Ungārija enerģiski bloķē visus ES pasākumus, lai apspriestu cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā 6
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ungārijas amatpersonas enerģiski bloķē visus ES pasākumus, lai apspriestu cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā. Eiropas Savienība plānoja publiskot asu paziņojumu, kad Pekina pārņēma savā kontrolē Honkongas parlamentu, taču Ungārija bija pret.
“Mēs varējām pieņemt 26 valstu paziņojumu, taču ES Padomes juridiskā biroja ieskatā tas būtu juridiski apšaubāmi, jo ierosinājumi ārpolitikas jomā jāpieņem vienbalsīgi,” intervijā izdevumam “Politico” izteicies kāds ES diplomāts.
Viņaprāt, “mēs esam sasnieguši robežu, cik tālu kāda dalībvalsts – un ne viena no lielākajām – var bloķēt jebkuru lēmumu par Ķīnu”.
Ķīna uzaicina viesos “draugus no Eiropas”
Pēc diplomātiskās spriedzes pieauguma starp ES un Ķīnu pēdējos mēnešos, kad tika nolikta plauktā decembrī parakstītā vienošanās par ieguldījumu aizsardzību un ieviestas vairākas savstarpējas sankcijas, Ķīna mēģina apliecināt, ka tai ir draugi Eiropā.
Pirms nedēļas tā ielūdza Īrijas, Polijas, Ungārijas un Serbijas ārlietu ministrus uz tikšanos Ķīnā ar tās ārlietu ministru Vanu Ji.
Kā Ķīnas medijiem apgalvoja namatēvs, viņš esot panācis “plašu vienprātību” ar saviem viesiem, risinot domstarpības sarunās un paturot atvērtus tirdzniecības un piegādes kanālus.
“ES vajadzētu kārtot attiecības ar Ķīnu mierīgā un uz pierādījumiem balstītā veidā,” Vans pamācīja savu Īrijas kolēģi Saimonu Koveniju.
Īrijas puse bija mazrunīga par tikšanos, iespējams, tāpēc, ka Ķīnas ministrs stingri izteicās pret ES prasību atcelt Pekinas sankcijas pret vairākiem Eiroparlamenta deputātiem.
“Eiropa ir izdarījusi nepareizu izvēli, ieviešot pret Ķīnu vienpusējas sankcijas, kas balstās uz izdomājumiem un pat nepatiesu informāciju, aizskarot Ķīnas nacionālo suverenitāti un cieņu.
Ķīna to nevar pieņemt, un tai ir tiesības spert likumīgus un nepieciešamus soļus,” viņš teica.
Budapeštas mērs pret premjeru Orbānu
Ķīnai Īrijas piedalīšanās sarunās nozīmē Pekinas ģeopolitiskā areāla paplašināšanu un apliecinājumu, ka Ķīna necenšas nodalīt Centrālās un Austrumeiropas valstis no pārējās ES, atzīmē “Politico”.
Lišķīgi uzslavējot Īriju kā “stabilu spēku ES”, Vans pauda cerību, ka Īrijai arī turpmāk būs pozitīva loma Ķīnas un ES attiecību veicināšanā.
“Ķīnas un Īrijas sadarbība ir savstarpēji izdevīga,” apgalvoja Vans, “jo Īrija ir viena no nedaudzām ES dalībvalstīm, kam ir pozitīva bilance tirdzniecībā ar Ķīnu pēdējos desmit gadus, un Ķīna ir kļuvusi par otro lielāko tirgu Īrijas gaļai un piena produktiem.”
Pēc Ķīnas mediju atreferējuma, Kovenijs esot apliecinājis Īrijas gatavību “padziļināt sadarbību ar Ķīnu tādās jomā kā kiberdrošība un aviācija, kā arī vietējā līmenī, lai pārvarētu pandēmijas ietekmi”.
