Ungārijā – ievērojami investori 0
“Mercedes” te ražo savu jauno A klases auto, ar kuru cer pārspēt vēsturiskos sāncenšus “Audi” un “BMW”, bet “Audi” rūpnīcā top jaunais luksusa modelis A3. Arī “Siemens” šajā valstī ir atvēris savas ražotnes, bet pavisam nesen savu filiāli atklāja Eiropas atomenerģijas izpētes centrs “Cern”. Var izklausīties neticami, bet tas notiek Ungārijā.
No katriem 100 Ungārijas iedzīvotājiem, pēc ES standartiem, 47 ir uzskatāmi par nabadzīgiem, bezdarbs valstī beidzamajos trīs gados palicis nemainīgs – 10,9 procenti. Šajā situācijā Orbāna komanda izvirzījusi sev vienu konkrētu mērķi – piesaistīt ārzemju investorus, turklāt nevis jebkurus, bet gan labākos auto un elektronikas nozarē. Pirmie rezultāti jau redzami – “Audi” ir ieguldījis 900 miljonus eiro Ģēras ražotnē, kur plāno būvēt 125 000 A3 automašīnu gadā, “Mercedes” – 800 miljonus Kečkemētas rūpnīcā. Ar savām investīcijām valstī ienākuši arī “Nokia”, “IBM”, “General Electric”, indiešu kompānijas “Tata” informācijas tehnoloģiju nodaļa un franču farmācijas uzņēmums “Sanofi”. Jaunākais sasniegums ir “Cern” filiāles atklāšana Budapeštā, kur tiks apstrādāti miljoni datu centra galvenās mītnes Ženēvā vajadzībām.
Ungārijas inovāciju stratēģija ir izstrādāta un īstenota lielā steigā, gatavojoties nākamajā gadā paredzētajām valsts parlamenta vēlēšanām un baidoties gan no šķelšanās valdošās partijas “Fidesz” iekšienē, gan no galēji labējo spēku uzplaukuma, ko veicina sociālā nevienlīdzība valstī.
Maija sabiedriskās domas aptaujās “Fidesz” ar 24 procentiem bija tālu priekšā sāncenšiem, taču puse vēlētāju vēl nav izšķīrušies, par ko balsot.
Stratēģiju īsteno ekspertu komanda, kuras pasludinātais mērķis ir radīt Ungārijā izcilu vadītāju klasi un vidējā slāņa iedzīvotāju kategoriju. Komandā galvenais ir Ungārijas valsts ministrs ekonomiskās stratēģijas jautājumos Zoltāns Čēfalvojs, kuram ir cieši kontakti Vācijas politiskajās un ekonomiskajās aprindās. Privileģētās attiecības ar Berlīni bijušas ļoti būtiskas vācu autobūves uzņēmumu piesaistīšanai.
Valsts centrālā ģeogrāfiskā pozīcija, laba infrastruktūra un transports, kvalificēts, bet lēts darbaspēks (algas valstī ir divreiz mazākas nekā netālajā Polijā) un universitātes, kas, neskatoties uz drastiskiem budžeta samazinājumiem, sagatavo konkurētspējīgus speciālistus – ir labas kārtis valdības rokās, kas palīdz piesaistīt investīcijas. Valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā trimestrī pēc pērn reģistrētajiem -1,7% ir atguvis plusa zīmi: +0,7%.
Tā gan ir tikai puse no Polijas IKP pieauguma un mazāk nekā Vācijā vai Somijā, tomēr Itālija, Spānija un pat Francija šogad var vienīgi apskaust šādu rādītāju. Pēc Polijas, Slovākijas, Čehijas ekonomiskā uzplaukuma arī Ungārija vēlas pievienoties tām Centrāleiropas valstīm, kas strauji apsteidz Eiropas dienvidu daļas ekonomiku.
Četras Centrāleiropas valstis ir izveidojušas neformālu savienību Polijas vadībā, kas plāno radīt kopīgus bruņotos spēkus, un Ungārija vēlas pastiprināt savu ietekmi šajā savienībā.
