Un kuņģis vairs nesāp! Pieredzes stāsts 3
Katram gribas būt veselam un dzīvot garu mūžu. Taču bieži vien to neļauj paša paradumi. Vai jums ir problēmas ar kuņģi? Man tās bija daudzus gadus. Skābas, dedzinošas atraugas, trulas sāpes un it kā smagums pakrūtē, reizēm sāpes kā naža dūriens pakrūtē – dienā un arī naktī, kas pamodina, liek sāpēs sarauties un neļauj aizmigt.
Dienā tās bieži vien parādījās divas trīs stundas pēc ēšanas. Pirms vairākiem gadu desmitiem rentgenā kuņģa čūlu nekonstatēja. Izlīdzējos dažādi – gan ar diētu, gan medikamentiem. Tomēr akūtās sāpes atkārtojās bieži.
Sāku analizēt, kas varētu būt manas kuņģa problēmas cēloņi. Protams, secinājums bija labi zināmais – neregulāra ēšana, steigā, ieturoties ar visu, kas tobrīd vieglāk pieejams – ka tikai vēders pilns! Sāpju lēkmes provocēja arī dažādas ikdienas stresa situācijas darbā un sadzīvē. Vai tad kāds no tām ir spējis izvairīties?
Bija jāpaiet daudziem gadiem, līdz sapratu, ka augļu ēšana tukšā dūšā bija mana kuņģa problēmas sakne.
Taču, pārdomājot sāpju iemeslus, sapratu, ka jāņem vērā vēl viens faktors – mana profesija. Esmu veterinārārsts, dzīvoju laukos. Darbs prasa nepārtrauktu pārvietošanos visas dienas garumā. Tāpēc arī maltītes neregulāras, ēdienreizes bieži vien tika izlaistas. Vasaras otrā pusē visur pieejami āboli, bumbieri, plūmes, ogas, ko pa ceļam ieēst. Katrā lauku mājā ar tiem cienā, dod līdzi – ēd tikai, tā manta visur brīvi pieejama. Tā radās mānīga ilūzija, ka kārtējā ēdienreize ir notikusi.
Bija jāpaiet daudziem gadiem, līdz sapratu, ka augļu ēšana tukšā dūšā bija mana kuņģa problēmas sakne.
Jebkurā ēdienreizē izdalās kuņģa sula ar zināmu skābes daudzumu, ēdot augļus, tajā papildus nonāk vēl daudz dažādu skābju. Ja tie ir vienīgie, ar ko ieturas, skābes gremošanas procesā netiek neitralizētas. Kuņģa gļotāda uz to reaģēja, un man tas izpaudās ar sāpēm dažādās pakāpēs un intervālos.
Ko darīt? Manā profesijā ir teiciens: “Ja diagnoze zināma, tad ārstēšana vienkārša.” No augļu un ogu ēšanas sākotnēji atteicos pilnīgi.
Laika gaitā izveidoju citādus ēšanas paradumus. Patiesībā tās ir uzspodrinātas visiem zināmas patiesības, ko bieži vien ignorējam. Pat ārsti tās piemirst rekomendēt kuņģa slimniekiem. Mani ieteikumi balstās tikai uz ēšanas režīma pieregulēšanu.
* Neēst augļus, nedzert augļu sulu ēdienreižu starplaikos izsalkuma un slāpju remdināšanai. Baudiet tos pirms vai tūlīt pēc ēdienreizes.
* Pilnīgi atteikties no asu piedevu un garšvielu – kečupa, sinepju, piparu un sāls – papildu pievienošanas jebkuram ēdienam. Pat ne uz vārītas olas, tomāta vai gurķa šķēlītes. It kā prasās, bet šādi garšīgi paēst nozīmē apēst daudz vairāk nekā fizioloģiski vajadzīgs.
* Katru kumosu pilnīgi sakošļāt un norīt, kad tas bagātīgi samitrināts ar siekalām un norīšana neprasa papildu uzdzeršanu. Praktiski šo noteikumu katrs pārkāpjam ik dienas – barību norīt maz sasiekalotu un maz sakošļātu ir plaši izplatīts. Jo ēdam steigā un, lai kumoss būtu vieglāk norijams, uzdzeram tēju, kafiju, sulu, kefīru, pienu. Ja tā dara pastāvīgi, problēmas ar kuņģi būs klāt!
