“Unikāls un izaugsmei labvēlīgs apstākļu salikums!” Ko varam sagaidīt 2022.gadā? 15
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir pazīmes, kas liek domāt, ka, tieši tāpat kā 2009.–2010. gada periodu šobrīd pamatoti varam uzskatīt par gadsimta lielāko ekonomisko katastrofu, salīdzināmu tikai ar pāris sarežģītajiem gadiem pēc PSRS sabrukšanas, tā daži nākamie gadi varētu būt labākie Latvijas neatkarīgās ekonomikas vēsturē.
Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka nākamajā gadā būs vērojams unikāls, izaugsmei labvēlīgs apstākļu salikums.
“Patēriņš nākamgad atbrīvosies no ierobežojumu sloga, jo ļoti ticams, ka 2022. gadā vismaz attīstītā pasaule būs tikusi galā ar Covid-19 pandēmiju. Izveidosies situācija, kurā mājsaimniecībām būs daudz naudas un būs uzkrāts atliktais pieprasījums. Vienlaikus būs vērojams spēcīgs pieprasījums eksportā, īpaši jau preču eksportā.
Daļai rūpniecības nozaru jau klājas labi, piemēram, ražošanas apjomi elektronisko preču ražošanā un autobūvē Latvijā kopš 2000. gada pieauguši attiecīgi apmēram 23 un 17 reizes, taču ierobežojumu atcelšana radīs izaugsmes iespējas arī citām nozarēm, piemēram, vieglajai rūpniecībai.
Turklāt ES Zaļais kurss pastiprina pieprasījumu pēc koksnes izstrādājumiem, kas ir viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm,” uzskata Strautiņš.
“Uzvara pār Covid-19 nozīmē arī to, ka atjaunosies tūrisms un ar to saistītā aktivitāte viesnīcu un ēdināšanas nozarēs. Atsevišķas nozares var gūt būtisku pienesumu no attālinātā darba kultūras attīstības, tas attiecas, piemēram, uz IT nozari.
Turklāt pandēmijas laikā ir aktivizējies mājokļu tirgus un tam ir priekšnosacījumi tālākai izaugsmei – ja attālinātā darba kultūra turpinās attīstīties, tad daudziem būs jāpārskata priekšstati par to, kāds ir dzīvei nepieciešams mājoklis.
Jau šobrīd ir pieteikti vērienīgi komercsektora nekustamo īpašumu projekti – tādi kā biroji Rīgā un rūpnīcas Liepājā.
Ja tam pieskaita vērienīgos infrastruktūras, digitalizācijas un ekonomikas zaļināšanas projektus, kas tiks finansēti ar Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem, kā arī “RailBaltic” celtniecību, kas iegājusi aktīvajā fāzē, tad redzams, ka nākamajā gadā tiešām būs vērojams unikāls ekonomikas attīstību veicinošs faktoru kopums,” uzskata P. Strautiņš.
“Luminor” jaunākajā ekonomikas apskatā tiek prognozēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2021. gadā varētu sasniegt 5,1%, bet 2022. gadā – pat 5,3%.
Tiek prognozēts, ka 2022. un 2023. gadā Latvija varētu būt Baltijas valstu izaugsmes līderis.
Tas nav maz, ja ņem vērā to, ka praktiski visu XXI gadsimta otro dekādi Latvijas IKP izaugsme svārstījusies ap 3% robežu – tieši pagājušajos desmit gados Latvija atpalika ne tikai no Igaunijas, bet to apdzina un pamatīgi atrāvās arī Lietuva.
Tikmēr Igaunijā IKP, “Luminor” ieskatā, šogad kāps visstraujāk, pārsniedzot 9% pieaugumu, taču nākamgad nokritīsies līdz mazāk nekā 5%. Igaunijas straujā izaugsme šogad esot skaidrojama ar pandēmijas radīto pieprasījumu pēc IT pakalpojumiem, kuru valstij veiksmīgi izdevies izmantot.
Savukārt Lietuvā IKP izaugsmes temps šogad un nākamajos divos gados varētu būt viszemākais Baltijas valstīs – šogad nedaudz pārsniedzot 4% robežu, nākamajā gadā esot tieši 4% līmenī, bet pēc tam noslīdot zem 4% robežas.
Vienīgais būtiskais tumšais mākonis pie ekonomiskajām debesīm ir augošā inflācija. “Luminor” prognozes par gada inflāciju Latvijā paredz 2,7% patēriņa cenu kāpumu šogad, 3,3% – 2022. gadā, kā arī 2,2% – 2023. gadā.
Citi, piemēram, “Citadele” bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš, sauc vēl augstākus skaitļus – viņš uzskata, ka patēriņu cenu kāpums gada laikā bijis par 3,7%.
Savukārt “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis min pat 4% inflāciju šogad. “Mājsaimniecības to vistiešāk izjutīs ar pārtikas, maksas par mājokli un transporta izmaksu pieaugumu.
Šī grupa veido 55% no patēriņa groza, tādēļ būs visai nepatīkama,” uzskata Gašpuitis.
Taču labā ziņa ir tā, ka gandrīz visi prognozē inflācijas izaugsmes tempa pierimšanu nākamajā gadā.
