Ungārijas valdība: gribam izbeigt divdesmit gadus ilgušo valsts dreifēšanu 0
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans šogad spēkā stājušos valsts konstitūcijas labojumu dēļ nonāk aizvien lielākās kritikas krustugunīs. Neapmierinātību ar labojumiem konstitūcijā izteikuši ne tikai liela daļa ungāru, bet arī Eiropas Savienība.
“Būdama ES līgumu uzraugošā institūcija, Eiropas Komisija turpinās jaunās konstitūcijas analīzi, lai izvērtētu, vai tā nav pretrunā ES līgumiem,” teikts EK prezidenta Žozē Barozu biroja paziņojumā. Tas solās līdz nākamajai otrdienai izvērtēt nule spēkā stājušos Ungārijas pamatlikumu. Ja komisijai tas šķitīs nepieņemams, pret Ungāriju varētu sākt tiesvedību, informē ziņu aģentūra “AFP”.
Naudas dēļ var nākties paklausīt ES
Orbana kritiķi uzskata, ka konstitūcijas labojumi, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, grauj valsts iestāžu, tostarp tiesu neatkarību, apdraud preses brīvību un vēlēšanu sistēmu padara labvēlīgu Orbana vadītajai “Fidesz” partijai, kurai pašreiz parlamentā ir divu trešdaļu vairākums. Saskaņā ar jauno konstitūciju tiks pārdalīti vēlēšanu apgabali, un, kā apgalvo Orbana kritiķi, tas izdarīts tā, lai katrā no tiem “Fidesz” partija būt labvēlīgākā situācijā. Labojumi arī paredz izveidot jaunu valsts iestādi, kuras uzdevums būs uzraudzīt tiesnešu darbu. Jaunajā konstitūcijā arī apšaubīta sociālistu partijas “MSZP” leģitimitāte, tai piedēvējot komunistiskās partijas pēctecību.
Opozīcijā esošā “MSZP” uzskata, ka Brisele Orbanam devusi nedēļu, kuras laikā “partijai ir jāatjauno demokrātija Ungārijā”. Tikmēr pats premjerministrs izvēlējies nekomentēt sacelto jezgu, kamēr EK nebūs nākusi klajā ar savu galīgo lēmumu. “Ungārija paliek atvērta diskusijām par konstitūcijas labojumiem,” sarunā ar aģentūru “AFP” apstiprināja Orbana pārstāvis.
“Valdība joprojām apņemas ievērot Eiropas vērtības. Esam gatavi ar EK runāt par visām problēmām saistībā ar jauno konstitūciju un meklēt risinājumus šai situācijai.” Ungārijas premjerministra pārstāvis arī sacīja, ka paļaujas uz “komisijas analīzi, esmu pārliecināts, ka tā būs taisnīga un objektīva”.
“Valdība uzvedās tā, it kā nekas nebūtu noticis,” sarunā ar aģentūru “AFP” sacīja Ungārijas progresīvā institūta analītiķe Kornēlija Maģāre. “Tā laikam domā, ka Brisele vienmēr būs gatava Ungārijai sniegt palīdzīgu roku.” Kā norāda apskatnieki, lielākās problēmas ar konstitūcijas labojumiem varētu rasties ne tik daudz politisku, cik ekonomisku apsvērumu dēļ. Brisele uzskata, ka ieviestie labojumi apdraud Ungārijas Centrālās bankas neatkarību. Šā iemesla dēļ pagājušajā mēnesī ES un Starptautiskais valūtas fonds iesaldēja sarunas ar Ungārijas valdību par papildu 15 līdz 20 miljardu eiro lielu kredītlīniju. “Ungārijas nacionālajai valūtai forintam pagājušajā nedēļā nokrītot līdz rekordzemam līmenim attiecībā pret eiro un aizdevumu izmaksām augot, Ungārijai izmisīgi ir nepieciešama nauda,” skaidro “AFP”.
“Fidesz” aizstāvas
Tikmēr “Fidesz” pārstāvji noraida apsūdzības, ka partija vēloties Ungārijā iedibināt diktatūru. “Gluži kā citas valdības Eiropas valstīs mēs rīkojamies nacionālo interešu vārdā, lai pasargātu mūsu pilsoņu ekonomiskās intereses. Tas prasa stingrus lēmumus, gluži kā citās ES valstīs,” paziņojis valdības preses sekretārs Zoltāns Kovāčs. “Mēs mēģinām atjaunot valsti, kas pēdējos 20 gadus vienkārši dreifēja, kā dēļ valsts iestādes zaudēja savu nozīmi un ekonomiskie rādītāji strauji kritās. Mēs gribam būt nopietni spēlētāji spēcīgā Eiropā. Bet, lai to izdarītu, mums jāsaved kārtībā pašu mājas.”
