Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu: unikālā ceļa zīme sašķeļ vietējo sabiedrību 312
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts svētkos vietā, kur beidzas Vidzeme un sākas Latgale – Kubulu pagasta Sitā – pie Balvu novada robežas svinīgi tika uzstādīta ceļa zīme ar pašvaldības nosaukumu latviešu literārajā un latgaliešu rakstu valodā.
Iebraucot Balvu novadā no Gulbenes puses, tagad uz ceļa zīmes lasāms: “Balvu novads/Bolvu nūvods”. Šādas zīmes būs arī Baltinavas un Bērzpils pagastos, bet kopumā varētu uzstādīt piecās vietās.
Pirmo reizi Latvijas vēsturē ir oficiāli apstiprinātas ceļa zīmes arī latgaliešu rakstu valodā.
Balvu novada vadība ir lepna, ka tai izdevies īstenot ideju, par ko Latgales sabiedriskie darbinieki sapņojuši jau Latvijas brīvvalsts laikā.
Pašvaldība ir saņēmusi arī Valsts prezidenta Egila Levita vēstuli, kurā teikts, ka “divas rakstu valodas tradīcijas ir mūsu nācijas bagātība, ar kuru varam lepoties”. E. Levits vienmēr esot aicinājis latgaliešus runāt latgaliski un uzturēt dzīvu latgalisko kultūrtelpu.
Tieši prezidenta rosinātais un Saeimā pieņemtais Latviešu vēsturisko zemju likums pavēra ceļu šīs ieceres īstenošanai, jo likumā ir teikts, ka pašvaldībām ir pienākums rūpēties par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu.
Balvu novads ieceri saskaņoja ar Satiksmes ministriju un “Latvijas valsts ceļiem”, kas agrākajos gados nebija izdevies. Šī nav pirmā reize, kad šo plānu bija doma realizēt.
Pret ceļa zīmju saturu nav iebildis arī Valsts valodas centrs, kas ir atzinis, ka paralēlnosaukumu lietošana ir atbilstoša vietvārdu informācijas noteikumiem, jo tā ir attiecīgajam kultūrvēsturiskajam novadam raksturīga forma.
Balvi vairs nejūtas noteicēji
Taču par jauno Balvu novadu, kurā ir iekļauti arī Baltinavas, Viļakas un Rugāju novadi, vairs nevar runāt kā par viendabīgu kultūrvēsturisko teritoriju. To atklāja diskusijas, kas sākās pēc šī notikuma.
Ne visi ar ceļa zīmju izvietošanu bija apmierināti.
Strīdi gan daļēji bija saistīti arī ar partiju attiecībām, bet tie atklāja atšķirības starp tiem novada iedzīvotājiem, kas dzīvo Ziemeļlatgalē – Balvos un pagastos, kas robežojas ar Vidzemi –, un tiem, kuri jūtas tuvāki Dienvidlatgalei.
Izskanēja arī balvēniešu bažas, ka jaunajā pašvaldībā varu ir pārņēmuši pievienotie novadi. To vada bijušais Viļakas novada priekšsēdis Sergejs Maksimovs (Latgales partija), kurš ir arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs. Viņa vietniece ir bijusī Rugāju novada vadītāja Sandra Kapteine (LZS).
Valsts svētku nedēļā “Latvijas Avīze” saņēma uzņēmēja Kristapa Vanaga viedokļrakstu. Tā autors ir dzimis un mācījies Vīksnas pagastā, kas ir tuvāk Alūksnes novadam.
K. Vanags atgādina, ka administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija stiprināt reģionālos attīstības centrus, kas ir Balvi.
Taču pēc vēlēšanām varu pārņēmuši pievienoto novadu pārstāvji, “un tagad novada centrs ir aizmirsts, Balvi kā zīmols tiek nevis stiprināts, bet padarīts sekundārs”. Bez diskusijām Balvi jau esot pārsaukti par Bolvim, par ko liecinot uzstādītās ceļa zīmes.
“Balvi ir un var arī turpmāk būt centrs, kas var izcelt un padarīt atpazīstamu visu Ziemeļlatgali un Balvu novadu. Tā vietā Balvi tiek minēti retāk, tos mākslīgi aizstājot ar Ziemeļlatgali un Bolvu nūvodu,” raksta K. Vanags.
