Ungārija apstrīdēs EP balsojumu par ES līguma 7.panta piemērošanu 0
Ungārija ceturtdien solījusi apstrīdēt Eiropas Parlamenta (EP) lēmumu atbalstīt Eiropas Savienības (ES) līguma 7.pantā paredzētās sankciju procedūras ierosināšanu pret Ungāriju par bloka pamatvērtību un likuma varas apdraudēšanu.
Šī ir pirmā reize, kad EP aicinājis ES Padomi vērsties pret dalībvalsti, lai novērstu sistēmiskus draudus ES pamatvērtībām. EP par sankciju procedūras ierosināšanu balsoja 448 deputāti, pret balsoja 197, bet 48 eiroparlamentārieši no balsošanas atturējās.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna administrācijas vadītājs Gergejs Gulājšs paziņoja, ka EP balsojuma rezultāts jāatzīst par spēkā neesošu, jo tajā, lai panāktu divu trešdaļu vairākumu, nav ņemtas vērā to deputātu balsis, kas atturējās.
Gulājšs sacīja, ka bija jāņem vērā arī atturēšanās gadījumi, bet tas nav darīts, un tāpēc nevar apgalvot, ka izdevies savākt divas trešdaļas vairākumu, kas nepieciešams šādas procedūras ierosināšanai.
“Tādēļ valdība īsteno nepieciešamos pasākumus (..) un pirmdien izlems par konkrētiem tiesiskajiem soļiem,” žurnālistiem Budapeštā pēc valdības sēdes paziņoja Gulājšs.
Viņš sacīja, ka Ungārija, visticamāk, apstrīdēs balsojumu rezultātu ES Tiesā.
Tikmēr arī citas ES valstis var apturēt tālāku soļu speršanu pret Ungāriju, un Polija jau paziņojusi, ka to darīs.
“Ja tas nonāks līdz apspriešanai Eiropadomē, mēs būsim pret to. Mēs uzliksim veto lēmumam, ja runa būs par sankcijām,” paziņoja Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.
“Es domāju, ka ES mēģina izdarīt spiedienu uz valstīm mūsu reģionā, un mums jādemonstrē solidaritāte šajā lietā,” viņš piebilda.
EP tieslietu birojs iepriekš šonedēļ skaidroja, ka tradicionāli deputātu balsis, kuri atturas no balsošanas, netiek skaitītas kā nodotās balsis.
Ungārijas valdības dokumentā, kas bija nonācis aģentūras AFP rīcībā, teikts, ka EP balsojuma rezultāts ir “nopietns un skaidrs būtisko procedūras noteikumu pārkāpums”.
“Tādēļ rezolūcija, kas tika pieņemta, jāuzskata par tiesiski neeksistējošu vai anulētu,” teikts dokumentā.
Balsojums EP bija balstīts uz ziņojumu, kurā paustas bažas par tiesu neatkarību Ungārijā un korupciju, kā arī draudiem vārda brīvībai, akadēmiskajai un reliģiskajai brīvībai un minoritāšu un bēgļu tiesībām.
Gulājšs stingri noraidīja ziņojumā paustās bažas.
