Augsta inflācija skārusi daudzas Eiropas valstis, arī Ungārijā gada inflācija oktobrī bijusi 21,1%. Pārtikas produktu cenas Ungārijā oktobrī gada griezumā palielinājušās par 40%. Attēlā: pārtikas preču tirgotava Budapeštas tirgū.
Augsta inflācija skārusi daudzas Eiropas valstis, arī Ungārijā gada inflācija oktobrī bijusi 21,1%. Pārtikas produktu cenas Ungārijā oktobrī gada griezumā palielinājušās par 40%. Attēlā: pārtikas preču tirgotava Budapeštas tirgū.
Foto: Laszlo Balogh/AP/SCANPIX

Ungārijā ierobežo ārzemju lielveikalu darbību, nosaka cenu griestus pārtikai 30

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Pārtikas preču cenu straujais kāpums pēdējos mēnešos pamudinājis Ungārijas valdību noteikt cenu griestus pieprasītākajām pārtikas precēm un augstākus nodokļus ārzemju lielveikaliem, kas darbojas Ungārijā.

Ārzemju uzņēmēji sūdzas par izspiešanu no tirgus

CITI ŠOBRĪD LASA

2021. gada decembrī Ungārijas valdība lēma, ka lielveikaliem, kuru ienākumi pārsniedz 100 miljardus forintu (250 miljoni eiro), ir jānodod pārtikas preces valstij piederošai labdarības organizācijai 48 stundas pirms termiņa “Izlietot līdz”. Pagājušajā nedēļā premjerministra Viktora Orbāna valdība paplašināja pārtikas preču klāstu, kam noteikti cenu griesti, neparedzot kompensāciju mazumtirgotājiem. Šajā preču kategorijā iekļauts cukurs, milti, cāļa krūtiņa, olas un kartupeļi. Izmantojot ārkārtas likuma pilnvaras, valdība palielināja nodokļa likmi lielajiem mazumtirgotājiem no 2,7 līdz 4,1 procentam.

Vācu lielveikalu ķēdei “Lidl” ir vairāk nekā tūkstoš veikalu Eiropā un ASV.
Foto: Jan Huebner/IMAGO IMAGES/SCANPIX

Visas firmas, tajā skaitā Vācijas “Aldi” un “Lidl”, Francijas veikalu ķēde “Auchan”, Īrijas “Penny Market”, Austrijas “Spar” un Apvienotās Karalistes “Tesco”, kam jāievēro jaunie noteikumi, ir ārzemju, atzīmē izdevums “Politico”. Lielveikalu ķēdes cenšas pretoties Ungārijas valdības mēģinājumiem izstumt ārzemju mazumtirgotājus no valsts, taču situācija ir neskaidra. Lai gan vairāku pašmāju pārtikas preču mazumtirgotavu ienākumi sasniedz 100 miljardu forintu slieksni, tās var izvairīties no nodokļa un citām prasībām, jo darbojas pēc franšīzes sistēmas. Likums neparedz citu lielveikalu ķēžu restrukturizāciju.

“Pašreiz notiekošais ir nekas cits kā zināmu uzņēmēju apzināta izstumšana no tirgus. Ir vienkārši neiespējami darboties ar peļņu ilgtermiņā apstākļos, ko uzspiedusi Ungārijas valdība,” intervijā “Politico” paziņojis kādas mazumtirgotavas pārstāvis, kurš gribēja saglabāt anonimitāti. “(Ungārijas) likums ir vērsts pret pamatprincipiem, uz kuriem balstās ES iekšējais tirgus,” viņš teica, aicinot Eiropas Komisiju iejaukties.

Vai cenu iesaldēšana var mazināt inflāciju

Reklāma
Reklāma

Inflācijas spirāli un pārtikas cenu celšanos, it īpaši Austrumeiropas valstīs, ir veicinājis Krievijas iebrukums Ukrainā. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka nesenā cenu iesaldēšana ir daļa no viņa plāna mazināt inflāciju, kas pārsniedza 21 procentu oktobrī, bet gada beigās varētu sasniegt 25 procentus. Daži Orbāna valdības ministri neslēpj, ka viņu mērķis ir panākt, lai starptautiskie pārtikas mazumtirgotāji nonāktu vietējā īpašumā. “Mums ir jāpalielina pašmāju uzņēmējiem piederošā tirgus daļa celtniecības materiālu sektorā un pārtikas mazumtirdzniecībā,” paziņojis ekonomiskās attīstības ministrs Martons Naģs.

Budapešta jau 2010. gadā sāka virzību uz vairāku ekonomikas nozaru, tajā skaitā finanšu, celtniecības un enerģētikas, pārņemšanu stingrākā valsts kontrolē. Analītiķi atzīmē, ka šajā procesā ieguvēji bija premjera Orbāna sabiedrotie un partneri un ar viņiem saistītās firmas. Divus mēnešus pēc pārliecinošās uzvaras parlamenta vēlēšanās aprīlī Orbāns izsludināja valstī ārkārtas stāvokli, kas viņam ļāva valdīt, pieņemot dekrētus, un ieviesa virkni nodokļu paaugstinājumu vairākās nozarēs, kur dominēja ārzemju firmas.

Ungārijas valdības pārstāvis paziņojis, ka “pie enerģijas krīzes un aug­stās inflācijas Eiropā novedis Krievijas karš pret Ukrainu un Briseles nepārdomātās sankcijas, tāpēc valdība lēmusi ieviest cenu griestus”.

“Cenu iesaldēšana ierobežo iekšējā tirgus brīvību un preču brīvu kustību, tāpēc Ungārijas valdība varbūtējā tiesas procesā noteikti atsauksies uz patērētāju tiesību aizsardzību, taču tai būs jāpierāda, ka lēmums par cenu iesaldēšanu nevajadzīgi neizkropļo konkurenci,” uzskata Ungārijas juridiskās firmas “Szecskay” pārstāvis Sems Boldvins.

Eksperti atzīst, ka lielie mazumtirgotāji neizraisa sabiedrības simpātijas, jo gūst milzu pelņu no augstajām cenām. Pērn Ungārijā ārzemniekiem piederošo piecu lielāko veikalu ķēžu apgrozījums un peļņa krietni pieauga. Piemēram, veikalu tīkla “Lidl” reģistrētā peļņa (pēc nodokļu nomaksas) pieauga par 17 procentiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.