Neviens nav atstāts mājās. Saruna ar Mārtiņu Klišānu 0
Lai cik daudz arī būtu koncertu Dziesmu svētkos, to lielākais notikums allaž bijis Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir virsdiriģents MĀRTIŅŠ KLIŠĀNS.
– Kas ir būtiskākais šobrīd, pēdējā pirmskoncerta cēlienā?
M. Klišāns: – Man prieks, ka visi kori, kas piedalījušies skatēs, ir arī svētku dalībnieki. Neviens nav atstāts mājās. Lielu artavu pienesīs mūsu diasporas kori, kuru priekšā noliecu galvu un noceļu cepuri, un ļoti novērtēju viņu izdarīto. Jo šoreiz nekādas atlaides nevienam netika dotas. Visi pildīja Dziesmu svētku nolikuma prasības, noklausījāmies visus diasporas kolektīvus video iesūtītajos skates priekšnesuma variantos. Tā kā liela tautas daļa dzīvo ārzemēs, es ļoti vēlētos, lai apmēram diasporas dziedātāju atgrieztos savās pašreizējās mājās ar tādu labu sajūtu. Tas, ka Noslēguma koncertā piedalīsies apmēram 16 500 dziedātāju, uzlika zināmus pienākumus un diktēja pat nelielas izmaiņas koncerta loģistikā un ritumā.
– Nupat atklāts rekonstruētais skatītāju lauks Mežaparka estrādē, bet nelielas izmaiņas skārušas arī koristu tribīnes – tur vairs nebūs solu. Kā to vērtējat?
– Ļoti labi. Mēģinājumos dziedātāji sēdēšanai varēs izmantot dalībnieku somiņās līdzi dotos sēdpaklājiņus, bet koncerta laikā jau visi stāv kājās. Dziedātājiem iegūstam arī dažus simtus papildu vietu – atbilstoši noņemto solu daudzumam. Arī no drošības viedokļa iespējamā frontālā pārvietošanās ir ērtāka.
– Kad nu visi šķēpi par repertuāru lauzti krustām šķērsām, vērts vēlreiz ielūkoties “Zvaigžņu ceļa” lokos.
– Koncertu iesāks pūtēju orķestri dziedātāju tribīnēs. Šajā reizē tie stāvēs netradicionāli – pa balsīm jeb pūtēju instrumentu grupām, nevis kā parasti pa orķestriem. Tas varētu radīt brīnišķīgu koporķestra iespaidu. Koncerta ideja balstīta laika, cilvēka dzīves, likteņa, dabas, visuma lokos. Sāksim ar laika lokiem – koncertu atklās vīru koris, kurš uznāks ar Uģa Prauliņa jaunradītu uznāciena mūziku “Es bij’ puika”, ko dziedās zēnu un vīru kori. Vīru koru dziesmas kuplinās arī jaukto koru vīri un sekos arī saules meitas – sieviešu kori. Saules meitu un Dieva dēlu sadziedāšanās noslēgsies ar Emīla Dārziņa “Mirdzi kā zvaigzne”. Un tad sekos nākamais svētkiem jaunradītais darbs – Ērika Ešenvalda “Krustiem zvaigznes debesīs” – jaukto koru uznāciena dziesma. Šajā brīdī piedzīvosim visa kopkora piedzimšanu, ieiesim “zvaigžņu ceļa” lokā, kura laikā pacelsim valsts karogu un nodziedāsim valsts himnu. Pēc tam – saules loks, ko uzsāks Raimonda Tigula “Lec, saulīte”, un šajā lokā skanēs vairākas latviešu tautasdziesmas, kas vainagosies ar “Jāņu vakaru”, pirms tam ar lāpu palīdzību izspēlējot Uģa Prauliņa “Kas dziedāja Jāņu nakti”, kurā, ceru, iesaistīsies arī publika. Liktens loku atklāsim ar Volfganga Dārziņa “Birzēm rotāts Gaiziņš”, tur iekļaujas arī Emīla Dārziņa “Lauztās priedes”, turpinājumā Pētera Barisona “Pa zvaigžņu ceļu”, kuru izpildīs tikai tie kori, kuri bija izvirzīti pusfinālam.
