Uldis Šmits: Par dažām pensijas vecuma personām, kuras it kā gatavoja “masīvu kiberuzbrukumu” 7
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izrādās, mūsu kaimiņzemē Baltkrievijā visu šo laiku apdraudējumam bijusi pakļauta nevis tiranizētā un spīdzinātā opozīcija, bet Lukašenko vara. Pret viņu tikusi vērpta globāla mēroga sazvērestība, kurā iesaistīti baltkrievu un ukraiņu nacionālisti, bruņotā pagrīde, Polija, ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde, Federālais izmeklēšanas birojs, Baltā nama administrācija un citi.
Taču Baltkrievijas VDK ar Krievijas FDD palīdzību atmaskoja un novērsa noziedzīgo plānu īstenošanu – divas vai trīs pensijas vecuma personas, kas visu šo perināja, jau saņemtas ciet un atzinušās.
Par to nesen pastāstīja gan pats Lukašenko, gan kompetento orgānu pārstāvji Minskā un Maskavā, kaut teksti nebija gluži saskanīgi. Bet 21. aprīlī minētajiem dramatisma pilnajiem notikumiem pievērsās arī Putins uzrunā Federālajai sapulcei.
Proti, apcietinātie sazvērnieki pastāstījuši, ka gatavoja “Minskas blokādi, pilnīgu Baltkrievijas elektrosistēmas atslēgšanu” un “masīvu kiberuzbrukumu”. Bet “raksturīgi, ka pat tik kliedzošas izdarības neizraisa tā dēvēto kolektīvo Rietumu nosodījumu. Neviens to vienkārši it kā neievēro. Visi izliekas, ka vispār nekas nenotiek”.
Runas ne pārāk garajā ārpolitiskajā sadaļā Baltkrievija bija vienīgā skaidrāk iezīmētā tēma. Varbūt sakarā ar ciemos gaidīto Lukašenko, kurš ieradās 22. aprīlī. Taču, cik noprotams, arīdzan Krievija ir pārpildīta ar dažādu pasugu ārvalstu aģentiem un ekstrēmistiem.
Tiesa, galvenais no viņiem, kuram pietika nekaunības izdzīvot pēc ķīmiskā uzbrukuma un kuru Kremlī vairās saukt vārdā, nu ir iespundēts drošā vietā. Tomēr pat tur pamanās kaitēt lielvalsts interesēm. Piemēram, piesakot badastreiku. Savukārt arestanta piekritēji Putina lielās runas dienā atkal sarīkoja bīstamu mierīgo demonstrāciju.
To visu, protams, iedvesmo ārēji spēki. Kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja. Vai starptautiskā PEN kluba laikam ekstrēmistiski noskaņotie rakstnieki un dzejnieki, kas arī prasīja pārtraukt Navaļnija vajāšanu un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
Kāds tur brīnums, jo saskaņā ar vienu no Putina aprīļa tēzēm Krievijas aizskaršana kļuvusi par savdabīgu sporta veidu. Redz, Prāga, izdabādama Vašingtonai, pauž sašutumu, ka Čehijas teritorijā kaut kad pirms gadiem uzlaista gaisā munīcijas noliktava un šajā sprādzienā gājuši bojā divi valsts pilsoņi, tāpēc izraida krievu diplomātus. Nemaz nerunājot par Kijevas nemitīgajām sūdzībām un nedraudzīgi izrādīto pretestību Ukrainas iznīcināšanai.
Kremli ne mazāk interesē Baltkrievijas liktenis, taču oficiālajos kanālos izpalika informācija, ka iepriekš par vēsturisku izsludinātajā Putina un Lukašenko 22. aprīļa tikšanās reizē būtu apspriesta veiksmīgi atmaskotā sazvērestība pret Minsku.
Galvenokārt iztirzāti integrācijas procesi t. s. Savienotās valsts ietvaros (Baltkrievijas integrēšana Krievijas sastāvā), Donbass (stūrgalvīgais Zelenskis) un ierastie “sadarbības padziļināšanas” jautājumi. Tai skaitā nepieciešamība stiprināt “aizsardzību”, lai, kā aģentūra “Belta” citē Lukašenko teikto, sniegtu “cienīgu atbildi tiem, kuri nesaprot, ka šajā trakajā pasaulē jādzīvo draudzīgi”.
Tomēr Maskavas un Minskas solītie revolucionārie lēmumi un agrāk pieteiktā Kremļa “jaunā koordinātu sistēma” netika izziņoti.
Arī Putina piesauktie kolektīvie Rietumi paliek pie savas – ASV Kongress pieņem rezolūciju Baltkrievijas tautas atbalstam, Čehijas Senāts nosoda Krievijas specdienestu pastrādāto terora aktu un Eiropas Savienība apliecina Prāgai solidaritāti. Respektīvi, politisko koordinātu sistēmas diez vai tik drīz mainīsies. Mums vienīgi jāpatur prātā, ka ģeogrāfiskā robeža starp tām sakrīt ar Latvijas austrumu robežu.
