Trīs mazi bērni un Dziesmu svētki sirdī: “Ezerzemes” dziedātāji Anete un Gatis Urkas 1
“Tā kā Gatis nāk no ļoti muzikālas ģimenes un arī mana dzīve vienmēr bijusi saistīta ar mūziku, mums bija patiess prieks, ka nokļuvām “Ezerzemē” – korī, kam ir savas tradīcijas un tēls,” saka Anete Urka. Dzīvesbiedrs Gatis stāsta, ka “Ezerzeme” ir sens koris un tam ir liela nozīme visa Latgales novada kultūras attīstībā. Vispirms dibināts kā jauniešu koris, vēlāk mainījis nosaukumu uz “Treikola” un 2003. gadā atguvis nosaukumu “Ezerzeme”, kļūstot par jaukto kori.
Gatis strādā mazumtirdzniecības veikalu ķēdē “PVG” par iepirkumu menedžeri, Anete ir “pilna laika mamma” trim atvasītēm, pagūst darboties dažādos bērnu un pieaugušo izglītības projektos, kā arī konsultē uzņēmumus mārketinga jautājumos. Abi no ģimenes mājas Dekšārēs regulāri brauc uz Rēzekni uz kora mēģinājumiem. “Mums ir vienošanās – mamma skata bērnus, kad mēs ar Aneti esam “Ezerzemē”, Anete – kad abi ar mammu dziedam garīgās mūzikas korī “Reversium”, bet es esmu ar bērniem, kad viņas abas iet uz jogu,” stāsta Gatis.
Kad jautāju, vai Dziesmu svētki ir nozīmīgākais dzinulis dziedāt korī, Gatis teic: “Man noteikti nav mazsvarīga arī vēlme tur nokļūt, jo ar kori vēl neesmu piedalījies. Bet laikam jau nozīme ir gan mīlestībai uz dziesmu, gan iespējai dziedāt tiešām profesionālā un draudzīgā kolektīvā.” Anete piebilst, ka viņai patīk arī ceļš no un uz mēģinājumiem: “Tad esam mašīnā divi vien, varam izrunāt ikdienas steigā neizrunātās lietas. Tas kļūst par rituālu.”
Anete jau no piektās klases dziedājusi Varakļānu vidusskolas bērnu korī, vēlāk – Varakļānu sieviešu korī “Dzelvērte”, studiju laikā Valmierā – kamerkorī “Kaķi”. Arī Gatis studējis Valmierā un kamerkorī pieteicies kopā ar Aneti. Vēlāk darba dēļ abi pārcēlušies uz Jelgavu, kur Gatis dziedājis korī “Mītava”.
Anete Dziesmu un deju svētkos piedalījusies četras, Gatis – trīs reizes. “Mācoties 1. klasē – kopā ar mazajiem dejotājiem, 5. klasē ar skolas kori, 12. klasē ar tautu deju ansambli un teātri un augstskolas laikā – ar vokālo ansambli,” viņa uzskaita. Savus pirmos Dziesmu un deju svētkus Anete atceras jo spilgti: “Man bija astoņi gadi, uz visu nedēļu prom no mājām. Mazā knīpa no Varakļāniem brauc uz Rīgu… Bija bailīgi un priecīgi vienlaikus. Un neaprakstāmā sajūta, ka piederi kaut kam ļoti lielam. Neesi Anete no Varakļāniem, esi Latviete un nevari būt viena un nobijusies, jo esi viena no simtiem, kas dejo plecu pie pleca un zīmē savu dejas rakstu… Togad pēc deju noslēguma koncerta lija lietus, un visi gājām ķēdītē saķērušies uz autobusu. Visiem slapjas pastalas un slapji tautastērpi, paskatījos – debesīs tāds plašums un pelēkums, bet te, uz zemes, tādas krāsas un liels, liels lepnums…” Anetei atmiņā iespiedušies arī tie Dziesmu svētki, kad viņa piedalījās gan kā dejotāja, gan ar improvizācijas teātri: “Slodze bija liela, bet arī dubults gandarījums un emocijas! Mēs ar Gati bijām nesen sākuši draudzēties. Riktīga svētku romantika.”
Gatis kā lielisku pieredzi vērtē vokālā ansambļa darbību: “Mums bija tāds gandrīz vai ģimenes vokālais ansamblis “Ieklausies”. Dziedājām abi ar Aneti, manas māsas Agnese un Baiba, Anetes māsa Rūta un ansambļa vadītājas Agnijas dēls Kārlis. “Ieklausies” kopā ar vēl dažiem labākajiem ansambļiem Dziesmu svētku laikā koncertēja Doma baznīcas dārzā.”
Tā kā Urku ģimenē aug trīs mazi bērni, vecākiem ilgu laiku nebija iespējas piedalīties pašdarbības kolektīvos. Bet, kad Gata māsa reiz satika savu bijušo kordiriģēšanas pasniedzēju Andu Lipsku, kura vaicājusi, vai nepazīst kādu, kuru interesē kordziedāšana, viņa ieteikusi Gati. Viņš jau no māsām bija dzirdējis daudz laba par kora diriģentiem un kolektīvu un tāpēc “Ezerzemē” pieteicās kopā ar Aneti.
“Koncertceļojumā šogad devāmies pirmo reizi,” stāsta Anete. “Bijām Polijā, Slovākijā un Čehijā.”
Vaicāta, vai starp Latgales spēcīgākajiem koriem pastāv arī neoficiāla sacensība, Anete spriež, ka droši vien tāda esot, bet nav nācies izjust: “Man šķiet, ka Latgale kopumā ir par mazu konkurencei, mums vairāk vajadzētu sadarboties…” Gatis uzskata, ka “Ezerzemei” atskaites punkts nav citu darītais, bet gan pašu iepriekš sasniegtais un izvirzītie mērķi. Vai abiem ir vismīļākās (un grūtākās) Dziesmu svētku repertuāra dziesmas? Anete teic, ka patīk tautasdziesmas, jo tās atklāj vēsturi un reizēm ir kā meditācija.” Arī Gatim esot līdzīgas izjūtas. Ikdienā Anete savā nodabā dziesmas dungo ļoti bieži – šujot, darot mājas darbus un arī sportojot. Dziesmas vienkārši atnākot, uzpeld kāda melodija, un dziedi…
Urku trīs atvasītes ir bērnudārza vecuma un kolektīvos vēl nedzied, bet papildus dārziņam abi vecākie apmeklē mūzikas nodarbības pie privātskolotājas. Māmiņa stāsta: “Bērniem dziedam daudz un daudz dziedam kopā ar bērniem. Visbiežāk tautasdziesmas un bērnu dziesmas, nereti arī kaut ko no mūsdienu mūzikas.”
