Uldis Šmits: Lai cik banāli neizklausītos, katra vēlētāja balss būs no svara 0
Aptuveni mēnesis atlicis līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. To iznākums arvien ir grūti paredzams. Galvenais jautājums – cik daudz vietu iegūs galēji labējās un kreisi populistiskās partijas.
Lai mēģinātu šos spēkus savstarpēji tuvināt vai pat vienot, bijušais Trampa stratēģijas padomnieks Stīvs Banons ir izveidojis nevalstisko organizāciju “Kustība”, kas kalpo par ko līdzīgu domnīcai un koordinācijas centram.
“Kustības” jeb “The Movement” mītne ir Briselē, un tajā saimnieko beļģis Mihaels Modrikamens, kurš vietējai publikai vairāk pazīstams kā veiksmīgs advokāts. Politikā Modrikamenam līdz šim īsti veicies krietni mazāk, jo viņa pirms gadiem desmit nodibinātā Tautas partija (tai nav saistības ar Eiropas Tautas partiju) īsti nerod atsaucību Valonijas un Briseles franciski runājošajā vidē, kurā viņš pārsvarā operē, lai gan attiecīgās nostādnes tiek popularizētas arī viņa radītajā interneta izdevumā “Tauta”.
Pasaules mērogā populistu organizēšanās paraugs, viņaprāt, ir pagājušā gadsimta sociālistiskā internacionāle, bet ideoloģiskais kopsaucējs varētu būt daži principi, ko Modrikamens pērn izklāstīja Francijā, uzstājoties Marinas Lepēnas “Nacionālās apvienības”, kādreizējās “Nacionālās frontes”, saietā. Minētie principi, īsi sakot, ir valstu lielāka suverenitāte, stingrākas robežas (“jāzina, kurš ir iekšā un kurš ārā”) un kopīgas vērtības. Tomēr, cik noprotams, Lepēnas attiecības ar “Kustību” nav pārāk ciešas, ja tādas vispār pastāv. Organizācijas galvenais klients Eiropā ir Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni, respektīvi, viņa vadītā “Līga”. Ar to arī izskaidrojams, kāpēc pats Banons Eiroparlamenta vēlēšanu gaidās pārcēlies uz Romu.
Modrikamens un Banons nebūt neiztēlojas par eirofobiem, bet, gluži pretēji, par lielākajiem Eiropas draugiem, piedāvājot tēzes, kas šķietami silda ikviena patriota sirdi: Eiropas sadarbības pamatā jābūt brīvajam tirgum, nevis kopējai politikai, ko dažādās jomās nosaka Briseles tehnokrāti, kuri nerēķinās ar tautu gribu.
Intervijā Spānijas avīzei “El Pais” Banons sacīja, ka “ir iespējama cita Eiropa” jeb “nāciju Eiropa”, kas būtu spēcīga partnere, ar ko Amerika sadarbojas. Uz jautājumu: “Ar Krieviju arī?” viņš deva interesantu atbildi: “Krievija ir KGB un oligarhu rokās nonākusi kleptokrātija. Viņiem ir tonnām ieroču, tas tiesa. Bet ekonomikas apmērs kā Ņujorkas štatam. Ienaidnieks atrodas citur.” Kur tieši, intervētais neprecizēja.
Problēma tā, ka Banona dibinātās “Kustības” – tas esot populistu klubs – tagadējie vai potenciālie aizbilstamie un politiskie līderi, ar kuriem tiek saistītas noteiktas cerības, parasti ir ņemti arī viņa pieminētās “kleptokrātijas” aprūpē. Ne velti, piemēram, Lepēnas partijas pēdējā laika ārpolitiskās vadlīnijas izceļas ar visai spīvu antiamerikānismu un paredz Francijas izstāšanos no NATO, ko gandrīz visur Eiropā, it īpaši Rietumeiropā, prasa arī citu valstu radikāli labējie, nerunājot par kreisajiem.
Tās pašas “The Movement” ideologu cildinātās suverenitātes vārdā. Jo, izrādās, jēdziens ir ārkārtīgi ietilpīgs un to var izmantot ļoti atšķirīgu vai pat diametrāli pretēju mērķu izvirzīšanai. Vairākumam Eiropas populistu – arī šo terminu mēdz lietot ļoti vispārināti – vienīgo transatlantisko saiti iemieso Tramps, un varbūt vēl Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaro, kurš arī ieklausījies “Kustības” padomdevējos un ir viens no tās veiksmes stāsta personāžiem. Tiesa, Kremļa klientu saraksts ir daudz plašāks, jo tajā tāpat iekļauti daudzi t. s. isteblišmenta aprindu cilvēki.
Ja populistu internacionālei izdosies, kā tur tiek lēsts, iegūt Eiroparlamentā trešdaļu vietu vai pat vairāk, tas krietni apgrūtinās līdz šim ietekmīgāko politisko grupu, tajā skaitā Latvijai parasti nozīmīgākās konservatīvās Eiropas Tautas partijas grupas izredzes sadiegt vairākumu, kāds nepieciešams, piemēram, ES budžeta vai augstākajiem amatiem Eiropas Komisijā izvirzīto apstiprināšanai, bet mums neatkarīgi no attieksmes pret ES nav vienalga, kas šos amatus ieņem. Tāpēc, iespējams, katra balss būs no svara. Un, lai cik banāli neizklausītos, arī katra vēlētāja balss.
