Vai, pateicoties labdarībai, apkārtējā pasaule kļūst labāka? 1
“Pasaules ziedošanas indeksā 2014”, pēc fonda “Charities Aid Foundation” 135 valstīs veiktās aptaujas rezultātiem, Latvija ieņem 89. vietu. Tā ir augstākā Baltijas valstu vidū. (Pirmo vietu dala ASV un Mjanma). “.. un labie darbi atmaksāsies visi,/Tik vien ne tev, bet citiem,” savulaik rakstīja Rainis. Kā uz to raugās cilvēki, kuriem labdarība un mecenātisms ir neatņemama dzīvesveida daļa?
Ināra Tetereva, mecenāte: “Ziedojot savu laiku, naudu vai jebkurus citus resursus līdzcilvēku dzīves uzlabošanai, ikviena spēkos ir darīt pasauli labāku. Mūsu fonds Latvijā un ārvalstīs atbalsta kultūras un izglītības jomu, uzlabojumus publiskajā pilsētvidē, kopienu attīstības organizācijas pilsētās un lauku apvidos, dzīvnieku aizsardzību un tās sociālās grupas, kam palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Īpaši lepojamies, ka fonda atbalstīto 170 organizāciju 7500 brīvprātīgo ar savu ikdienas pašaizliedzīgo darbību veido labāku Latviju! Nereti brīvprātīgo darba veicēju iedvesma, izdoma un darbīgums iedvesmo arī līdzcilvēkus aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, kas ir viens no fonda projektu mērķiem un mūsu ģimenes gandarījuma avots.”
Vilis Vītols, Vītolu fonda un Kokneses fonda dibinātājs: “Kopš laika, kad dibinājām Vītolu fondu, lai palīdzētu citiem, redzu, ka rodas arvien jaunas organizācijas un notiek ziedojumu vākšanas kampaņas. Labdarības aktivitātes kļūst plašākas, iesaistās arvien jauni cilvēki, ziedošanas kultūra pamazām attīstās. Latvieši ir iejūtīgi, viņi ir ar mieru ziedot, ja redz, ka ir mērķis, kam patiešām vajag naudu. Vairāk nekā 150 Vītolu fonda atbalstītāju regulāri ziedo studentu stipendijām, esmu pārliecināts, viņi nedara to, domājot par savu labumu, jo ir sapratuši – ja ir vairāk, nekā pašam nepieciešams, var dalīties ar citu. Pateicos visiem ziedotājiem un vēlu priecīgus Ziemassvētkus!”
Lelde Mencendorfa, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) projektu vadītāja: “Labdarība mudina izvērtēt mūsu attieksmi pret apkārt notiekošo un pakustināt pirkstus, lai ko mainītu. Labdarība mudina iziet ārā no savas mājas un raudzīties tālāk par savu durvju priekšu. Cilvēks, kas saņēmis atbalstu, vēlāk pats iesaistīsies labdarībā, tāpēc šim procesam ir domino efekts. Kad vācām ziedojumus Ukrainas karavīru bērniem, atsaucība bija liela – cilvēki atnesa saldumus un dāvanas bērniem, tējkannas, galda lampas, siltus apģērbus, un krava, ko nosūtījām, bija negaidīti liela. Apsvērsim domu nākotnē, varbūt pirms Lieldienām, atkal rīkot labdarības akciju.”
Rūta Dimanta, “Ziedot.lv” vadītāja: “Būt devējam noteikti ir daudz patīkamāk nekā ņēmējam. Ir svarīgi, lai saņēmējs palīdzību novērtē. Jo ziedot nevienam nav pienākums. Ziedojot ikkatrs dāvina cilvēcisku iejūtību, sirsnību. Dot citam – svešam, personīgi nepazīstamam – var tikai ar lielu mīlestību, un tās saņēmējam nāk līdzi svētība. Katram cilvēkam, kurš kaut reizi ar naudu, zināšanām, darbu ir palīdzējis – liels paldies!”
Mārtiņš Krūklis, Latvijas Romas Katoļu baznīcas cietumu kapelānu dienesta vadītājs: “Notiesātie nav pamesti bērni vai slimnieki, viņi ir cietumā tāpēc, ka nodarījuši kādam ļaunu. Jautājums – vai viņi paši to ir apzinājušies? Pārsvarā viņi nāk no ģimenēm, kurās ir ievainojumi. Svarīgi, lai viņi redz pozitīvu attieksmi pret sevi, tad pakāpeniski sāk noticēt, ka pasaulē ir kaut kas labs. Pirms Ziemassvētkiem draudzēs vāc ziedojumus – rakstāmpapīram, pastmarkām, higiēnas piederumiem, un šīs mantas tiek dalītas ieslodzītajiem. Svarīgs ir darbs ar viņu radiniekiem, jo tad, ja viņi dzīvojuši labklājībā un atvase piepeši nokļuvusi cietumā, ģimene ir stipri apjukusi. Jebkurš labs darbs, ja tas ir darīts nesavtīgi, nevis veikts ar mērķi zīmēties vai nomierināt savu urķīgo sirdsapziņu, dara pasauli labāku. “