– Šo dziesmu pats arī esat uzņēmies diriģēt…
– Jā, jo tās iekļaušana bija viena no manām būtiskām vēlmēm. Jānis Baltiņš brīnišķīgi izkārtojis, ka estrādes centrā stāvēs elites kori, kuriem šis skaņdarbs būs arī pa spēkam. Tā būs viena no labāko koru parādēm. Loka izskaņā liels un emocionāls pārdzīvojums veselai paaudzei būs Raimonda Paula “Manai dzimtenei”. Pēc tam dosimies lokā – krustcelēs – ar vienu no kulminācijām – Zigmara Liepiņa “Lāčplēsi”. Tad – zvaigžņu ceļā ar Riharda Dubras jaunaranžēto finālu Imanta Kalniņai mūzikai no kinofilmas “Sprīdītis”. Pie ērģelēm būs Iveta Apkalna, Jānis Porietis spēlēs trompeti, bet pie zvaniem būs Ivars Krūzkops. Un noslēgumā, protams, gan “Saule. Pērkons. Daugava”, gan “Gaismas pils”, gan “Pūt, vējiņi!”.
Tradicionālajā sadziedāšanās daļā svarīgs būs latviešu tautasdziesmu zelta fonds, ar ko vēlamies atgādināt galvenokārt jaunajai paaudzei, ka ir dažas dziesmas, kuras dzīves laikā jāiemācās un jāvar nodziedāt vienmēr. Un tad var ļauties dančiem un jautrībai visas nakts garumā.
– Būtiska nozīme koncertā būšot arī koru diriģentiem, tiem, kas visus iepriekšējos gadus mācījuši dziedātājiem kā jaunās, tā sen zināmās dziesmas.
– Jā, estrādē pašā viducī goda vietā atradīsies Latvijas diriģentu koris, kas pulcēs apmēram trīssimt diriģentu. Viņi koncerta sākumā atklās programmu ar Alfrēda Kalniņa “Ave Sol” Imanta Kokara salikumā. Tas būs simbolisks brīdis, jo kamerkoris “Ave Sol” savulaik katru koncertu atklāja ar šo moto, un arī reveranss mūsu Maestro. Kaut kā nemanāmi pienācis laiks, kad visa atbildība no mūsu cienījamo metru paaudzes tā nemanāmi pārnākusi uz mūsu pleciem… Dziedājumā piedalīsies arī triju mācību iestāžu jauktie kori – Mūzikas akadēmijas mācību koris, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas jauktais koris un Rīgas Doma kora skolas jauktais koris.
– Un ja runājam par solistiem?
– Vairāk, protams, būs a cappella dziesmu, bet pavadījumus spēlēs Raimonda Macata instrumentālā grupa, grupa “Iļģi”, Lāčplēsi dziedās Dons, Uģa Prauliņa “Dievainēs” solistes būs Katrīna Paula Felcberga, Asnate Rancāne un Agate Burkina no Radio kora, kura spēlēs arī vijoli. Pie ērģelēm būs Iveta Apkalna, kura piedalīsies arī Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” ievada fragmentos.
– Kāda ir tā pieredze, ko jūs nodotu nākamo Dziesmu svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam 2023. gadā?
– Skaidru prātu, nebaidīties no saprātīgām mākslinieciskām ambīcijām un stingru mugurkaulu. Un vēl prasmi nezaudēt spēju paskatīties no malas uz to, ko dari, brīdī, kad procesā esi iegājis jau ļoti dziļi. Būt paškritiskam un ļoti reālam. Un tā arī ir ļoti liela kompromisu māksla, jo runa ir par vērienīgu lielkoncertu, kas ir valsts, Latvijas nācijas piecu gadu kultūras notikums, kurā jābūt ļoti atbildīgam un uzmanīgam pret visu notiekošo.
