“Ūmeo 2014” atklāta! 0
Pagājušajā nedēļas nogalē izskanējusi Ūmeo Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas atklāšana. Trīs dienu garumā divas centrālās pilsētas ielas pildīja no sniega būvēti ekrāni, skatuves, atrakcijas un sporta laukumi, kur sava vieta bija gan vizuālām, gan literatūras un mūzikas norisēm un arī laikmetīgām performancēm. Īpaši krāšņi pilsēta iemirdzējās līdz ar tumsas iestāšanos, un, spītējot salam, ielas pildīja desmitiem tūkstoši cilvēku. Par svētku kulminācijas brīdi kļuva vērienīgs uz upes ledus veidots šovs “Degošais sniegs”. Ar vismodernāko tehnoloģiju palīdzību vācu mākslinieku komanda iedzīvināja šejienes slavenākās rakstnieces Sāras Lidmanes ideju par sniega aizkurināšanu. Izrādi caurvija sāmu tautas alu zīmējumi, joika dziedāšanas un etnogrāfiskie motīvi mūsdienīgotās, krāšņam lieluzvedumam pielāgotās formās. Pēc mākslinieku ieceres lielo burvestību veica un liesmas sniegā uzpūta senās ziemeļu tautas maģiskais gars.
Kā jau solīts, sāmu tautas tradīciju klātbūtnei bija atvēlēta centrālā loma visās “Ūmeo 2014” atklāšanas norisēs. Pilsētas galvenajā laukumā rātsnama priekšā bija atvērtas mūsdienīgās formās veidotas sāmu apmetnes, kur varēja sastapt tradicionālajos tautas tērpos ģērbtus sāmus un nobaudīt viņu turpat vārīto ziemeļbriežu gaļas zupu. Hanna Outakoski, sāmiete, kura šurp atceļojusi no galējiem ziemeļiem, jautāta, ko viņai mūsdienās nozīmē būt sāmietei, atbild: “Tas ir viss, kas esmu. Tā ir mana identitāte. Mans kodols.” Viņa apgalvo, ka katrs sāms tūlīt pazīst otru sāmu, lai kur un no kuras valsts viņi būtu. Sāmi savā vidū ļoti augstu vērtē tos, kuri joprojām kopj senā dzīvesveida tradīcijas, nodarbojas ar joika dziedāšanu, viņiem ir svarīgi uzturēt ciešu saikni ar ziemeļu dabu, zināt savas saknes un kultūru. Tomēr H. Outakoski atzīst arī, ka sāmu visā pasaulē atlicis vien varbūt ap 100 tūkstošiem (precīzs sāmu skaits gan nav zināms), no kuriem liela daļa vairs neprot runāt savas tautas valodā. Pavisam nedaudz ir to sāmu, kuri vēl šobrīd dzīvo pēc senču paražām. Turklāt arī viņi gājuši laikam līdzi un vairs neseko briežiem kamanās, bet gan uz sniega motocikliem vai auto. Skandināvijas valstu likumi nosaka, ka visiem bērniem obligāti jāiet skolā, un arī tas ierobežo sāmu iespējas dzīvot saskaņā ar savām paražām, nemitīgi pārceļojot no vienas zemes uz citu. Tomēr bērniem ir iespēja vismaz vienu stundu nedēļā sāmu valodu apgūt jebkurā skolā. Zviedrijā darbojas arī speciālas valsts apmaksātas sāmu skolas. Ūmeo universitātē atvērts Sāmu kultūras un valodas pētniecības centrs, un ik gadu pilsētā norisinās sāmu kultūras nedēļa. Gan Zviedrijā, gan Norvēģijā un Somijā darbojas sāmu parlamenti. Taču visbūtiskāk šoreiz uzsvērt, ka sāmiem joprojām ir savi jaunu kultūras vērtību radītāji un arī sāmu tautas vēsture un tradicinālās kultūras elementi raduši izpausmes laikmetīgajā mākslā. Tāpēc H. Outakoski uzstāj, ka nevēlas, lai pasaule uzlūkotu sāmus kā īpatnu aizvēsturisku reliktu, bet gan ieraudzītu, ka sāmu kultūrai atvēlama tāda pati loma kā jebkuras citas tautas kultūrai.
Par izteiksmīgāko un jēgpilnāko ar sāmiem saistīto mākslas izpausmi “Ūmeo 2014” atklāšanas programmā kļuva sāmu – ķīniešu modernās dejas projekts “Norrlands Operan”. Vairāk nekā divus gadus gatavota, divos vakaros uz operas “Black box” deju skatuves izskanēja ķīniešu modernās dejas teātra “TAO” kopā ar kolēģiem no “Norrlands Operan” un sāmu mūziķiem veidotā izrāde. Vienlaikus askētiskā un ārkārtīgi izteiksmīgā, ritmiskā kustības, skaņas un gaismas kompozīcija sniedza teju reliģisku pieredzi, kas iesniedzas pavisam tuvu – ja ne līdz pašam cilvēciskās esamības kodolam. Lai arī veidotāji uzsver, ka uzvedumā nav centušies tieši interpretēt ne ķīniešu, ne arī sāmu kultūru, tajā spilgti jūtama abu kultūru sintēze. Tā ir meditācija, individuāla gara izpausme kolektīvā, sinhronā kustībā, kā arī savas esamības pārdzīvojums pretstatā absolūtam tukšumam. Izrādes estētiku veido melna skatuves telpa un tērpi pret baltu gaismu un cilvēka ķermeni, mehānisks, trokšņains ritms pret cilvēka balsi. “Kaut kas vienreizējs – neticami, ko cilvēks spēj paveikt ar savu ķermeni,” dzirdēju skatītājus sakām pēc šīs izrādes, kuras lielāko daļu dejotāji vispār neizkustas no vietas. Turpmāk šis uzvedums būs skatāms plašas tūres ietvaros daudzās citās Zviedrijas pilsētās un citur pasaulē.
