Ungārijas ārlietu ministrs: ES jābeidz domāt par to, kā dabūt vairāk migrantu uz Eiropu 3
Ungārijas ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs Pēters Sījārto uzskata, ka Eiropas Komisija (EK) bēgļu krīzē virzās uz strupceļu, jo atkal vēlas veidot risinājumu, kurš balstīts uz kvotu sistēmu.
“Jūtos sarūgtināts. EK domā tikai par to, kā vairāk cilvēku dabūt uz Eiropas Savienību tā vietā, lai samazinātu spiedienu uz ES, sargātu ārējās robežas un sniegtu atbalstu centriem ārpus ES. ES jābeidz domāt par to, kā dabūt vairāk migrantu uz Eiropu,” intervijā “LA” uzsver Sījārto.
Viņš norāda, ka Ungārijas stingrā nostāja ir, ka ekonomiskie migranti jāatšķir no patvēruma meklētājiem.
“Ungārija ir uzņēmusi politiski vajātas personas un to darīs arī turpmāk. Gadu iepriekš mūsu valstij cauri izsoļoja 400 tūkstoši imigrantu, kuri neskatāmas reizes pārkāpa likumus un noteikumus. Viņi mūsu valstī ienāca nelegāli, atteicās sadarboties ar mūsu iestādēm, okupēja dzelzceļa līnijas un stacijas. Ja jūs ienākat citas valsts teritorijā, jums ir jāievēro tās likumi,” norāda ministrs.
Ungārija izpelnījusies ES kritiku, ka tā plāno veikt referendumu par imigrācijas jautājumiem, taču ministrs atgādina, ka svarīgākie jautājumi par Eiropas nākotni jālemj Eiropas pilsoņiem.
“Tas ir pilnībā nedemokrātiski, ja Eiropas līderi vēlas izlemt nākotni bez pašu eiropiešu līdzdalības. Tautas nobalsošana ir pats demokrātiskākais veids, lai par to izlemtu. Referendums paredzēts rudenī un tā jautājums ir: “Vai ārēja institūcija kā ES drīkst piespiest Ungāriju vai citas dalībvalstis ieviest obligāto kvotu imigrantu jautājumā?” Neesmu manījis, ka Nīderlande būtu asi kritizēta par to, ka tajā notika referendums par to, vai ES būtu jāslēdz brīvās tirdzniecības līgums ar Ukrainu,” skaidro ministrs.
Sījārto uzskata, ka kopumā ES politika, un paziņojumi, ka migranti ir gaidīti, nav palīdzējuši atrisināt “krīzi”,jo tas tiekot no migrantu un cilvēku kontrabandistu puses uztverts kā uzaicinājums. “Tāpēc es uzsvēru, ka kvotu sistēma ir strupceļš, jo tā sūta signālu. Migranti to uztver tā: “Hei, dodamies ceļā uz Eiropu!”,” teic ministrs.
Viņš akcentē, ka pirms gada ES neesot uzklausījusi Ungārijas bažas, ka migranti dosies pa Rietumbalkānu ceļu cauri Eiropai.
“Šķita, ka tolaik ES institūcijām bija vienalga. Mūs vainoja, ka mums ir cita pieeja nekā ES vairākumam. Kad migranti tiešām izvēlējās Rietumbalkānu ceļu, mēs sargājām ES ārējo robežu, un mūs vainoja tajā, ka slēdzam iespēju nelegāli šķērsot robežu,”skaidro Sījārto.
Viņš uzsver, ka ES pašlaik nesaskaras ar patvēruma meklētāju krīzi, bet gan ar migrantu krīzi. Tāpat viņš norāda, ka ES palīdzību saņemošajām valstīm jāattīstās tā, lai to pilsoņi neizvēlas dzīvot Eiropā, bet viņiem ir labi apstākļi dzimtenē.
Visu interviju lasiet 6.maija “Latvijas Avīzē” un E-Izdevumā