– Un kā ar vīru dalību koros? Vai arvien tā iet mazumā un vai tas neapdraud Dziesmu svētku nākotni?
– Man negribas runāt apdraudējuma līmenī. Jaunos kolektīvos, jaunu diriģentu radītajos koros es jau tagad puišu trūkumu vairs nenovēroju.
– Vai varam teikt – kamēr dzīvos latvieši, būs arī Dziesmu svētki?
– Vai arī otrādi – kamēr būs Dziesmu svētki, tikmēr dzīvos latvieši. Nespēju iedomāties situāciju, ka pēkšņi pietrūktu Dziesmu svētku procesa. Tad ir trauksme, jo kaut kas ļoti nopietni aizgājis greizi. Tad mēs esam apdraudēti.
– Svētki sakņojas tradīcijas nesēju entuziasmā un valsts atbalstā. Vai šīs lietas ir līdzsvarā?
– Dziedātājiem un dejotājiem, visiem jāsaprot, ka bez valsts atbalsta mums šī lieta ietu mazumā, diez vai varētu šādus svētkus sarīkot. Un, cik nu valsts spēj, tik arī šiem svētkiem dod. Patlaban pirms koncerta izdarīts ir viss. Lai Dievs dod dziedātājiem un arī publikai labu prātu, jo, protams, izejot finiša taisnē, cilvēkos objektīvi rodas kaut kāds sasprindzinājums. No tā jātiek vaļā, un es ļoti vēlētos, lai mēs estrādē sanāktu bez iepriekš padarītā smaguma pieskaņas un vairāk domājot par vērtībām un nevis ērtībām.
– Kas šodien ir Dziesmu svētku misija?
– Visos šajos milzīgā progresa un globalizācijas laikos apzināties savu identitāti, saglabāt savu nāciju un kultūru. Dziesmu svētki ir ciklisks rituāls, pie kura jāatgriežas, lai to visu nepazaudētu.
Latviskā garīguma kods
Svētdien, 1. jūlijā, plkst. 12 Rīgas Domā – garīgās mūzikas koncerts “ES esmu…”.
Koncerta vadmotīvs “ES esmu…” atrodams Vecajā un Jaunajā Derībā un ir fundamentāls Dieva atklāsmes elements Svētajos Rakstos. Skanēs tikai latviešu komponistu mūzika – seši jaundarbi un vairāki klasiķu darbi. Latviešu tradicionālo mūziku reprezentēs latgaliešu Dīva dzīsmes – dziedājumi, kas spilgti atklāj dziedāšanas tradīciju Latgalē.
Koncerts pulcēs labākos amatierkorus, četrus tradicionālo konfesiju korus, zēnu un meiteņu korus un Latgales tradicionālās mūzikas dziedātājas. Tā mākslinieciskais vadītājs Guntars Prānis stāsta, ka arī pirmie Dziesmu svētki 1873. gadā tika atklāti ar garīgās mūzikas koncertu. Latviskais kods iezīmēsies caur dūdu skanējumu gan tā sākumā, gan noslēguma skaņdarbā, ko īpaši šiem svētkiem radījis komponists Rihards Dubra. Viens no pirmajiem skaņražiem, kura darbi skanēja garīgās mūzikas koncertā, bija Jurjānu Andrejs, un arī šoreiz varēs dzirdēt viņa darbu “Mostieties, stabules un kokles”. Jaundarbus uzrakstījuši Juris Karlsons, Rihards Dubra, Ritvars Zaļupe, Georgs Pelēcis, Jēkabs Jančevskis un Uģis Prauliņš. Sižetisko līniju palīdzēs vadīt aktieris Andris Keišs.
Atklāt dejas iedvesmas avotus
Pirmdien, 2. jūlijā, plkst. 16 un 20 “Arēnā Rīga” – deju koncerts “Vēl simts gadu dejai”.
