Vita Krauja: Un katru vakaru augšāmceļas 5G. Vai svētuma zaimošana? 3
Nez kas tā latviešiem par ligu – te valsts himna mūsdienām šķiet par rāmu, derētu nomainīt ar citu, te dažs labs “Dievs, svētī Latviju!” dziedot ne tajā tonalitātē ne tajā vietā, te kāds grib “Saule. Pērkons. Daugava” par valsts himnu… Jāzepa Vītola “Gaismas pilij” tā vēl neviens nav (nebija) ķēries klāt.
Taču – kur to nupat izmanto? Uzņēmums “LMT”, televīzijā reklamējot 5G tīklu! Vai katru vakaru no TV ekrāniem reklāmā kora dziedājumā skan vārdi “Tautas dēli uzminēja sen aizmirstu svētumu…”, līdz noslēgumā teicējs paziņo: “Latvijā pirmais 5G internets ir klāt!” Daļas sabiedrības ieskatā – gluži vai latviešu tautas brīvības simbola, svētuma zaimošana…
Vecāko paaudzi var saprast. Bet jaunajiem droši vien nav skaidrs, par ko te vispār “cepšanās”. Brieduma gadu cilvēki ir tā paaudze, kas ir kā tilts starp laikmetu, kad dzīvojām ar milzīgajiem stacionārajiem tālruņiem, un mūsdienām ar smalkajiem, visaptverošajiem viedtālruņiem. Ir mainījušās tehnoloģijas, dzīves temps, daudz kas sagriezies kājām gaisā. Un laikam jāspēj paskatīties uz lietām mazliet citām acīm.
Varētu dusmoties, ja reklāmā televīzijā mājsaimniece bārstītu pulveri veļasmašīnā, fonā skanot “Gaismas pilij”, bet, manuprāt, minētā 5G tīkla reklāma ir kvalitatīvi uzbūvēta un emocionāli uzrunājoša. Ja pret to iebilstam, tad var diskutēt par ļoti daudz ko. Piemēram, par citu pasaules ikonu izmantošanu šķietami neierastā kontekstā.
Paklausīsimies vien, cik bieži tiek izmantota kaut tā pati Karla Orfa kantātes “Carmina Burana” pirmā daļa “O, Fortuna!” – šis muzikālais materiāls skan simtiem dažādu reklāmu un dažādu klipu variantos!
Tāpat Mocarta skaņdarbu vai Hendeļa “Aleluja” no oratorijas “Mesija”. Ļoti savdabīga savulaik likās kāda autoražotāja izvēle jaunā automašīnas modeļa reklāmā fonā izmantot fragmentu no Mocarta “Rekviēma” – potenciālie auto pircēji tika uzrunāti ar tekstu un melodiju no mirušo piemiņas mesas…
Varbūt reklāmas aģentūru darbiniekiem konteksts vienaldzīgs, kam mūzika rakstīta, un kādi vārdi skan, ka tikai uzrunājošāka skaņa?
Protams, šajā gadījumā runa ir par to, kādā veidolā, kādās formās, cik kvalitatīvi un ar kādu mērķi tiek izmantota mūzika, šajā gadījumā “Gaismas pils”. Konkrētās reklāmas mērķis, manā skatījumā, ir iedvest cilvēkiem ticību kaut kādai augšupejai, pacēlumam, un mūzika izmantota cieņpilni.
Pavisam citām acīm skatījos, piemēram, uz saldējuma reklāmas plakātiem ar uzdrukātiem vārdiem “Saule. Pērkons. Salčuks”. Pirmā sajūta – primitīvi. Protams, reklāmas veidotājs precīzi trāpījis lielas auditorijas uztverē. Man arī pirmie divi vārdi šajā reklāmā pirmajā acumirklī saistās ar Mārtiņa Brauna dziesmu “Saule. Pērkons. Daugava” ar Raiņa vārdiem.
Galu galā reklāmas rakstītāju mērķis taču ir pievērst savam produktam – šajā gadījumā saldējumam – cilvēku uzmanību. Savā ziņā tas panākts. Un, ja es reklāmas veidotājam aizrādītu par simboliskas dziesmas neglītu izmantošanu, viņš varētu atgaiņāties, lētā izbrīnā ieplestām acīm – nu ko jūs, par kādu simbolu runājat, vai nezināt, ka vasarās spīd saule, bieži no debesīm grand pērkons un ļaudis ēd saldējumu?
Robeža tautā iecienītu simbolu un zīmolu izmantošanā ir ļoti trausla, un laikam nebūs iespējams atrast kādu cenzoru tās izvērtēšanai. Viss ir tikai un vienīgi pašu – sabiedrības kopējās inteliģences – rokās. Es, piemēram, principa pēc nepirktu šādi reklamētu saldējumu.
Bet, ja mēģināsim lielos simbolus principā izslēgt no ikdienas, varam būt tikai zaudētāji. Ja tagad sāksim baidīties, lai tik, pasarg’ Dievs, neesam zaimojoši, lai tik nepārkāpjam kaut kādus principus un kanonus, varam izrādīties lielāki zaudētāji nekā tad, ja, varbūt arī mazliet riskējot, atļaujam tādus skaņdarbus kā “Gaismas pils” izmantot arī reklāmā.
Lai arī reklāma atgādina par šo dziesmu, lai to neatstājam tikai vienai lielai kopdziedāšanai reizi piecos gados. Jo pa to laiku var izaugt vesela paaudze, kura nemaz vairs nezinās, kas tā “Gaismas pils” ir.
