Vēstnieks Dobokajs: Ungārija no ekonomisko interešu grupām saņēmusi netaisnīgus uzbrukumus 0
“Esam nostājušies uz savam kājām,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzsver Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs. Intervijā viņš arī stāsta par attiecībām ar Latviju, par ungāru mentalitāti un biznesa lobijiem, kuriem netīk Ungārijas politiskais kurss.
– Būdams Ungārijas vēstnieks, Latvijā esat pavadījis vairāk nekā divarpus gadus. Kā jūs raksturotu Ungārijas un Latvijas attiecības?
– Mums ir lieliskas attiecības, kas nav nekas neparasts, ņemot vērā, ka esam līdzīgi domājošas valstis. Mums ir vairāk vai mazāk līdzīga vēsture un pavisam noteikti – kopīga nākotne. Lai arī esam no dažādiem Eiropas reģioniem, nepieciešamība sadarboties kļūst aizvien lielāka. Mums ir laba sadarbība gan Eiropas Savienības līmenī, gan reģionālā līmenī. Turklāt es gribētu uzsvērt ļoti labo sadarbību starp mūsu valstu ministrijām. Arī dažādu nozaru ekspertu sanāksmes ir ļoti regulāras. Piemēram, lauksaimniecības sektorā mēs varam attīstīt teicamu sadarbību. Taču, manuprāt, ļoti svarīga ir arī mūsu sadarbība parlamentārā līmenī.
– Jūs jau minējāt lauksaimniecību, bet kurās jomās vēl Latvijai un Ungārijai ir kopīgas intereses?
– Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm jāsaskaras ar līdzīgām problēmām. Esam vairāk vai mazāk vienā attīstības posmā, esam cietuši no aptuveni vieniem un tiem pašiem ārējiem spēkiem. Tāpēc mums kopīgi jārisina ar to saistītās problēmas. Piemēram, enerģētikas sektorā. Tas pats attiecas uz dažādiem drošības jautājumiem. Te ļoti nozīmīga ir pieredzes apmaiņa dažādu nozaru ekspertu līmeņos. Varu minēt vienu piemēru. Ungārija jau vadījusi ES Padomes prezidentūru, un uzskatām, ka dalīties šajā pieredzē ar Latviju ir tikai dabiski.
– Runājot par Ungārijā notiekošo: uzsākot parlamenta rudens sesiju, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans uzrunā parlamentam sacīja, ka “mēs nedrīkstam celt algas uz kredītu rēķina, mums jānodrošina izaugsme”. Kā Ungārija ir pārvarējusi finanšu sarežģījumus?
– Pirms trīs gadiem, kad pašreizējā valdība nāca pie varas, galvenais premjerministra princips bija – Ungārijai atkal jānostājas uz savām kājām. Tas prasīja lielus izaicinājumus. Un viens no lielākajiem bija valsts parāda samazināšana. Pašreiz parāds ir 78 procenti no iekšzemes kopprodukta, kas salīdzinājumā ar Latviju ir liels. Otrkārt, valdība paziņoja, ka mums ir jāatjauno uz nodarbinātību balstīta sabiedrība. Tas nozīmē, ka nākotnē nedrīkst būt situācija, ka bērni izaug ģimenēs, kurās viņi neredz savus vecākus dodamies uz darbu. Tiem, kuri spēj strādāt, Ungārijas pašvaldības sociālo pabalstu vietā piedāvā “valsts piedāvātu darbu”. Šajā jomā redzam ļoti pozitīvu attīstību. Treškārt, Ungārija, tāpat kā Latvija, ir atmaksājusi parādu Starptautiskajam valūtas fondam. Tagad mēs sevi finansējam no starptautiskajiem tirgiem. Ungārijas iedzīvotāji un uzņēmumi izrāda aizvien lielāku interesi par Ungārijas valsts obligācijām, kas tika izlaistas iedzīvotajiem un uzņēmumiem.
– Vai Ungārija apsver iespēju pievienoties eirozonai?
– Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka nebija nevienas Ungārijas augsta ranga delegācijas Latvijā, kas nebūtu izteikusi atzinību par Latvijas spēju pārvarēt krīzi. Mēs apbrīnojam jūsu sasniegumus. Taču valstis ir ļoti dažādas, arī receptes ekonomiskajai attīstībai ir dažādas. Pašreizējā Ungārijas valdība uzskata, ka pievienoties eirozonai reāli varēs tad, kad Ungārijas iekšzemes kopprodukta līmenis attiecībā uz vienu iedzīvotāju sasniegs 90 procentus no Eiropas valstu vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. Diemžēl man jāatzīst, ka jāpaiet gadiem, lai sasniegtu šādu līmeni. Taču vienlaikus Ungārija, kaut arī nav eirozonas dalībvalsts, grib ievērot eirozonas dalībvalstīm noteiktos kritērijus.
– Pēdējā laikā premjerministrs Orbans visnotaļ asi izteicies arī par bankām un lielajām starptautiskajām firmām. Viņš teica, ka “lielajām kompānijām tagad jāpielāgojas jaunajai situācijai”. Kas ar to domāts? Ko nozīmē šī jaunā situācija?
– Valdības filozofija, ar ko sabiedrība tika iepazīstināta pirms trim gadiem, ir tāda, ka dziļu ekonomisko krīžu laikā katrai sabiedrības daļai ir jānes sava daļa nastas, ne tikai iedzīvotājiem. Tas tika prasīts arī no lielajiem uzņēmumiem un ārvalstu kompāniju filiālēm, kā arī bankām, kas pirms krīzes bija guvušas papildu peļņu. Arī šiem uzņēmumiem, piemēram, telekomunikāciju firmām un bankām, valdība lika uzņemties savu daļu no kopīgās nastas, nosakot īpašas nodokļu likmes. Iedomājieties, kāda bija banku lobiju un starptautisko uzņēmumu reakcija…
– Ko tie teica?