Latviešu skatuviskās dejas koncertā, kurā iekļautas 17 horeogrāfu dejas, tiks meklētas atbildes uz jautājumu “Kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju?”, apmeklētājiem sniedzot iespēju ieskatīties horeogrāfu dzīves gājumā un radītajās dejās, izzināt dejas tapšanas kontekstu, veidojot tās sasauci ar personību, laikmetu un iedvesmas avotiem. Koncerta “Vēl simts gadu dejai” mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja stāsta, ka Latvijas dabas ainavas četros gadalaikos savīsies ar Latvijas horeogrāfu veidotiem deju rakstiem un videomateriāliem.
Tautas dziesmas un kokles maģiskais spēks
Ceturtdien, 5. jūlijā, plkst. 19 Dailes teātra Lielajā zālē – kokļu mūzikas koncerts “Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!”.
Koncerts pulcēs teju 400 koklētāju ansambļu dalībnieku un tiks veidots kā pasaka par Koklētāju un Saules meitu, kas, pārvarot dažādas grūtības, atrod ceļu viens pie otra. Tautas dziesmas un kokles skaņu maģiskais spēks ļaus skatītājiem līdz ar uzveduma varoņiem iziet iniciācijas procesu, raisot Koklētāja un Saules meitas ticību saviem spēkiem. Repertuārā iekļauti Artūra Salaka, Sergeja Krasnopjorova, Pētera Aldiņa, Jāņa Ķepīša, Viļņa Salaka, Romualda Jermaka, Raimonda Paula, Valta Pūces, Riharda Zaļupes, Ilonas Rupaines un Edgara Lipora skaņdarbi, arī pieci pirmatskaņojumi. Koncertā piedalās arī Aurēlija Rancāne, vīru kopa “Vilki”, Lāsma Medne, Reina Kotlere (flauta), Arta Lipora (vijole), Laima Jansone (kokle), jauktie kori un instrumentālā grupa, diriģents Kaspars Ādamsons. Mākslinieciskās vadītājas – Iveta Tauriņa, Dzintra Tauniņa.
Latviešu mūzikas spēks tuvplānā
Ceturtdien, 5. jūlijā, plkst. 20 “Arēnā Rīga” – Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts.
Vokālsimfoniskās mūzikas koncerti ir Dziesmu svētku sastāvdaļa, kuru tradīcija nāk jau no pašiem pirmsākumiem, trešajiem Dziesmu svētkiem – vēl viena svētku krāsa, kurā spoži iemirdzas Latvijas labāko amatieru un profesionālo kolektīvu kopkoris, profesionālo orķestru un solistu balsu spēks. Skanēs Jurjānu Andreja, Jāņa Ivanova, Jāzepa Vītola, Lūcijas Garūtas, Tālivalža Ķeniņa, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa, Artura Maskata, Zigmara Liepiņa opusi, kā arī Ērika Ešenvalda jaundarbs korim, orķestrim un koklēm. Mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš stāsta, ka koncerta orķestrī spēlēs divsimt mūziķi, būs apmēram 1300 dziedātāju, piedalīsies arī čelliste Kristīne Blaumane, vijolniece Eva Bindere, operdziedātāja Dana Bramane. Pasaules latviešu elpu pārstāvēs fragmenti no Tālivalža Ķeniņa koncerta pieciem sitaminstrumentālistiem, kas Latvijā skanēs pirmoreiz un ko atskaņos instrumentālā grupa “Perpetum ritmikum” kopā ar simfonisko orķestri. Koncertam īpašu jaundarbu – “Jūras sidrabe” ar latviešu tautasdziesmas vārdiem – uzrakstījis Ēriks Ešenvalds. Skanējumu papildinās divas koncertkokles un viena etnogrāfiskā kokle. Pie pults stāsies arī diriģenti Aleksandrs Viļumanis, Imants Resnis un Edgars Račevskis.
Izspēlējot dzintarstāstus
Piektdien, 6. jūlijā, plkst. 17 Esplanādē – Pūtēju orķestru dižkoncerts.
