Ģirts Kasparāns: Ulmaņa mantojums – latvieši raudzījās nākotnē ar optimismu 7
Svētdien tūkstošiem riteņbraucēju pulcējās Siguldā, lai piedalītos gadskārtējā Vienības velobraucienā. Tā ir viena no tradīcijām, kas mūs vieno ar pirmās brīvvalsts laiku jeb tā sauktajiem Ulmaņa laikiem.
Kārļa Ulmaņa atbalstītais pasākums bija viens no veidiem, kā tolaik tika stiprināta tautas vienotība un sludināts veselīgs dzīvesveids. Pirmdien aprit 140 gadu kopš Kārļa Ulmaņa dzimšanas, un tas ir īstais brīdis, lai vēlreiz izvērtētu Ulmaņa lomu Latvijas vēsturē. Domāju, ka pat viņa rīcības un uzskatu kritiķiem būs grūti noliegt, ka tieši Kārlis Ulmanis bija cilvēks, kurš visvairāk ietekmējis XX gadsimta Latvijas likteni. 1918. gadā viņš stāvēja pie jaunās Latvijas valsts šūpuļa, bet 1940. gadā bija spiests noraudzīties, kā viņa lolojums tiek iznīcināts. Taču viņš nekad nebija zaudējis ticību Latvijai, arī tad, kad mūsu valsts pirmsākumos Ulmaņa valdībai nācās meklēt patvērumu uz tvaikoņa “Saratov” un cerības uz brīvības nosargāšanu šķita niecīgas.
Arī tautas atmiņā Ulmanim kā valstsvīram ir atvēlēta īpaša vieta: kā norāda vēsturnieks Inesis Feldmanis, mūsu vēsturē ir Ulmaņa laiki, bet nav “Čakstes”, “Zemgala” vai “Kvieša laiku”. Protams, Ulmanim daudz ko var pārmest, pirmkārt jau nelikumīgo varas sagrābšanu 1934. gada 15. maija apvērsumā un lišķīgo vadoņa slavināšanas kultu. Jā, viņš bija cilvēks ar savām vājībām, bet Ulmaņa valdīšanas gadi bija laiks, kad Latvija piedzīvoja augšupeju un latvieši raudzījās nākotnē ar optimismu. Tam visam tika pielikts punkts 1940. gada jūnijā, kad Ulmanis nolēma “palikt savā vietā” un nepretoties padomju okupācijai. Raugoties no mūsdienu pozīcijām, tā bija liktenīga kļūda, jo Latvijas armija un visa tauta pēc tam tāpat cieta smagus zaudējumus: gan okupācijas režīma represijās, gan Otrā pasaules kara cīņās. Taču tobrīd Ulmaņa rīcībā nebija visas tās informācijas, kas mums ir tagad, tādēļ viņš pieņēma lēmumu, kas tolaik šķita pareizs. Lai vai kā, bet par šo lēmumu viņam pašam jau drīz vien nācās dārgi samaksāt. Baigais gads un vēlāko gadu šausmas bija vēl viens iemesls, kādēļ Ulmaņa laiku paaudze uz šo laikmetu raudzījās kā uz zaudēto paradīzi. Par laimi, mums tagad ir vēl viena iespēja veidot un sargāt savu Latviju.
Vēl viens Ulmaņa laiku mantojums ir basketbola popularitāte Latvijā, jo 1935. gadā mūsu groza bumbas meistari izcīnīja pirmo Eiropas čempionu titulu. Atliek vien novēlēt, lai viņu pēcteči šajās dienās Stambulā vismaz pietuvotos to laiku panākumiem, iesaistoties cīņā par medaļām.