Kā jau varēja sagaidīt, vislielākās namatēva uzslavas saņēma Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sījarto. “Ķīnas un Ungārijas attiecībām ir stratēģiska un vadoša ievirze, abām pusēm apliecinot kopēju attīstību un apvienojot Ķīnas jaunās attīstības paradigmu ar Ungārijas atvērtības politiku Austrumiem,” paziņoja ārlietu ministrs Vans.
Viņš apgalvoja, ka starp Ķīnu un Eiropu neesot fundamentālu interešu pretrunu vai ģeopolitisku konfliktu, bet esot liela vajadzība sadarboties, kam piemērs esot Ķīnas un Ungārijas attiecības.
ES diplomāti atzīmē, ka, nostājoties Pekinas pusē, Budapešta ignorē humānās un politiskās vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība.
Budapeštas mērs Ģērģs Karačons, vēršoties pret premjera Viktora Orbāna proķīnisko politiku, ir pārdēvējis vairākas ielas. Tagad pilsētā ir “Dalailamas gatve”, “Brīvās Honkongas ceļš ” un “Uiguru mocekļu ceļš”.
Grupa “16+1” izirst
ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels ir centies iesaistīt Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji ES un Ķīnas dialogā, taču Vans ir devis priekšroku sarunām ar atsevišķām ES dalībvalstīm.
Vairākas Eiropas valstis, tajā skaitā Lietuva, ir paziņojušas, ka aptur darbību tā dēvētajā grupā “16+1”, kas apvieno Austrumeiropas un Balkānu valstis un Ķīnu, lai piedalītos ES kopējā ārpolitiskajā nostādnē attiecībās ar Ķīnu.
Pēdējā gada laikā Ķīnas ārlietu ministrs ir apmeklējis Spāniju un Grieķiju, bet maijā pabija Slovēnijā un Horvātijā. Ķīnas vicepremjers Hu Čunhua pirms nedēļas apspriedās ar Francijas ekonomikas un finanšu ministru Bruno Lemēru, piedāvājot attīstīt sadarbību ar Franciju lauksaimniecībā, digitālajā ekonomikā un finanšu jomā.
Lemērs bija atturīgs un sūdzējās, ka franču firmām ir tikpat kā neiespējami iekļūt Ķīnas tirgū.
Francijas ministrs atgādināja par nepieciešamību “panākt salīdzināmu atklātuma līmeni starp abām valstīm, kas dotu iespēju abu pušu firmām darboties taisnīgas konkurences apstākļos”.
Borels meklē draugus Āzijā
ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels pirms dažām dienām bija ieradies Džakartā, lai apspriestos ar Indonēzijas amatpersonām, kā arī ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības (ASEAN) pārstāvjiem.
Borelam sākotnēji bija paredzēts piedalīties plašā starptautiskā forumā Singapūrā, taču tas tika atcelts pandēmijas dēļ.
Analītiķi atzīmē, ka ES plāno paplašināt partnerību ar ASEAN, uzskatot, ka abus blokus vieno nevēlēšanās nostāties kādā pusē ASV un Ķīnas pretstāvē. “21. gadsimtā cilvēces vēsture tiks rakstīta Indijas un Klusā okeāna reģionā,” Džakartā paziņoja Borels.
“Pasaules smaguma centrs vairs nav Eiropas vidū,” viņš piebilda. Vietējie mediji atzīmē, ka pēdējos gados būstiski pieaugusi militārā spriedze Dienvidķīnas jūrā, kur Ķīna nepamatoti pretendē uz plašām teritorijām, kas ir kaimiņvalstu jurisdikcijā.
Pirmdien Malaizijas iznīcinātāji pārtvēra 16 Ķīnas kara lidmašīnas, kas, Malaizijas ieskatā, bija pārkāpušas tās gaisa telpu un suverenitāti. Pekina paskaidroja, ka tās esot “parastas militārās mācības”, un piebilda, ka “Ķīna un Malaizija ir draudzīgas kaimiņvalstis”.