Jauna orķestru lielkoncerta forma – Dižkoncerts – tika radīta un no dalībnieku un skatītāju puses akceptēta 2003. gadā. No svētkiem uz svētkiem orķestri nāk, saglabājot novadu principu, lai šoreiz satiktos vēsturiskajā Dziesmu svētku norises vietā – Esplanādē. Šoreiz koncerta zīme būs latviešu dārgakmens – dzintars. Ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem 69 orķestri (63 Latvijas amatierorķestri, trīs profesionālie un trīs ārzemju kolektīvi), pieci deju kolektīvi un solisti savā vairāk kā piecu stundu garajā koncertā izspēlēs, izdziedās un izdejos dzintarstāstus. Jau otros svētkus pēc kārtas programmā – tikai latviešu komponistu oriģinālmūzika, aranžējumi un tautas mūzikas apdares. Dižkoncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš stāsta, ka skanēs Juris Karlsons, Pēteris Butāns, Raimonds Pauls, Gunārs Ordelovskis. Piedalīsies deju kolektīvi “Zelta sietiņš”, “Teiksmiņa”, “Dzirnas”, kā arī ciemiņi no Kanādas, Austrijas, Vācijas.
Dažādu tautu tikumu parāde
Ceturtdien, 5. jūlijā, plkst. 12 Vērmanes dārzā – tautu diena “Rīta ausma”.
Visas dienas garumā uz trim īpaši veidotām skatuvēm – “Viensēta”, “Ciema godi” un “Ausma” – tiks kopts tikums, notiks dižošanās ar čaklumu un daiļumu, un ar savām tradīcijām iepazīstinās Latvijas teritorijā sen dzīvojošās etniskās kopienas. Viensētā un tirgus laukumā varēs izbaudīt ģimenes godus, dažādu tautu folkloras bagātības, amatu prasmes, izgaršot tradicionālos ēdienus un uz Vērmanes dārza estrādes – vērot attiecīgas tautības apvienoto amatierkolektīvu priekšnesumus. Svētku noskaņu papildinās arī ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi.
Izdejojot četras laika cilpas
Ceturtdien, 5. jūlijā, plkst. 22 (ģenerālmēģinājums), piektdien, 6. jūlijā, plkst. 22 un sestdien, 7. jūlijā, plkst. 22 Daugavas stadionā – deju lieluzvedums “Māras zeme”.
Vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejos mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus. Skanēs grupu “Iļģi”, “Auļi”, kā arī Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna un latviešu tautas mūzika – Jura Vaivoda aranžējumā. Mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš stāsta, ka lieluzvedums “Māras zeme” veidots kā stāsts par katru no mums, par mūsu senčiem, kā vēstījums par latvieti, kas nav lūkojams tikai simt gados, bet sakņojas daudz dziļākā vēsturē. “Latvieši draudzīgi nostājas kalna pakājē, kopīgi sasniedz virsotni, bet tur nu ierunājas skaudība, nenovīdība, un Dievs, liktenis, sauciet kā gribat, met mūs atkal lejā. Un mēs atkal draudzīgi dodamies kalnā…” Uzvedumā izveidotas četras laika cilpas – pirmā vēstīs par pagānisko zemi, kur dzīvoja mūsu senči 12., 13. gadsimtā, nākamā ievīsies viduslaikos hercoga Jēkaba laikā, trešā – par jaunlatviešiem, jauno strāvu, pirmajiem dziedāšanas svētkiem, strēlniekiem, 1905. gadu, Latvijas valsts dibināšanu. Un ceturtā laika cilpa būs Latvijas simt gadi, kurus šobrīd svinam. Deju lieluzvedumā to skatīsies caur latviešu dejas attīstību, sākot no pirmās skatuviskās dejas, Jēkaba Stumbra “Jautrā pāra”, līdz pat tādiem 21. gadsimta hitiem kā “Sasala jūrīna”.
