Olafs Zvejnieks: Vērojot valdības tusnīšanu ap nodokļu reformu, prātā nāk Krilova fabula “Līdaka, gulbis un vēzis” 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vērojot valdības tusnīšanu ap nodokļu reformu, prātā nāk krievu fabulista Krilova fabula “Līdaka, gulbis un vēzis”:
“Kur naida gars starp biedriem rūgst,
Kur lietā saticības trūkst,
Tur darbi nevar iet no rokas
Un sekmju vietā būs tik mokas.
Reiz vēzis, gulbis, līdaka
Bij’ vezumu aizvest apņēmušies,
Un visi trīs tur iejūgušies,
Tie lien no ādas, bet nekā!
Tiem vezums nekust ne no vietas,
Kaut gan tas gluži viegls šķietas:
Jo gulbis raujas mākoņos
Un līdaka velk ūdeņos,
Bet vēzis rāpjas atpakaļ.
Kas vainīgs, kam ir taisnība –
Kas mums par daļu?
Bet vezums, dievamžēl,
Tur stāv šo baltu dienu vēl.”
(F. Adamoviča atdzejojums)
Neko labāk pateikt par pašreizējo politisko situāciju nav iespējams. Katra jauna valdība nāk ar labiem nodomiem, drosmīgi iecerētām reformām un citiem dzīves uzlabošanas plāniem un cer atstāt savas pēdas vēsturē.
Taču visas Latvijas valdības ir koalīcijas valdības un katrai tajā ietilpstošajai partijai ir savas idejas, prioritātes un vēlētājiem dotie solījumi. Ideju un solījumu izpilde atkarīga no diviem faktoriem – laika un politiskā atbalsta. Nodokļu reformai nav ne viena, ne otra.
Kamēr valdība vēl svaiga, tās biedri nav savā starpā sakašķējušies, dotie solījumi vēl nav ieskābuši un nākamās vēlēšanas vēl tālu, katra valdība ir spējīga uz enerģisku un koncentrētu rīcību.
Liktenim labpatikās tā, ka Krišjāņa Kariņa šis valdības periods sakrita ar periodu, kad bija jārīkojas, lai glābtos no iespējamajām dramatiskajām sekām pēc “Moneyval” kritiskā vērtējuma par naudas atmazgāšanas situāciju Latvijā.
Darbs tika padarīts ar Latvijas politikā sen neredzētu tempu, vienotību un apņēmību, vēlreiz pierādot tēzi, ka Latvijas politiskā sistēma labi tiek galā ar problēmām, kuras rada ārēji draudi.
Nākamais reformu solis bija pašvaldību reforma, kas jau nāca ar ievērojami lielāku čīkstēšanu, ņurdēšanu no pārējo koalīcijas biedru puses un individuālas nepakļāvības aktiem. Tomēr paveica.
Trešais bija plānots Māra Kučinska valdības iesāktās nodokļu reformas rezultātu izvērtējums un pabeigšana. Taču reformu kuģis uzskrēja uz divām zemūdens klintīm, no kurām nebija iespējams izvairīties. Proti, negaidīti, gadu agrāk par plānoto, notiek vēlēšanas Rīgā, kas, lai gan ir tikai viena pašvaldība, tomēr pārstāv trešdaļu visu vēlētāju un veido pusi valsts ekonomikas.
Jebkuras vēlēšanas iznīcina partiju spēju darboties kopīgi kāda mērķa sasniegšanā, jo priekšplānā izvirzās individuālās intereses.
Jā, varētu argumentēt, ka Kučinska valdība pie nodokļu reformas ķērās tieši pēdējā savas darbības gadā, pirms Saeimas vēlēšanām, tomēr vajadzētu atcerēties arī to, ka šo politiskās taktikas kļūdu uzskata par vienu no galvenajiem Zaļo un zemnieku savienības zaudējuma iemesliem, kā arī to, ka šai reformai bija atbalsts no finansiāli un organizatoriski spēcīgākajiem lobijiem Latvijā – uzņēmēju organizācijām.
Kur tad palika šis atbalsts? To iznīcināja Covid-19 jeb, precīzāk, tā ekonomiskās sekas. Pirms epidēmijas uzņēmējdarbība slāpa darbaspēka trūkuma dēļ un konkurence spieda celt algas un attiecīgi – maksāt arvien augstākus darbaspēka nodokļus, kas aprija arvien lielāku uzņēmumu peļņas daļu.
Tieši tādēļ darbaspēka nodokļu sloga samazināšana bija nodokļu reformas vadmotīvs. Kas notika šogad?
Pandēmija ļāva samazināt darbinieku algas, krīzes iznīcināto uzņēmumu darbinieki ieplūda darba tirgū, grūstoties tajā ar emigrantiem, kurus krīze piespiedusi atgriezties Latvijā. Proti, darbaspēka problēma zaudējusi savu aktualitāti vismaz uz pāris gadiem, akurāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām un jaunai valdībai.
Turklāt reforma bija paredzējusi nopietni skart mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, kas ir gandrīz katrs trešais no 900 tūkstošiem strādājošo Latvijā.
Kopā ar saviem ģimenes locekļiem tie veido lielu daļu vēlētāju. Tas ir spēks, ar kuru vēlēšanu cikla priekšvakarā koalīcija nevēlas nīsties.
Budžeta problēmas un pašvaldību neapmierinātību ar iecerēm nav pat vērts pieminēt.
Vai šīs valdības laikā izdosies pabeigt nodokļu reformu? Diez vai, jo sācies vēlēšanu cikls, nākamajā gadā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas pārējā Latvijā, bet gadu vēlāk – Saeimas vēlēšanas.
Šie faktori padara partijas nervozas, un visa to uzmanība virzīta sevis izcelšanai uz konkurentu rēķina.
Situāciju varētu glābt izteikts spiediens no organizētām lobiju grupām, taču jau minēto iemeslu dēļ tāds vēl vismaz pāris gadus nav gaidāms. Tādēļ maksimums, ko reformu ziņā būs vēl spējīga paveikt Kariņa valdība, ir veselības aprūpes nozares finansējuma atrisināšana, bet pārliecības par to nav.
