Uldis Šmits: Navaļnijs – viens no pasaules medijos visvairāk apspriestajām personām, kas apvīta ar neskaitāmām sazvērestības teorijām 2
Pēdējā rindkopā 29.aprīlī ievietots būtisks precizējums.
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Protams, ja izsekojam Alekseja Navaļnija politiskajai biogrāfijai un dažādos tās posmos sacītajam, tad jāsecina, ka diez vai viņš der mūsdienu, iespējams, kaut kad nākotnē atdzimstošās Krievijas demokrātijas tēva lomai. Ukraiņi vēl arvien nevar aizmirst Krimas salīdzināšanu ar sviestmaizi, ko nevar tā vienkārši dāļāt šurpu turpu. Navaļnijs nav Saharovs. Taču Navaļnijs katrā ziņā būs un jau ir jaunākās vēstures literatūrā ierakstāma persona. Ierakstu saturs tiks ar laiku precizēts un papildināts.
Piemēram, ciktāl “Navaļnijs ir saistīts ar Krievijas varu un saskaņo savu rīcību ar to”, kā skaidrojis Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Dažas dienas, pirms “Saskaņa” atteicās piedalīties balsojumā par Navaļnija nelikumīgās apcietināšanas nosodījumu.
Joprojām der palasīt dažādās tīmekļa vietnēs izplatītus lasītāju vai troļļu komentārus, kas bija piekabināti šim Klementjeva kunga atzinumam. Jo tamlīdzīgi teksti tiek izplatīti teju planetārā mērogā. Proti, ka Navaļnijs ir “parasts zaglis, kuru savervēja MI6 un CIP” (apsveiksim britus un amerikāņus par gadsimta operāciju), ka “Navaļnija kompānijai nav nekāda politiska svara” (uz mata tas, ko apgalvo Kremlis), vai to, ka Latvijā, redz, notiek gandrīz tas pats (Navaļnija pieteikto partiju Krievijā nereģistrēja, nu gluži kā pie mums Gobzema partiju).
Varbūt pats interesantākais ir tas, ka notiesātais* Ventspils galva Aivars Lembergs velk paralēles starp savu sūro likteni ar Navaļnija apcietināšanu, tāpēc nesen publiskoja “faktoloģisko salīdzinājumu” (“Ārlietu ministrs Rinkēvičs un viltusziņas”, “ventasbalss.lv” 31. martā), no kura izriet, ka pazīstamajam Krievijas zekam cietumā ir nodrošināta ārstēšana, viņa sūdzības tur nekavējoties izskata un, kaut arī Navaļnijs ir disciplīnas pārkāpējs, cilvēktiesības attiecībā pret viņu tiek ievērotas pilnā mērā. Ne tā kā Latvijā pret politiski represēto Aivaru Lembergu. Kurš, jāpiebilst, tomēr nolēmis startēt pašvaldību vēlēšanās.
Pieņēmums, ka Navaļnijs, vākdams materiālus par korupciju, ir izmantojis atsevišķu Krievijas varas grupējumu piesegu, nebūt nav atmetams. Tas pat izklausās visnotaļ ticami. Viņš arī kļuvis par vienu no pasaules medijos visvairāk apspriestajām personām, kas apvīta ar neskaitāmām sazvērestības teorijām.
Jo kā gan citādi – Krievijā varas pārņemšanas procesi itin bieži bijuši saistīti ar pavisam īstām sazvērestībām. Kādreiz varas gaiteņiem diezgan tuvais it kā liberālas idejas aizstāvošais polittehnologs Staņislavs Belkovskis ne reizi vien licis manīt, ka nacionālists Navaļnijs ir demokrātijai potenciāli bīstamāks par Putinu – kaut vai tāpēc, ka jaunāks.
Navaļnijs atsedza Kremļa kleptokrātijas un viņu nonāvēt gribējušo “tiesībsargājošo” orgānu būtību. Viņš atgādināja pasaku tēlu muļķīti Ivanušku, kurš nerīkojās tā, kā prātīgi ļaudis mēdz darīt, bet tieši tādēļ veiksmīgi izturēja visus pārbaudījumus. Un padarīja Kremļa kleptokrātus smieklīgus, ko tie nevar piedot.
Bet tagad, kad realitāte ņem virsroku, viņam gribot negribot jāiejūtas klasiskās traģēdijas varoņa lomā, un 21. gadsimta Krievijā vienīgā iespējamā viņa atrašanās vieta tādējādi ir ieslodzījums ar attiecīgajām spīdzināšanas procedūrām. Jebkurā gadījumā Ivanuška pārtapis varonī – un to mēs zinām pēc krievu pasakām – ir neērts un filozofiski grūti skaidrojams un vēl pat šobrīd folkloras speciālistu īsti neatskārsts personāžs.
Politiskā muļķīša Alekseja kaut arī ar restēm ierobežotā klātbūtne ir diezgan neērta t. s. starptautiskajai sabiedrībai. Viņa piekritējiem, viņa ienaidniekiem, Rietumiem, kuri vairs nezina, kā reaģēt uz faktiem, ko “muļķītis” tiem pasniedzis kā uz paplātes. Respektīvi, faktiem, kuri jau labi pasen ir Rietumu rīcībā. Un tie, starp citu, liek atcerēties, ka politieslodzīto daudzums Eiropas Padomes dalībvalstī Krievijā ir mērāms simtos.
Navaļnijs, riskējot ar savu ādu, katrā ziņā sniedz pārliecinošāko atbildi uz Rietumus interesējošo jautājumu, kas ir misters Putins. Kas ir Navaļnijs, mēs arī uzzināsim. Ja pratīsim viņu aizstāvēt.
*Portāla LA.LV redakcija paziņo, ka tās viedoklis var arī nesakrist ar “Latvijas Avīzes” komentāra autora Ulda Šmita teikto. Proti, šeit nepieciešams precizēt, ka notiesājošais spriedums attiecībā uz Aivaru Lembergu nav stājies spēkā.
