Ungārijā stājas spēkā jaunā konstitūcija 0
Ungārijā 1.janvārī stājusies spēkā valsts jaunā konstitūcija, kurā atzīts, ka nācijas garīgo un intelektuālo vienotību uztur Dievs un kristietība, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža un laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Saskaņā ar jauno pamatlikumu, ko aprīlī pieņēma valsts parlaments un parakstīja prezidents Pāls Šmits, šī valsts turpmāk sauksies nevis Ungārijas Republika, bet vienkārši Ungārija. Jaunā konstitūcija paredz balsstiesības arī etniskajiem ungāriem, kas dzīvo ārpus šīs valsts robežām.
Konstitūcijā, kas nomaina iepriekšējo, 1949.gadā pieņemto pamatlikumu, ietverts arī likums, kas nosaka, ka opozicionārā Sociālistiskā partija (MSZP) ir atbildīga par komunistu laikā valdījušās Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas izdarītajiem noziegumiem “kā nelegāli iegūtās bagātības mantiniece, kā labuma guvēja no nelikumīgās peļņas, kas iegūta diktatūras vai pārejas laikā, kā arī personāla nepārtrauktības dēļ, kas saista veco partiju ar jauno partiju”.
Tajā noteikts, ka Konstitucionālajai tiesai nav tiesību lemt par budžetu, nodokļiem un muitas nodevām, kamēr Ungārijas parādu apmērs nebūs zemāks par 50% iekšzemes kopprodukta. Ungārijas tiesu sistēmu turpmāk uzraudzīs jauna institūcija, kuras vadītāju ievēl parlaments.
Ungārijas prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu, ja tas nav spējis līdz attiecīgā gada 31.martam pieņemt valsts budžetu.
Lēmumiem, kas mainītu pensiju sistēmu vai fiskālo politiku, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts.
Oficiālais maksāšanas līdzeklis valstī ir forints, bet iespējamajai eiro pieņemšanai nākotnē būs vajadzīgas divu trešdaļu parlamenta deputātu balsis.
Jauno Ungārijas konstitūciju iepriekš daudz kritizējušas pilsoniskās sabiedrības grupas, cilvēktiesību aizstāvji un opozīcijas partijas, kuras pārmet valdošajai labēji centriskajai partijai “Fidesz” demokrātijas ierobežošanu valstī.
Bažas par Ungārijas jauno pamatlikumu paudušas arī kaimiņvalstis, īpaši attiecībā uz tajā iekļauto formulējumu, ka Ungārija “ir atbildīga par to ungāru likteņiem, kas dzīvo ārpus Ungārijas robežām”. Aptuveni ceturtā daļa ungāru dzīvo ārpus Ungārijas, galvenokārt Slovākijā, Rumānijā un Serbijā.
Tikmēr Ungārijas valdība jauno konstitūciju aizstāvējusi, to dēvējot par “Lieldienu konstitūciju”, kas simbolizē ungāru tautas atdzimšanu. Budapešta arī noraida pārmetumus, ka dokumenta pieņemšana bijusi sasteigta, jo debates par to sākušās jau pirms gada, taču opozīcijas partijas šo procesu boikotējušas.