– Tad arī aizsākās ļoti asais pret Ungāriju vērstais kritikas vilnis. Par spīti tam, valdības politika bija ļoti mērķtiecīga. Nacionālajām un starptautiskajām firmām tika piedāvāta stratēģiska partnerība valsts attīstībai, lai nodrošinātu darba vietas. Tagad valdība ir noslēgusi un plāno arī nākotnē no-slēgt tā saucamās stratēģiskās vienošanās ar daudziem lielajiem uzņēmumiem, kas apņemas ilgtermiņā iesaistīties Ungārijas ekonomikas attīstībā.
– Vai bija arī kādi sabiedrības rīkoti protesti pret taupības pasākumiem?
– Grūtas dienas bija gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Mums bija jāmācās kopīgi sadzīvot un kopīgi pārvarēt ekonomiskās grūtības. Vispārīgi runājot, ungāri ir diezgan atklāti cilvēki. Bija gan demonstrācijas, gan dažubrīd ļoti asi strīdi. Ungāri izgāja ielās, aizstāvot savas tiesības. Taču vairākums sabiedrības saprata, ka mums jāatrod pareizais ceļš, lai nostātos paši uz savām kājām.
– Gribētu vēl pievērsties lauksaimniecībai. Ungārija īsteno vienu no stingrākajām lauksaimniecības politikām ES. Arī šobrīd ar to saistītas vienas no karstākajām diskusijām, kuru centrā ir tā dēvētais moratorijs, kas aizliedz ārvalstniekiem Ungārijā pirkt lauksaimniecības zemi. Kāpēc šāds moratorijs tika ieviests?
– Likums par zemi paredz to, ka cilvēkam, lai viņš varētu iegādāties vai iznomāt lauksaimniecības zemi Ungārijā, šeit ir jādzīvo un šī zeme ir jāapstrādā. Tas ir dabiski, un tāds ir šā moratorija pamatprincips. Tādējādi Ungārija mēģina izvairīties no spekulantiem, kuri šeit grib pirkt zemi, lai nodarbotos ar spekulācijām, nevis to iekoptu. Agrāk ārvalstniekiem, nopērkot zemi, bija iespējams nodarboties ar spekulatīviem darījumiem, neieguldot Ungārijas lauksaimniecībā. Savukārt cilvēks, kurš patiesi grib iekopt zemi Ungārijā un šeit dzīvot, var zemi pirkt. Atkal – reizēm šis moratorijs tiek nepareizi interpretēts. Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir mūsu tradīcijas. Mēs gribam par tām rūpēties un panākt nākotnes ieguldījumus šajās nozarēs.
– Vai Ungārija šādu noteikumu dēļ saņem kritiku no ES?
– Es teiktu, ka reizēm bija jāiesaistās garos dialogos. Un vairākumā gadījumu diskusijās mēs pilnīgi mierīgi pierādījām, ka nepārkāpjam nekādas ES regulas. Jā, bija daži likumi, kas bija jāizmaina. Taču tas ir pavisam dabiski, ka dažādos jautājumos noris asas diskusijas.
– Vai valdība kaut kādā īpašā veidā atbalsta lauksaimniekus?
– Līdzīgi kā citās valstīs lauksaimnieki var saņemt atbalstu no ES. Valdības viens no galvenajiem mērķiem ir radīt spēcīgu vidusšķiru un atbalstīt ģimenes uzņēmumus, kā arī vidējos un mazos uzņēmumus citās nozarēs. Valdība nodrošina kreditēšanas atbalstu. Un ir arī virkne programmu, ar kuru palīdzību valdība mēģina atbalstīt uzņēmējus.
– Kā jūs izskaidrotu šīs “nepareizās interpretācijas”? Kāpēc tādas pastāv?
– Ungārijas valdība ir saņēmusi uzbrukumu no ekonomisko interešu grupām. Divu trešdaļu balsu vairākums koalīcijā (tāds ir Ungārijā valdošajai nacionāli konservatīvajai partijai “Fidesz”. – J. K.) nozīmē lielu politisko atbildību un vienlaikus arī iespējas. Protams, ka tika pieļautas kļūdas, taču tās tika izlabotas.
– Par spīti ES kritikai, Orbans joprojām ir viens no populārākajiem politiķiem valstī.
– Pirmkārt, gribētu palabot, ka ne visa ES kritizē Ungāriju. Ir politiķi un interešu grupas, kas to dara. Dažreiz mēs saņemam kritiku no it kā dažādiem avotiem, bet šī kritika ir visnotaļ koordinēta… Taču svarīgākais ir tas, ka par spīti jebkādu veidu nepareizām interpretācijām par Ungārijā notiekošo mēs piederam Eiropas kopienai. Mēs gribam saglabāt līdzsvaru starp nacionālajām dalībvalstīm un Eiropas kopienu, neļauties pārmērīgai institucionalizācijai.
– Kā jūs raksturotu ungārus?
– Ungāri ir lepni par savu tūkstoš gadu veco valsti. Mēs domājam, ka esam tauta, kas allaž vēlējusies brīvību. Ungārija kā viena no Eiropas kopējo vērtību un interešu atbalstītājām iestājas par demokrātiju un cilvēktiesībām kā pamatvērtībām. Reizēm mēs uzstājīgi paužam savus nodomus, bet strīdēties nav mūsu pašmērķis. Mūsu nacionālo interešu izcelšana un ar to saistītā tiekšanās uz dialogu ir dabisks process.
