Māris Zanders: Nekā labāka par roku mazgāšanu ar ziepēm nav un nebūs 1
Šonedēļ (15. aprīlī) premjers Krišjānis Kariņš pavēstīja, ka par Covid-19 kontekstā noteikto ierobežojumu mazināšanu epidemiologi un politisko lēmumu pieņēmēji varētu lemt pēc divām nedēļām.
Domāju, ka lēmums būs pārdomāts, tādēļ tālākais teksts ir vienkārši refleksija par to, uz kādu jauno realitāti mums vajadzētu noskaņoties šovasar.
Jau līdzšinējā cīņa pret pandēmiju citās valstīs ir saskārusies ar ērtām epizodēm, kas izriet no izpētes viedokļa, kad iesaistīto personu loks ir saprotams un ierobežots, attiecīgi labāk analizējams.
Piemēram, starp kruīza kuģa “Diamond Princess” pasažieriem un komandas locekļiem inficēti izrādījās 634, no kuriem savukārt 52% nebija nekādu saslimšanai raksturīgo simptomu testēšanas brīdī, un 18% no šiem 52% šādi simptomi tā arī neparādījās.
Cilvēkus, kuriem simptomi neparādās, var tikai, ja tā drīkst teikt, apsveikt, savukārt no līdzpilsoņu viedokļa tā ir liela problēma, jo šādi veiksminieki ir apkārt staigājoši, neko ļaunu negriboši, tomēr infekcijas avoti.
Viens no veidiem, kā šādus gadījumus atklāt, ir, kā jau minēju, biežāka testēšana, pret kuru mums būs ar izpratni jāizturas, pat ja individuālā līmenī jūtamies brīnišķīgi.
Nedomāju, ka šādas prakses īstenošana psiholoģiski radītu milzu problēmas sabiedrības vairākumam (esam taču īsā laika periodā atsacījušies no iepriekš tik pašsaprotamās sarokošanās), tomēr rodas jautājums par masku pietiekamu pieejamību un arī izmaksām.
Neesmu pārliecināts, ka to visu spēs uzņemties Latvijas valsts, tādēļ ticamāk, ka vismaz daļēji iedzīvotāji tiks mudināti uz zināmu jaunradi šajā ziņā.
Tas nav nekas briesmīgs, jo, kā liecina pasaulē jau veiktie eksperimenti, salīdzinoši labi kā izklepotā/izelpotā filtrs var kalpot ne tikai speciālās, rūpnieciski ražotās aizsargmaskas (piemēram, no putekļusūcēja “somas” gatavota “izfiltrē” 86% gaisā nonākuša vīrusa daļiņu, vāji rezultāti ir no kokvilnas T-krekla gatavotai – 51%, utt.).
Citiem vārdiem sakot, iespējamais lēmums par aizsargmasku obligātu lietošanu (tāda jau ir vairākās pandēmijas skartās valstīs, tostarp Eiropā) obligāti nenozīmēs aptieku šturmēšanu un lādēšanos par preces neesamību vai cenu.
Spriežot pēc sociālajiem tīkliem, ļaudis Latvijā jau ir gana apķērīgi, savukārt no valsts un ekspertu puses būs nepieciešams skaidrošanas darbs par to, kādi no iedzīvotāju pašradītiem aizsarglīdzekļiem ir efektīvākie, kā tie lietojami, kopjami utt., lai novērstu iespējamos pārpratumus un kļūdas.
Man ir viegli saprast līdzcilvēkus, kuri būtu gatavi, tā teikt, ik pēc desmit minūtēm apliet un apsmidzināt visu iespējamo ar dezinfekcijas līdzekļiem, ja vien tas ļautu normalizēt mūsu dzīvi, tomēr arī šajā ziņā jārīkojas prātīgi un jāklausa speciālistiem, lai rezultātā populācijā vēl vairāk neuzplauktu dažādas alerģijas.
Nekā labāka par roku mazgāšanu ar ziepēm nav un nebūs.
Ņemot vērā, cik emocionāli nogurusi jau ir liela daļa sabiedrības, šis nebūs labs vēstījums, tomēr mums jāgatavojas būt vienlaikus pacietīgiem un elastīgiem, jo vismaz šobrīd pieejamā informācija par bēdīgi slaveno koronavīrusu neļauj kaut cik droši prognozēt, vai un kā tas var atgriezties arī pēc šobrīd piedzīvotās krīzes.
Teiksim, šoruden. Respektīvi, mums būs jāsadzīvo ar gatavību tam, ka kādi no tuvākajos mēnešos atceltajiem ierobežojumiem šogad vai nākamgad atkal tiks atjaunoti.
Tēlaini izsakoties, šī nav situācija ar vienu lielu kauju, kurā uzvarot viss ir atrisināts; apšaudes un uzlidojumi turpināsies.