Viņš uzsvēra, ka balvēniešu izteikts vairākums runā baltiskajā latviešu valodā ar atpazīstamo Balvu specifisko izloksni. Novadā esot pagasti, kur runā tikai baltiski, un ir pagasti, kur runā tikai latgaliski.
Viņaprāt, “nevar latgaliešu valodu uzspiest baltiskajām vietām, sanaidot savā starpā latviešu tautu un atstumt Balvu iedzīvotājus no savas pilsētas”.
Viņam un lielākajai daļai Balvu iedzīvotāju dzimtā un ikdienas valoda esot baltiskā latviešu valoda.
K. Vanags uzskata, ka ceļa zīmes varēja uzstādīt pagastos, kur ikdienā sarunājas latgaliski, bet “mums kā Balviem nav mākslīgi “jāiztaisās” ne par latgaliešiem, ne par “kārklu vidzemniekiem”, Balvi ir Balvi – unikāla vienotas Latvijas pilsēta Ziemeļlatgalē, kas nedrīkst šo unikalitāti zaudēt, politizēt, samainīt savstarpējo strīdu sīknaudā”.
Bijušais priekšsēdis: pietrūka diskusiju
K. Vanaga viedoklis ar jautājumu, vai Balvi kļūs par Ziemeļlatgales nomali, bija publicēts arī vietējā laikrakstā “Vaduguns”, pēc tam ievietots feisbukā, kur tas arī nebija atstājis vienaldzīgus sekotājus.
Pazīstamais politiķis Juris Viļums bija komentējis: “Vai tad kāds maina pilsētas (un novada) nosaukumu? Satraukums nevietā. Balvu novads tagad patiesi ir iezīmējies Latgales kartē kā pirmais novads, kas veica visā Eiropā ierastu praksi – rakstīt vietvārdus gan standartizētajā nacionālā līmeņa valodā, gan vietējā reģionālajā rakstu valodā, un reizē parādīja, ka vismaz daļai novada iedzīvotāju rūp sava identitāte. (..) Ja runājam par Balvu kā attīstības centra stiprināšanu, tad to jūs varat panākt tikai visi kopā – pilsētnieki un laucinieki. Vai arī varat skaldīt matus un patiešām izskatīties provinciāli. Nedariet tā. Silts ieteikums.”
“Latvijas Avīze” sazinājās arī ar bijušo Balvu novada priekšsēdētāju, tagad ierindas deputātu Aigaru Pušpuru (LZS). Pirms vēlēšanām viņš piedāvāja spēcīgu sarakstu, kurā bija arī Baltinavas un Rugāju novada vadība. Tāpēc vēlēšanu iznākums, kura rezultātā Latgales partija ieguva septiņus mandātus, bet LZS – tikai trīs, bija negaidīts.
Tagad to skaidro vispirms ar zemo vēlētāju aktivitāti agrākajā Balvu novadā, kas Viļakā bijusi ievērojami augstāka.
Viens no skaidrojumiem – tur no kovida ierobežojumiem nogurušajiem cilvēkiem pirms vēlēšanām esot rīkoti plaši pasākumi, bet Balvos turpināja ievērot ierobežojumus un nekas nenotika.
A. Pušpurs apstiprināja, ka latgaliešu valodas lietošana jaunajā novadā esot atšķirīga, ja salīdzina Balvus ar Baltinavu un Viļaku, kur to lieto plašāk. Balvu pilsētā latgaliešu valoda ikdienā dzirdama reti.
Lietderīgāk būtu izcelt tieši tās novada vietas, kur tā skan ikdienā, bet ne visu Balvu novadu, uzskata A. Pušpurs. Arī viņš bijis neizpratnē par ceļa zīmju uzlikšanu, jo par to nav notikusi diskusija ar iedzīvotājiem, un nav arī noskaidrots deputātu viedoklis, kas atspoguļotos domes sēdes lēmumā.
