Ungārija atsaukusi veto kredīta piešķiršanai Ukrainai. Kāpēc tikai tagad? 22
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ungārija vakar atsauca savu veto 18 miljardu eiro lielā Eiropas Savienības (ES) kredīta piešķiršanai Ukrainai. Tas notika pēc tam, kad naktī no pirmdienas uz otrdienu ES valstu pastāvīgo pārstāvju sanāksmē Briselē vairākums piekrita samazināt Budapeštai domāto, taču līdz šim bloķēto ES naudas summu.
Sākotnēji Eiropas Komisija (EK) rekomendēja iesaldēt 7,5 miljardus Ungārijai paredzēto eiro, kamēr Ungārijas premjera Viktora Orbāna valdība nebūs izpildījusi solījumus par reformu īstenošanu saistībā ar korupcijas novēršanu un tiesu varas neatkarību, bet tagad iesaldētā summa samazināta līdz 6,3 miljardiem. Vienlaikus ar zināmiem nosacījumiem atbloķēti arī tie līdzekļi, kas bija paredzēti Ungārijas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes. Tādējādi panākts kompromiss starp ES un Ungāriju, tomēr faktiski iznāk, ka Orbāna īstenotā Briseles šantāžas diplomātija devusi rezultātu.
Ungāriju pret Ukrainu
Piešķirt Ukrainai 18 miljardus eiro, lai tā segtu 2023. gada īstermiņa finansējuma vajadzības, nodrošinātu valsts pamatfunkcijas, veiktu steidzamos remontdarbus un atjaunotu Krievijas iznīcināto enerģētikas infrastruktūru, EK nolēma jau novembrī. Eiropas Parlaments (EP) kredītu uz Kijivai ļoti izdevīgiem nosacījumiem ir apstiprinājis.
Katru mēnesi Ukraina saņems 1,5 miljardus eiro. Lai kredītu piešķirtu, bija nepieciešams visu 27 dalībvalstu vienbalsīgs lēmums, tomēr Ungārija 6. decembrī to bloķēja. Kā iegansts cita starpā tika minēta it kā diskriminējošā Kijivas varasiestāžu politika pret ungāru minoritāti valsts Aizkarpatu Ukrainas reģionā. Vienlaikus nevienam nebija noslēpums, ka patiesā motivācija ir vēlme ar šantāžas palīdzību panākt, lai ES atsaldē Ungārijai domātās naudas piešķiršanu.
Diplomātiskā cīņa par to bija ritējusi mēnešiem ilgi. Kopumā EK bija iesaldējusi pat vairāk nekā 13 miljardus Ungārijai paredzēto eiro, no kuriem 5,8 miljardi ekonomikas atjaunošanas plānam pēc Covid-19 krīzes domāto bija kavēti jau gadu. Pārējā apturētās summas daļa, minētie 7,5 miljardi, bija nauda, kas paredzēta dzīves līmeņa izlīdzināšanai ES valstīs.
Pēc Ungārijas uzliktā veto ES palīdzībai Ukrainai Brisele apsvēra iespēju apiet Budapeštas liktos šķēršļus. To varēja nokārtot tādējādi, ka kredītu Ukrainai garantētu nevis ES budžets, bet gan 26 dalībvalstis individuāli, bez Ungārijas. Taču, kā norāda izdevums “Politico”, tādā gadījumā ciestu ES kā vienota bloka tēls.
To Briselē pieļaut nevēlējās un deva priekšroku kompromisam ar Orbāna valdību. Lai to pieņemtu, dalībvalstu pārstāvju pirmdienas vakara sēdē vajadzēja panākt kvalificēto balstu vairākumu – vismaz 15 valstu piekrišanu –, kas acīmredzot arī tika panākts. Līdzekļu atsaldēšanas birokrātisko procedūru paredzēts noformēt šodien, un ceturtdien galīgais lēmums pieņemams ES līderu sanāksmē.
Tēla saglabāšana
ES tagad atbrīvojusi 5,8 miljardus eiro no Covid-19 palīdzības groza un samazinājusi sākumā minēto summu, kura bija bloķēta šaubās par tās godīgu izmantošanu saistībā ar korupcijas riskiem. Vienlaikus spēkā paliek prasība, ka pirms Covid-19 naudas saņemšanas Ungārijai jāsakārto 27 likumdošanas punkti tā, lai tie atbilstu ES pretkorupcijas standartiem un tiesu neatkarības normām. Vai Ungārija to izdarīs, un kā Brisele rīkosies, ja ne, vēl paliek jautājums. Šis finansējums Budapeštai būtu jāsaņem pakāpeniski līdz 2026. gadam.
“Politico” atzīmē, ka Orbāna taktika devusi panākumus divu apstākļu dēļ: pirmkārt, ES sistēma tādos svarīgos jautājumos pieprasa vienbalsību; otrkārt, ES vēlējās saglabāt vienotības tēlu, ņemot vērā Ukrainas kara situāciju. Vienlaikus kompromiss ar Ungāriju rada jautājumu, cik stingri ES ir gatava uzturēt pati savus principus.
No otras puses, arī 6,3 miljardu aizturēšana Ungārijai ir sāpīga, un tai tāpat jārēķinās, ka nākotnē šāda šantāžas politika attiecībās ar EK un citām dalībvalstīm var atspēlēties nepatīkamā veidā. Piemēram, Vācijas ārlietu ministre Analēna Bērboka pirms pirmdienas lēmuma izteicās pret iesaldētās summas samazināšanu, aizrādot: “Te ir runa par mūsu vērtībām, mūsu kā Eiropas Savienības tiesiskas valsts principu uzturēšanu kopumā.”
Notikumi tomēr risinās uz ES ļoti nepatīkama fona, laikā, kad Eiropas Parlamentu satricinājis korupcijas skandāls, kas jau nosaukts par “Katargeitu”. “Latvijas Avīze” vakar jau rakstīja, ka Eiroparlamenta viceprezidente Eva Kaili tiek apsūdzēta prāvu kukuļu pieņemšanā no Kataras, ko tā maksājusi, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu.
Kopā ar viņu aizturētas vēl vairākas personas, taču Grieķijas eirodeputāte ir prominētākā. Beļģijas policija, veicot kratīšanas, konfiscējusi vismaz 750 tūkstošus eiro skaidrā naudā, turklāt 150 tūkstoši konfiscēti Kaili dzīvesvietā. ES valstu amatpersonas brīdina, ka skandāls var iedragāt kopējo Eiropas institūciju uzticamību. “Katargeita” ļāvusi uzjautrināties Ungārijas premjeram Orbānam, kurš savā “Twitter” vietnē ierakstījis: “Un viņi sacīja, ka EP ir nopietni nobažījies par korupciju Ungārijā.”