Starp emocionālākajiem mirkļiem solās būt līgavu parāde, jo vienā no daļām centrālais notikums ir kāzas jeb precības. A grupas kolektīvi aicināti meklēt savu novadu materiālos, un “Māras zemē” būs redzami 37 dažādi jaunu pāru etnogrāfiskie tērpi un arī to reprodukcijas. Kopā ar koriem tiks izpildīta arī deja “Manai dzimtenei”, kas piedzīvos atgriešanos pēc apmēram 45 gadiem – deju lieluzvedumā to varēs redzēt kā “Ir 1873. gads. Dimd Rīga”. Īpašs mirklis būs Latvijas valsts dibināšanas brīža atainojums, kad lieluzvedumā paredzēta Latvijas karoga atgriešanās. Tas ir karogs, kurš 1945. gadā izvests ārpus Latvijas, nodzīvojis visus šos gadus Kanādā un Amerikā un nu uz šiem svētkiem beidzot atgriezīsies Latvijā.
Koncertā piedalās:
* 278 jauniešu deju kolektīvi, 7310 dalībnieki,
* 329 vidējās paaudzes deju kolektīvi, 7861 dalībnieks,
* 87 senioru deju kolektīvi, 1847 dalībnieki,
* 45 bērnu deju kolektīvi, 1156 dalībnieki.
Kopā – 739 deju kolektīvi, 18 174 dalībnieki.
Virsvadītāji: Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda).
Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins.
Latviešu tauta – pa Zvaigžņu ceļu
Svētdien, 8. jūlijā, plkst. 20 Mežaparka Lielajā estrādē – Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”.
Ieceres pamatā – iziešana pa Zvaigžņu ceļu caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa Piena Ceļu atgrieztos mājās… Skanēs Jāzepa Vītola, Jurjānu Andreja, Baumaņu Kārļa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Volfganga Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Jūlija Rozīša, Pētera Barisona, Aldoņa Kalniņa, Lūcijas Garūtas, Valtera Kaminska, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula, Valta Pūces, Selgas Mences, Uģa Prauliņa, Ērika Ešenvalda, Pētera Plakida, Mārtiņa Brauna, Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa dziesmas un Tālivalža Keniņa, Alfrēda Feila, Ilonas Rupaines, Alfrēda Kalniņa, Valda Zilvera, Jura Karlsona, Raimonda Paula tautasdziesmu apdares, Gunāra Ordelovska, Pētera Butāna, Jura Karlsona skaņdarbi pūtēju orķestrim.
Koncertā piedalās:
* 274 jauktie kori – 11 800 dalībnieku,
* 89 sieviešu kori – 2700 dalībnieču,
* 27 vīru kori – 800 dalībnieku,
* 39 senioru kori – 1200 dalībnieku,
* 94 deju kolektīvi – 1500 dalībnieku,
* 50 pūtēju orķestri – 1500 dalībnieku,
* Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”.
Virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Ilze Valce, Romāns Vanags.
Goda virsdiriģenti: Terēzija Broka, Jānis Erenštreits, Andrejs Jansons, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis.
Dziesmotā jūra
Svētdien, 8. jūlijā, plkst. 24 – Sadziedāšanās nakts.
Tikai reizi piecos gados visi – gan Dziesmu un deju svētku dalībnieki, gan skatītāji, gan svētku veidotāji – pēc Noslēguma koncerta rada lielo kopkori un no sirds var izdziedāt tautā iemīļotās dziesmas. Mežaparka Lielā estrāde un skatītāju zona pārvērtīsies par teju 70 000 lielu dziesmotu jūru, kurā katrai balsij, sirdspukstam un vārdam būs nozīme. Sadziedāšanās nakts pirmais akcents būs latviešu dziesmas četrbalsīgās apdarēs, un vienu no tām – “Tumša nakte, zaļa zāle” – dziedās reizē digitālais koris un visi, kas atradīsies estrādē. Muzikālais vadītājs – Jānis Ozols.
