšanu 1923. gadā, arheoloģiskos izrakumus Valmieras pilskalnā 1938. gadā, Dziesmu svētkus Valmierā 1944. gada jūlijā un gatavošanās Dziesmu svētku 75 gadu jubilejai Valmierā. Būs iespēja apskatīt vēsturiskus kadrus par kinoteātri “Gaisma”, Valmieras Piena kombinātu, jaunajām dzīvojamām mājām un to iemītniekiem Valmierā, Valmieras stikla šķiedras kombināta pirmo produkciju, Valmieras pilsētas ielas un pieminekļus, Valmieras Drāmas teātra 60 gadu jubilejas svinības un daudzas citas vēsturiskas norises un vietas Valmierā.
Jelgavā 2015. gada 18. novembrī plkst. 16.00 Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa konferenču telpā (Akadēmijas ielā 1 Jelgavā) pilsētai veltīta kinoprogramma, kurā būs iespēja iepazīties ar kinolentē fiksētajiem kadriem no filmas “Mītavas zemkopības skolas audzēkņi pastaigā un vingrošanas svētkos” 1911. gadā, vērot 3. Jelgavas kājnieku pulka svinības 1929. gadā, Jāņa Čakstes pieminekļa atklāšanu 1930. gadā, Pļaujas svētkus Jelgavā 1937. gadā. Padomju perioda hroniku sižeti vēsta par pēckara pilsētas atjaunošanas darbiem, jaunās poliklīnikas un kinoteātra atklāšanu, par Jelgavas bērnu sporta skolu, par jauno dzelzceļnieku klubu, pilsētas jaunceltnēm, jauniešu kafejnīcu “Dzirkstele”, rūpnīcas RAF celtniecību un atklāšanu, sadzīves pakalpojumu kompleksu un citiem notikumiem Jelgavā.
