Unikālā “Irlavas kolekcija” aplūkojama Tukuma muzejā 0
Jau sestdien, 1. martā, Tukuma Mākslas muzejā atklās izstādi “Irlavas kolekcija”, kurā apskatāmi vecmeistaru darbi no Sarkanā Krusta Irlavas slimnīcas ārsta Krišjāņa Katlapa veidotās kolekcijas, portālu LA.lv informēja Tukuma muzeja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gundega Rugāja.
Izstādē pārstāvēti tādi Latvijas vecmeistari kā: Ansis Artums, Ādams Alksnis, Burkards Dzenis, Ģederts Eliass, Eduards Kalniņš, Emīls Melderis, Kārlis Miesnieks, Jānis Liepiņš, Kārlis Neilis, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Marta Skulme, Uga Skulme, Gustavs Šķilters, Jānis Tīdemanis, Teodors Ūders, Voldemārs Zeltiņš, u.c.
Līdzīgi kā gleznotājs Leonīds Āriņš loloja muzeju Tukumā, izcilais ķirurgs Krišjānis Katlaps veidoja muzeju Irlavā. Irlavas māksla muzejs 20. gadsimta četrdesmitajos gados bija vienīgais mākslas muzejs laukos. Tā kolekcija tapusi ar Irlavas un Grenču pagasta medicīnas darbinieku, skolotāju un zemkopju atbalstu, līdzekļus ziedojumu veidā sagādāja arī mākslas izstādes pastāvīgie apmeklētāji. Valsts Irlavas mākslas muzejs pastāvēja no 1943. līdz 1948. gadam, bet pēc Katlapa aresta un tam sekojošās muzeja likvidācijas 1949. gada janvārī kolekcija nonāca Tukuma muzejā.
Irlavas kolekcijas izstāde Tukuma muzejā notiek tikai otro reizi. Pirmo reizi tā bija skatāma Atmodas laika priekšvakarā – 1987. gada decembrī. Izstādi un tās katalogu sagatavoja Jurģis Skulme. Toreiz izstāde ieguva plašu rezonansi. Cenzūras iestādes tolaik neļāva izstāstīt Irlavas mākslas muzeja un daktera Katlapa stāstu visās detaļās, tomēr Jurģis Skulme un Juris Celmiņš bija savu paveikuši – par Irlavas kolekciju un leģendāro personību uzzināja sabiedrība.
Jurģis Skulme rakstīja: “Kara gados gleznu pircēji laukos māksliniekiem ir ļoti pa prātam. Tie maksāja, kā toreiz mēdza teikt, naturālijās. Tas ir vai nu pārtikas produkti vai cits dzīvē vajadzīgais, ko grūti sagādāt. Irlavas muzeja naturālo maksu ietekmē gleznu pārdod arī Vilhelms Purvītis, kurš tai laikā darbus projām dot gandrīz nav pierunājams”.
1948. gada 20. jūnijā Irlavas mākslas muzeja vadītāju un arī Irlavas slimnīcas direktoru Krišjāni Katlapu arestēja un tiesāja par dzimtenes nodevību, jo viņš ne tikai bija ārstējis nacionālos partizānus un pieņēmis darbā cilvēkus ar šaubīgu biogrāfiju, bet arī piedalījies daudzās sabiedriskās organizācijās un pēc čekistu ieskatiem veicis pretpadomju aģitāciju. Viņām piesprieda desmit gadus stingra režīma labošanas darbu nometnē, atņēma personas tiesības uz 5 gadiem un konfiscēja visu mantu. Pēc Staļina nāves soda termiņu samazināja un 1955.gadā 4. maijā Katlapu atbrīvoja. Irlavā viņš vairs neatgriezās. 1988. gadā LPSR Augstākā tiesa atcēla spriedumu nozieguma sastāva dēļ. K. Katlapu reabilitēja tikai 2000. gada 4. maijā.
K. Katlapa ieguldījums medicīnas vēsturē, tāpat kā ieguldījums Irlavas pagasta sabiedriskajā dzīvē joprojām nav pilnībā novērtēts. Izstāde Tukuma Mākslas muzejā sniedz ieskatu Irlavas kolekcijā un paver jaunu skatījumu K. Katlapa darbībā.
