Anda Līce: Pasauli šokē vēriens, ar kādu pēdējos gados vēsturiskās atmiņas iznīcināšana notiek pašā Krievijā 27
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Un aizsākās kampaņa…” Tā saka par daudzām propagandas kampaņām, kad runa ir par kādu provokāciju gatavošanu vai vēstures viltošanu. Šādas kampaņas ir grūtāk sarīkot, kamēr ir dzīvi vēstures notikumu aculiecinieki un dalībnieki, jo viņi var pateikt: “Tie ir meli, īstenībā bija citādi!”
Spekulantiem ar vēstures faktiem rokas atraisa paaudžu maiņa, tas ir, aculiecinieku aiziešana mūžībā, un, ja spēkā pastāvīgi netiek uzturēta faktos balstīta patiesība, nākamajās paaudzēs sākas amnēzija. Tā ir globāla slimība, un ļaunākais ir tas, ka no atmiņas zaudēšanas nav pasargāti pat vēsturnieki, parasti gan tie, kuru maizes tēvi nodarbojas ar vēstures viltošanu.
Beļģijas pilsētā Zēdelgemā 1945. un 1946. gadā karagūstekņu nometnē atradās apmēram 12 000 latviešu leģionāru. Par viņu dzīvi nometnē saglabājušās atmiņas liecina – pastāvīgi atrazdamies uz dzīvības un nāves robežas, viņi nezaudēja sapni par brīvu un neatkarīgu Latviju. Par to laiku Latvijas Okupācijas muzejā ir atrodamas bagātīgas liecības un videomateriāli, kuriem pateicoties radās doma godināt viņu piemiņu.
Pirms trim gadiem Zēdelgemā tika atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai”. Tas personificē sapni par savu valsti – bites simbolizē tautu, strops – valsti. No kurienes aug kājas skandālam, kas tagad ir sācies ap šo pieminekli? No Beļgijas iekšpolitisko labējo un kreiso spēku priekšvēlēšanu cīņām, kurās parasti visur pasaulē izmanto visus pieejamos līdzekļus, un, protams, no Krievijas propagandas ruporiem, jo kur tad nu bez tiem, kad ir radusies iespēja izspēlēt vēstures kārti.
Līdzīga kņada ap leģionāriem katru gadu 16. martā notiek arī pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Kremļa propagandisti klaigā par fašisma atdzimšanu, kamēr Krievijas godprātīgākie cilvēki par fašistisku dēvē tieši Putina režīmu.
Pasauli šokē vēriens, ar kādu pēdējos gados vēsturiskās atmiņas iznīcināšana notiek pašā Krievijā. Tā ir krievu tautas traģēdija ar neparedzamām sekām laikā, kad vēl nav pārvarētas iepriekšējā gadsimta sekas.
Vinstons Čērčils ir teicis: “Krievi paši rada sev grūtības un pēc tam tās varonīgi pārvar.” Tieši tagad, divdesmit pirmajā gadsimtā, Rietumu politiķiem der atcerēties vēl kādu viņa teicienu: “Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, ka, apmainoties ar krieviem rokasspiedieniem, tiem jābūt cik vien iespējams austrumnieciskiem.”
Mūsdienās savtīgums un dubultmorāle daudzus vadošos Rietumu politiķus ir padarījusi nepiedodami gļēvus. Ne velti, saņemot Nobela prēmiju, žurnāla “Novaja Gazeta” galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs uzdeva provokatīvu jautājumu: “Kāpēc pasaule ir vīlusies demokrātijā un simpatizē diktatūrai?” Ja tiešām ir vīlusies, tad kāpēc?
