Ultimāts devis rezultātus 0
Šī, visticamāk, nav nekāda panaceja, bet vismaz pagrieziena punkts demogrāfijas problēmu risināšanā – tā vakar, parakstot vienošanās protokolu par atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem, sprieda valdošās koalīcijas pārstāvji.
Dokumentā pausta pārliecība, ka Latvijas kā neatkarīgas valsts ilgstoša pastāvēšana nav savietojama ar pašreizējām demogrāfiskajām tendencēm, bet atbalsts vecākiem joprojām ir tālu no vēlamā vai pat nepieciešamā. Tādēļ koalīcija pirms nākamā gada budžeta apstiprināšanas atradusi papildus aptuveni 14 miljonus latu dzimstības veicināšanas pasākumiem.
Lielāko daļu šīs summas (aptuveni astoņi miljoni latu) paredzēts tērēt dažādiem atbalsta pasākumiem vecākiem ar bērniem līdz pusotra gada vecumam. Piemēram, minimālais bērna kopšanas pabalsts sociāli neapdrošinātām personām un minimālais vecāku pabalsts sociāli apdrošinātām personām laika posmā no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam tiks palielināts līdz 100 latiem. Pabalsts pilnā apmērā tiks izmaksāts arī tad, ja saņēmējs šajā laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona. Sākot no 2014. gada, iecerēts bērna kopšanas un vecāku pabalsta minimālo apjomu pakāpeniski palielināt līdz 70% apmēram no minimālās algas.
Vēl 3,2 miljoni latu nākamā gada budžeta tiks atvēlēti, lai no nākamā gada 1. septembra varētu sākt izmaksāt mērķdotācijas (Ls 100 mēnesī) tiem vecākiem, kuru bērniem pašvaldība nespēj nodrošināt vietu pirmsskolas izglītības iestādēs. Maksājums tiks veikts līdz brīdim, kamēr vieta atradīsies, bet ne ilgāk kā trīs gadus.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošām personām nākamgad tiks palielināts par 10 latiem, kā tas jau plānots budžeta sākotnējā projektā.
Koalīcijas pārstāvju parakstītais protokols paredz gadījumā, ja nākamā gada budžetā vēl būs pieejams papildu finansējums, atvēlēt to mācību līdzekļu (tostarp skolas grāmatu) iegādes atbalstam vai brīvpusdienu ieviešanai arī otrās klases skolēniem.
Protokolu parakstīja labklājības ministre Ilze Viņķele (”Vienotība”), finanšu ministrs Andris Vilks (”Vienotība”), ”Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Nacionālās apvienības (NA) frakcijas pārstāvji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, Reformu partijas frakcijas pārstāvji Valdis Zatlers un Daina Kazāka, neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa, kā arī demogrāfs Ilmārs Mežs un ”Māmiņu kluba” pārstāve Aleksandra Novaka.
”Ceļš uz papildu naudu prioritāriem demogrāfijas pasākumiem līdzinājās karam, bet sasniegtais mērķis ir tā vērts. Ir panākta vienošanās gandrīz par visām mūsu prasībām. Plānotie atbalsta pasākumi, protams, nav brīnumnūjiņa, kas atrisinās visas problēmas. Dzimstības veicināšanai vēl darāms daudz, bet droši var teikt, ka, izpildot panākto vienošanos, būs panākts simbolisks lūzuma punkts par labu ģimenēm ar bērniem,” pēc dokumenta parakstīšanas uzsvēra R. Dzintars.
NA iepriekš bija draudējusi, ka nevarēs atbalstīt budžetu galīgajā lasījumā, ja tajā netiks iestrādāti viņu piedāvātie demogrāfijas pasākumi. Tomēr ne Dzintars, ne Parādnieks neņēmās prognozēt, cik liels varētu būt dzimstības pieaugums, kad jaunie pabalsti būs stājušies spēkā.
Demogrāfs I. Mežs lēš, ka 2013. gads vēl būs ”ieskriešanās laiks”, bet 2014. gadā Latvijā varētu dzimt jau par 10% vairāk bērniņu nekā pašlaik. Protokolā paustās apņemšanās viņš dēvēja par ”samērīgo minimumu”, bet neslēpa gandarījumu, ka valdošie politiķi sākuši rīkoties. ”Jāatzīst, ja nebūtu bijis šīs ažiotāžas un ultimātu, tad, visticamāk, joprojām neviens nebūtu sācis nopietni runāt par šo lietu,” sprieda demogrāfs. Tādēļ viņš aicināja sabiedrību neļaut politiķiem gulēt uz lauriem, bet gan izmantot pašvaldību vēlēšanu tuvošanos un aktīvi pieprasīt bērnudārzu rindu likvidēšanu.
