Ultravioletais trilleris jeb Par sauļošanās ietekmi 0
Melanomu provocē galvenokārt pārmērīga un ilgstoša ultravioletā starojuma ietekme. Tāpēc sauļošanās, kas piedevām beidzas ar apdegumiem, nav nekāds nieks!
Atklātā saulē
Mērenās devās saules gaisma ir veselīga gandrīz visiem, jo tā veicina D vitamīna sintēzi organismā. Turklāt pumpainajiem gaisa peldes uzlabo ādas stāvokli. Taču šāda vasaras prieku baudīšana nav piemērota cilvēkiem ar psoriāzi, jo sauļošanās ietekme katram var būt atšķirīga, turklāt – atkarīga no slimības formas.
Kaitīgums, kas ādai rodas no pārmērībām, ir proporcionāls saulē pavadītajam laikam. Nelielās devās (5 – 10 minūtes) tā tikai sakairina ādu, atstādama vieglu sārtumu, taču ilgstoša vai bieža sauļošanās rada apdegumus, smagākos gadījumos – čūlas un intensīvu ādas lobīšanos.
Dermatologs Raimonds Karls brīdina, ka bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret ultravioletajiem stariem (UVS), tādēļ līdz 35 gadu vecumam, bieži sauļojoties (arī apmeklējot solāriju), risks saslimt ar ādas vēzi dzīves laikā pieaug par 75 %, īpaši pēc saulē iegūtiem apdegumiem.
Ultravioleto starojumu āda saņem gan saulē, gan mākslīgajā apgaismojumā (solārijā un kvarca procedūrās). Tālab audzēji visbiežāk attīstās vietās, kas pakļautas intensīvai ietekmei: uz sejas, ausīm, kakla, galvas matainajā daļā (īpaši vīriešiem, kuri cieš no matu izkrišanas), uz pleciem un muguras. Turklāt dzīves laikā uzkrātais saules starojums – pat īsas reizes – summējas, tādēļ biežāk melanomu konstatē 40 – 60 gadu vecumā.
Biedrība “Dermatologi pret ādas vēzi” problēmas nopietnību saskata ne tikai sabiedrības nepietiekamā informētībā par staru kaitīgo ietekmi. Joprojām valda stereotips, ka sauļošanās padara organismu veselu, apgādājot ar vitamīniem. Tā ir, bet medaļai ir arī otra puse.
R. Karls norāda, ka diemžēl arī medicīnas speciālistu izglītotība ādas vēža jautājumos nav pietiekama. Turklāt situācijas labošanai nav pievērsta atbilstoša uzmanība valstiskā līmenī. Lai novērstu pieaugošo saslimstību un mirstību, par galveno stratēģisko virzienu būtu jākļūst ādas vēža profilaktiskajiem pasākumiem un agrīnai diagnostikai.
Par laimi, ādas vēzis ir viegli diagnosticējams, jau apskatot vien, un ar to var veiksmīgi cīnīties slimības agrīnajās stadijās. Savlaicīga konsultēšanās ar speciālistu un nepieciešamā ārstēšana var pasargāt no letālām sekām!
Ādas vēzim ir trīs veidi. Ne tik bieži izplatīta, taču pati bīstamākā ir melanoma – īpaši agresīva forma, jo audzēja šūnas spēj ātri izplatīties un radīt metastāzes.
Caur filtriem
Eiromelanomas kustības aizsācēja profesore Veronika del Marmola atgādina, ka Latvijas iedzīvotāji gaišās ādas krāsas dēļ ir melanomas riska grupā tāpat kā ziemeļvalstu iedzīvotāji, jo mūsu valstī izplatīts pirmais un otrais ādas tips – tie ir paši jutīgākie pret UVS.
Nav iespējams kļūt pavisam imūnam pret UVS, taču to ietekmi var kontrolēt. Lai samazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem, būtiska nozīme ir laicīgai diagnostikai un profilaksei. Regulāri – ik pēc divām stundām – jālieto saules aizsargkrēms ar maksimālo indeksu.
Vēl pirms pārdesmit gadiem krēmi ar saules aizsardzības faktoru SPF 15 – 20 skaitījās ļoti stipri, bet SPF 6 – 8 šķita paši piemērotākie sauļojoties. Mūsdienās ārstiem ir cits viedoklis – lielai daļai eiropiešu nepieciešama daudz lielāka ādas aizsardzības pakāpe.
Kosmētikā izmanto dažādas vielas, kas pilda saules aizsargfiltru lomu. Tās var gan atstarot starus no ādas (fiziskie filtri), gan tos absorbēt un pārveidot daudz nekaitīgākā formā (ķīmiskie filtri).
Eiropas vadlīnijas nosaka, ka šiem krēmiem jāpasargā gan no ultravioletajiem B, gan arī no A stariem. To savstarpējai aizsardzības faktoru attiecībai jābūt ne lielākai par trīs, cenšoties panākt vienādu aizsardzības pakāpi.
Akli uzticēties aizsargkrēmiem arī nedrīkst – pat ja ražotājs apgalvo, ka krēms garantē simtprocentīgu aizsardzību no visu tipu UVS, tas nav iespējams! Pat visspēcīgākie aizsargkrēmi vienmēr izlaiž cauri līdz 3 % staru. Turklāt ne visi pat ar vienādu SPF indeksu ir vienādi. Tādēļ par šo līdzekļu iegādi der konsultēties ar dermatologu vai aptiekāru – parasti gan dārgāks krēms drošāk sargā ādas veselību!
Ja āda ir labi mitrināta (ar to domājot gan pietiekamu šķidruma uzņemšanu, gan speciālu krēmu lietošanu), tā daudz vieglāk panes saules iedarbību.