“Visu varēja izdiskutēt, uzklausot iedzīvotājus. Steiga, uzliekot zīmi divās rakstu valodās bez ģerboņa, nav izprotama. Pats dzīvoju Balvos, un man nācās uzklausīt vēlētāju jautājumus, uz ko man atbildes nebija,” atzīst A. Pušpurs. Domes priekšsēdētājs S. Maksimovs viņam solījis sniegt skaidrojumu novada avīzē un laikrakstā “Vaduguns”.
Ceļa zīmē vēl vieta vilkam
Laikrakstā “Vaduguns” jau bija skaidrojums, kura autors bija domes deputāts Aldis Bukšs (JKP). Viņš ir arī partijas līdera, tieslietu ministra Jāņa Bordāna (arī viņš ir saistīts ar Balviem) biroja vadītājs.
No Jaunās konservatīvās partijas ir arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Tāpēc var uzskatīt, ka šī partija ir līdzējusi īstenot seno ideju.
Tagad to aktualizēja Šķilbēnu Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, tā piepildot sava tēva Antona Slišāna sapni. A. Bukšs “Latvijas Avīzei” atzina, ka Latviešu vēsturisko zemju likums bijis labs pamats, lai iecere izdotos.
Iesaistīto vidū viņš vēl minēja arī Valsts prezidenta kanceleju un Līvu kopienas vadītāju Valtu Ernštreitu, jo ir doma uzlikt zīmes arī līvu rakstu valodā.
A. Bukšs uzskata, ka šis arī ir lielisks veids, kā celt savu pašapziņu, piesaistīt uzmanību novadam un ieinteresēt par to tūristus. Viņš varot piekrist, ka komunikācija ar iedzīvotājiem nav bijusi pietiekama, taču nedomā, ka Balvi būtu aizmirsti.
Kad oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jaunajos novados rīkoja tikšanās, Balvu novada priekšsēdis S. Maksimovs sacīja, ka viņš nevarot atļauties tādu ekstru kā opozīcija, vismaz pagaidām visi 15 deputāti strādājot kopā.
Tagad viņš un arī A. Bukšs pieļāva, ka “visu šo diskusiju patiesībā kurina viens politiķis,” kas iedrošinājis arī K. Vanagu. Iespējams, tas esot saistīts ar jaunās koalīcijas atteikšanos no vairāku mēra vietnieku amatu izveidošanas.
Vārdā gan šo politiķi ne viens, ne otrs nenosauca, bet zināms, ka runa ir par Jāni Trupovnieku no Latvijas Zaļās partijas – no šī saraksta vēlēšanās kandidēja arī ceļa zīmju ieceres virzītājs A. Slišāns.
J. Trupovnieks domē vada Tautsaimniecības un vides komiteju. Viņš “Latvijas Avīzei” skaidroja – lai gan domē it kā opozīcijas nav, lēmumu pieņemšana tomēr notiekot šaurākā lokā.
K. Vanags neesot saistīts ar partijām, bet viņš esot parādījis, kāpēc daļa cilvēku ir neizpratnē par ceļa zīmju izvietošanu. Arī J. Trupovnieks uzsvēra, ka ir atšķirība starp tiem, kas dzīvo Rugājos, Vīksnā un Kubulos, un tiem, kuri mīt Viļakā un Baltinavā.
J. Trupovniekam arī ir bažas, vai Balvi kā attīstības centrs netiks aizmirsti, jo esot sajūta, ka “lauki ienāk pilsētā”.
“Tā ir sabiedrības maldināšana un absolūta manipulācija,” sacīja S. Maksimovs, kurš norādīja, ka Viļakā viss jau esot sakārtots, tāpēc tagad ir domāts pievērsties tieši Balvu attīstībai.
“Man ir jākļūst Balvos par savējo,” ir apņēmies novada priekšsēdis. Taču diskusijai par ceļa zīmēm vēl nav pielikts punkts, jo tajās ir atstāta brīva vieta jaunā novada ģerbonim, kas vēl tikai top. Par to arī domas dalās. Ne visi piekrīt tā centrā likt vilku, ko atbalstot iedzīvotāju vairākums, jo vilks jau ir Balvu ģerbonī, bet novadam vajadzētu savu ģerboni.
