
UNESCO pārstāve atzinīgi novērtē KM darbu pie Latvijas kultūras kanona iedzīvināšanas 0
Tiekoties ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, UNESCO Izpildpadomes prezidente Alisandra Kaminsa sestdien atzinīgi novērtēja Kultūras ministrijas (KM) sākto darbu pie Latvijas kultūras kanona iedzīvināšanas, aģentūrai BNS pavēstīja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.
Kaminsa norādīja, ka pasaulē nav daudz valstu, kuras ir izstrādājušas savu vērtību un personību kultūras kanonu, kas ir ļoti būtiski, lai lokālās vērtības tiktu atzītas ne tikai vietējā, bet arī plašākā starptautiskā sabiedrībā.
Līne uzsvēra ka daļa vērtību, kuras patlaban ir iekļautas Latvijas kultūras kanonā, vienlaikus ir atspoguļotas gan UNESCO pasaules mantojuma un citos reģistros, gan Latvijas nacionālajā reģistrā.
Kultūras ministre UNESCO vadītājai arī sniedza īsu pārskatu par bagātīgo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu – valsts pārraudzībā ir vairāk nekā 8500 kultūras pieminekļu, vairāk nekā 110 valsts, pašvaldības un privāto muzeju. Latvijā ir arī vairāk nekā 800 bibliotēku, kā arī aptuveni 160 mūzikas un mākslas skolu.
Ministre informēja viešņu, ka kultūras mantojums Latvijā pakāpeniski kļūst par virzītājspēku pašvaldību un reģionu attīstībai, to prasmīgi izmantojot tūrisma attīstībā un izglītībā. Latvijā ir iedibināta zīme “Latviskais mantojums”, kas tiek piešķirta uzņēmumiem, kuri savu darbību balsta latviskajās kultūras tradīcijās.
Kaminsa Latvijā ieradās pēc Jaunzemes-Grendes un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ielūguma, lai apmeklētu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku pasākumus, godinot dziesmu un deju svētku tradīciju kā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļautu vērtību.
Latvijas kultūras kanons, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus. Kultūras kanonā pašlaik ir iekļautas 99 kultūras vērtības, kas iedalītas septiņās jomās, taču pašlaik tiek gatavoti priekšlikumi Latvijas kultūras kanona pilnveidošanai un KM iecerējusi veidot atvasinātas kanona versijas gan teritoriāli, gan reģionāli, kā arī attiecīgām mērķgrupām, piemēram, cittautiešu kultūras ietekmes izcelšanai un novērtēšanai.