Kā pasargāt saulē sevi un bērnu 0
Agrāk ādas vēža pacienti galvenokārt bija ļaudis pēc septiņdesmit gadu vecuma sasniegšanas. Mūsdienās aizvien biežāk onkologa palīdzību meklē cilvēki, kuriem tikai nedaudz pāri trīsdesmit…
Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis to skaidro ar sabiedrības paradumu maiņu, jo cilvēki arvien vairāk laika pavada dienvidu kūrortos, taču tie mūsu gaišajam ādas tipam nav visai piemēroti. Biežāk tiek apmeklēti arī solāriji, bet nepārdomāta aizraušanās ar tiem slikti ietekmē ādas veselību. Savukārt āda ir cilvēka lielākais orgāns, kas ķermeni aizsargā no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes un tāpēc ir svarīgs visam organismam.
Paaugstināts saslimšanas risks ir cilvēkiem ar gaišu ādu un vasarraibumiem, blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm. Šiem cilvēkiem ādā ir maz pigmenta melanīna, tādēļ āda nav pasargāta no kaitīgā saules starojuma. Risks pieaug arī tiem, kuri savas profesijas vai hobija dēļ daudz laika pavada saulē.
Audzēji visbiežāk lokalizējas ķermeņa vietās, kas pakļautas intensīvai saules ietekmei, – uz sejas, ausīm, kakla, galvas matainajā daļā, uz pleciem un muguras. Turklāt dzīves laikā uzkrātais saules starojums – pat īsas sauļošanās reizes – summējas. Tādēļ melanomu, ļaundabīgu ādas pigmentu veidojošo šūnu audzēju, bieži konstatē cilvēkiem 40–60 gadu vecumā.
Dermatologi iesaka katrā sauļošanas reizē lietot (atjaunojot ik pēc divām stundām) aizsarglīdzekļus ar maksimālo aizsardzības faktoru, kas turklāt pasargā ne vien no ultravioleto B (UVB), bet arī no ultravioleto A (UVA) staru iedarbības. To savstarpējai aizsardzības faktoru attiecībai jābūt ne lielākai par trīs, lai panāktu maksimālo aizsardzību.
Īpaša uzmanība jāvelta bērniem un viņu ādas aizsardzībai. Līdz trīs gadu vecumam mazuļi īpaši jāsargā no saules – jāuzvelk krekliņš, cepurīte un saulesbrilles.
– Bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret ultravioletajiem stariem nekā pieaugušajiem, tādēļ līdz 35 gadu vecumam, bieži sauļojoties vai apmeklējot solāriju, risks dzīves laikā saslimt ar ādas vēzi pieaug par 75 procentiem, – atklāj dermatologs Raimonds Karls.
Lai samazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem, svarīgi ir laikus vērsties pie ārsta, jo šo audzēju iespējams vizuāli viegli diagnosticēt un veiksmīgi ārstēt agrīnās stadijās. Precīzai identificēšanai izmanto dermatoskopu, kas ļauj noteikt audzēju pat nulles stadijā.
Ādas vēzim ir trīs veidi. Bīstamākā ir īpaši agresīvā melanoma, jo audzēja šūnas spēj ātri izplatīties un radīt metastāzes. Otrs ir bazālo šūnu audzējs jeb bazalioma – biežākais ādas vēža veids. Trešais ir plakanšūnu vēzis, ar ko saslimst piecreiz retāk nekā ar bazālo šūnu audzēju.
Ādas audzējs bieži izskatās kā neregulāri norobežota, daudzkrāsaina (brūna, tumši brūna, melna, ar sārtu nokrāsu) vai iekaisusi, pacelta vai plakana, asimetriska dzimumzīme, kam viena puse nav līdzīga otrai. Malas it kā saplūst ar apkārtējiem audiem. Aizdomīgās dzimumzīmes parasti ir lielākas par normālajām – 6 mm un vairāk, tās aug pēkšņi. Jo vairāk atšķirīgas krāsas, formas, izmēra un izskata dzimumzīmju, jo lielāks ir melanomas risks.
Ādas audzējus ārstē gan terapeitiski (staru terapija un medikamentoza terapija), gan ķirurģiski. Slimību izdodas likvidēt ar vienkāršu ķirurģisku operāciju līdz pat 99% gadījumu, ja tā nav paspējusi progresēt. Nokavējot dzimumzīmīte var būt liktenīga…
