Uldis Šmits: Vai Orbāns ir un būs varens 0
Diezgan lielu interesi bija izraisījusi Eiropas Tautas partijas 20. martā sanākusī politiskā asambleja, jo tajā tika spriests par Ungārijas premjera Viktora Orbāna vadītās “Fidesz” izslēgšanu no ETP vai dalības apturēšanu tajā.
Jautājums urda konservatīvo bloka politiķus jau krietnu laiku. Orbāns nebeidz vien bradāt pa ETP vilktajām sarkanajām līnijām, un likās, ka pēdējā līnija ir neatgriezeniski šķērsota līdz ar “Fidesz” tiražēto slaveno priekšvēlēšanu plakātu, kurā redzami Žans Klods Junkers un Džordžs Soross. Portretus papildināja apgalvojums “Jums ir tiesības zināt, ko Brisele mums gatavo”. Tas bija arī paskaidrots: “Viņi grib uzspiest obligātas izmitināšanas kvotas”, “Viņi grib vājināt dalībvalstu tiesības aizsargāt savas robežas”… Junkers gan, kā zināms, atstās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja krēslu, uz kuru ETP izvirzījusi Vācijas kristīgo jeb Bavārijas CSU pārstāvi Manfrēdu Vēberu, bet cienījamu vecumu sasniegušais Soross diez vai tagad uzskata par savu prioritāti Eiropas pārplūdināšanu ar migrantiem.
Kvotu un vispār Eiropas Savienībā notiekošā sakarā pretenzijas gan drīzāk būtu izsakāmas Angelai Merkelei, kuras vadībā iepriekšējā Vācijas lielās koalīcijas valdība īstenoja “atvērto durvju” politiku. Savukārt Orbāns ir plaši vēris durvis lieluzņēmumiem – “Bosch” vai autoražotājiem “Mercedes” un “Audi”, tāpēc nevēlas Berlīni pāri mēram kaitināt un cenšas vācu biznesam izpatikt. Piemēram, ar pērn pieņemtajiem Darba likuma grozījumiem, kuri ļauj darba devējiem gandrīz divkārt palielināt ikgadējo virsstundu daudzumu un kuri decembrī izraisīja neierasti plašas protesta demonstrācijas pret “vergu likumu”. Bet uzņēmējiem tas, protams, ir izdevīgs, tādēļ arī vācu firmu lobiji aizliek par Orbānu labu vārdu Berlīnes varas gaiteņos, kur ekonomiskajam izdevīgumam piešķir daudz lielāku nozīmi nekā kaut kādām abstraktām vērtībām.
Turklāt dažās svarīgās jomās, ieskaitot kopējo lauksaimniecības politiku, “Fidesz” nostādnes teju sakrīt pat ar oficiālās Parīzes viedokli, nerunājot par opozīcijā nostumtajiem “Republikāņiem”, kas ir ETP saimes partija. Un skaidrs, ka sevišķu iebildumu pret Ungārijā varu monopolizējušajiem orbānistiem nav arī “Forza Italia” un Spānijas “Partido Popular”. Savukārt tie, kas skaļi prasīja Orbānu sodīt, – politkorektie skandināvi, Beniluksa politiķi un pārējie –, šķietami neizceļas ar pārlieku ietekmi. Turklāt jārēķinās ar iespēju, ka pēc Eiroparlamenta vēlēšanām “Fidesz” deputātu skaita ziņā kļūs par ETP politiskās grupas otro spēku aiz Vācijas CDU–CSU, kas tomēr zaudēs pozīcijas tāpat kā citu lielvalstu konservatīvie.
“Fidesz” pastāvīgi uzsvēra, ka nevēlas pamest ETP, un viens no signāliem bija Orbāna atvainošanās vēstule par saviem izteikumiem (attiecībā uz “noderīgajiem idiotiem” u. c.) , kura tika adresēta partiju vadītājiem, kas prasīja patriekt “Fidesz”, taču, cik noprotams, viņus īsti nepārliecināja. Tikmēr Manfrēds Vēbers 12. martā ieradās Budapeštā, lai rastu kompromisu vai, citiem vārdiem, panāktu solījumu, ka uzbrukumi Briselei mitējas, un tas Vēberam arī kaut cik izdevās. Skandālu izraisījušās afišas pazuda, un Ungārijas varas partija pievērsās citām tēmām, taču atteicās pārtraukt administratīvo un politisko spiedienu pret Centrāleiropas universitāti, ko Orbāns uzlūko kā valstij naidīgu un no tās izsvēpējamu iestādi.
Galu galā 20. marta sanāksme gandrīz vienprātīgi nobalsoja par atstādināšanu (nevis izslēgšanu) līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, un tas nozīmē – tviterī paskaidroja ETP priekšsēdētājs Žozefs Dols – balsstiesību atņemšanu, liegumu pretendēt uz amatiem Tautas partijā un pakļaušanu noteiktai uzraudzībai. Ja vien ungāri paši neaizcirtīs durvis un neizdomās mesties kopā ar Itālijas “Līgu” un tamlīdzīgiem veidojumiem.
Eiropas Tautas partijas bezprecedenta lēmumu var vērtēt dažādi, un arī sekas tam var būt dažādas. Iespējams, tas ļaus Eiropas Tautas partijai daļēji noturēties pozīcijās, kad pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, lai atsvērtu galējo spēku pieaugušo iespaidu, vajadzēs slēgt vienošanos un veidot plašāku koalīciju ar sociāldemokrātiem, liberāļiem un varbūt vēl kādu politisko grupu, kurās tāpat netrūkst savu melno avju. Tomēr politiskajā ainā nav izslēdzami pavisam krasi pārkārtojumi, kuri skars arī Latviju, kas vienmēr paļāvusies uz ETP atbalstu un arvien ir ieinteresēta tās vienotības un ietekmes saglabāšanā.
Lai vai kā, bet pārmaiņas Eiropā notiek. Tāpēc labāk ir būt tām sagatavotiem un politiski aktīviem, nevis gaidīt ,”ko Brisele mums gatavo”.