Tas attiecināms arī uz paradumu pie zupas piekost maizi. Mēdz atrunāties, ka citādi cilvēks nejūtas paēdis. Bet notiek tas pats – šādi maizi nenorijam ar siekalām, bet uzdzerot zupu.
Labās, garšīgās maizītes nav vainīgas – slikti, ka tās pietiekami nesakošļātas un nesasiekalotas ar uzdzeramā palīdzību dzīvas strauji nonāk kuņģī. Dzeramais jālieto, bet vai nu pirms vai arī pēc tam, kad sausa barība apēsta.
Tas attiecināms arī uz paradumu pie zupas piekost maizi. Mēdz atrunāties, ka citādi cilvēks nejūtas paēdis. Bet notiek tas pats – šādi maizi nenorijam ar siekalām, bet uzdzerot zupu. Ēdienu starplaikos slāpes var mazināt ar pH neitrālu dzērienu.
Ievērojot šādus ieteikumus, kuņģa problēmas kā uz rāvienu neizzudīs. Tiem jākļūst par pastāvīgu dzīvesveida ieradumu – tad kuņģis būs pateicīgs un jūs netraucēs.
* Ko darīt akūtu sāpju lēkmē? Protams, ir efektīvi medikamenti. Es lietoju arī tos, bet, kamēr radikāli nemainīju ēšanas paradumus, uzlabojumi bija, taču recidīvi turpinājās. Laika gaitā iemanījos iztikt bez zālēm. To vietā sāku izmantot dažus pārtikas produktus, kas pēc manas pieredzes likvidēja vai neitralizēja lieko skābes daudzumu kuņģī.
Darbā pa rokai turēju Selgas cepumu paciņu. Vajadzīgā brīdī lēnām apēdu trīs četrus cepumus. Līdzēja, sāpju sajūta mitējās. Laikam kuņģa skābei biju piegādājis darbu un siekalas kā neitralizatoru.
Labi palīdz arī lēnām pa ļoti maziem malciņiem izdzerta glāze svaiga piena.
Jau daudzus gadus lēkmju man nav. Ēdu visu – augļus, žāvētu gaļu, pat sālītu siļķi, bet ar mēru un kopā ar citiem produktiem. Ja nu tomēr sāku just, ka man ir kuņģis (vesels orgāns par sevi neatgādina), paņemu krietnu šķēlīti siera vai glāzi piena, vai dažus cepumus, un vienmēr izdevies kuņģi nomierināt.
Komentē profesors gastroenterologs Anatolijs Danilāns:
– Vispirms izsaku lielu pateicību Haralda kungam, ka viņš aktīvi interesējas par veselības sargāšanu, izveidojis pats savu sistēmu, kā justies labāk. Malacis, ka par to piedomā!
Tomēr mūsdienu medicīnā nav konstatēts, ka ēdiens spētu izārstēt smagas kuņģa un zarnu trakta kaites. Tāpat arī to, ka pārtika varētu tajā radīt manāmus robus. Taču mazināt funkcionālus traucējumus – to gan. Turklāt tie mēdz neganti bojāt dzīves kvalitāti.
Vislabāk ieklausīties savā organismā – kas labāk tīk. Ja, piemēram, nešķiet labi ēst augļus un dzert sulas tukšā dūšā vai ēdienreižu starplaikos, tas nav jādara. Taču augļi nu nekādi nebojā tukšo kuņģi, tik vārgs tas nav.
Arī produktu apēšanas secības dēļ nav iespējams iedzīvoties kādā smagā kaitē. Tādēļ droši var ēst maizi pie zupas. Taču, ja šķiet, ka problēmas ar kuņģi rodas tieši šī iemesla dēļ, ēdiet maizi un zupu atsevišķi.
Nepiekrītu teiktajam, ka asas piedevas ir kaitējošas, tādēļ no tām jāatsakās. Zinātniski fakti rāda, ka ass un piparots ēdiens svētīgi iedarbojas uz kuņģi, pat čūla dzīst ātrāk!
Novērojums par kārtīgu sakošļāšanu gan ir pareizs. Siekalās ir labas, kuņģa gļotādu stiprinošas vielas. Ja tās norijam, dziedējam barības vadu un kuņģi.
