Uldis Šmits: Eiropas, tajā skaitā Vācijas, politiķi šo notikumu raksturo kā “skandalozu” 37
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas pēdējie diktatori turas diezgan ciešā sasaistē. Kaut gan viens no viņiem ir galvenais un uzlūko otru par nastu. Kā čemodānu bez roktura. Čemodānam tomēr piemīt zināma vērtība, jo tajā atrodami noderīgi instrumenti, ko var laist darbā pret mūždien pūstošajiem Rietumiem. Vai izmantot iedibinātās kārtības saglabāšanai.
Tiesa, Lukašenko nespēj izraisīt globāla mēroga hibrīdkaru, toties spēj dot pavēli sagrābt pasažieru lidmašīnu, ieviest citviet Eiropā neiedomājamu politieslodzīto spīdzināšanas sistēmu un izrīkoties ar savas valsts pilsoņiem pēc sirds patikas. Tas piesaista uzmanību. Baltkrievijai.
Nevis Kremļa agresijai Donbasā, norisēm okupētajā Krimā vai Krievijas Valsts domes štancētajiem represīvajiem likumiem. Pat ilgi apcerētā Navaļnija lieta atvirzās otrajā plānā.
Putins varētu apsolīt, piemēram, sarunā ar Baidenu zem četrām acīm, ka aptrakušo baltkrievu baķku drusku pievaldīs. (Varbūt integrēs Krievijā kopā ar Baltkrieviju.) Vai arī vispār palaidīs vaļā no ķēdes, ja Vašingtona neizrādīs pienācīgu pretimnākšanu. Lukašenko tādējādi varētu kļūt par vienu no Kremļa iecerētā apmaiņas darījuma objektiem.
Protams, ne to svarīgāko, bet pietiekami nozīmīgu Eiropai, kura agrāk centās ar viņu sadzīvot. Un turpinātu censties, ja vien Lukašenko pēdējā laikā nebūtu izmīdījis visas viņam sasniedzamās sarkanās līnijas.
Izskan pieņēmumi, ka Lukašenko specoperācija jeb “Ryanair” lidmašīnas nosēdināšana, lai dabūtu savos nagos nīsto opozicionāru Romānu Protaseviču, sarīkota pēc Maskavas pamudinājuma vai vismaz ar tās klusu piekrišanu. Katrā ziņā Baltkrievijas pašieceltais prezidents paļaujas uz Putina aizstāvību un nejūtas vīlies.
Tikmēr Eiropas, tajā skaitā Vācijas, politiķi visbiežāk raksturo minēto notikumu kā “skandalozu”. Bundestāga ārlietu komitejas priekšsēdētājs Norberts Retgens rosināja “ar spēcīgām sankcijām dot triecienu visiem Lukašenko režīma balstiem” un iesaldēt kredītu, ko banka “KfW” piešķīra Minskai elektroiekārtu iegādei. Jāatgādina, ka Retgens vēlējās septembrī paredzētajās vēlēšanās kandidēt uz kanclera amatu, taču kristīgo demokrātu partijas iekšējā balsojuma otrajā kārtā zaudēja Armīnam Lašetam, kurš uzstājas Merkeles politiskā kursa mantinieka lomā.
Tāpēc vajadzētu paturēt prātā dažas viņa nostādnes. Kādreiz, būdams Eiropas Parlamenta deputāts, Lašets ieteica pārāk nekritizēt Krieviju, kura nav ES kandidātvalsts un kurai šī iemesla dēļ pielāgojamas citas mērauklas.
Vēlāk, 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ministru kabineta loceklis Lašets brīdināja neieslīgt antiputinisma purvā, savukārt 2018. gadā nākamais Vācijas kanclera amata kandidāts bija viens no tiem retajiem Eiropas politiķiem, kas lāgā nesaskatīja Maskavas roku Skripaļa indēšanas pasākumā. Kaut arī Merkelei nācās atzīt, ka viņa to saredz… Valdības galva tomēr palika stāvēt “Nord Stream 2” politiskajā sardzē.
Toreiz strīdi projekta sakarā uzsita augstu vilni, taču tas joprojām kalpo par Vācijas t. s. lielās koalīcijas stingrāko vienojošo saiti. Nesen Merkele no Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas tribīnes pauda, ka “gāze, kas vēl neplūst pa “Nord Stream 2″, nebūs sliktāka par to, kas jau iet caur Ukrainu, un par gāzi, kas tiek transportēta caur Turciju”. Bet ekonomikas ministrs Pēters Altmeiers uzstāj – projekts jāpabeidz “neatkarīgi no konkrētajiem gadījumiem”. Saimnieciskie apsvērumi jānošķir no politiskajiem.
Baķka tagad varētu ciniski piesaukt ļoti līdzīgus argumentus. Baltkrievija nav ES kandidātvalsts un pat ne gandrīz visaptverošās Eiropas Padomes dalībvalsts. Baltkrievu aviokompāniju iemaksas par pakalpojumiem Eiropas lidostās nav sliktākas par citām. Galu galā incidenta izmeklēšana nav notikusi.
Apstākļu sakritība – 24. maija Eiropadomes sanāksmē, kura nolēma bargi reaģēt uz Lukašenko pirātisko akciju un slēgt ES gaisa telpu Baltkrievijas lidaparātiem, apsprieda arī pagalam sliktās attiecības ar Maskavu un, saskaņā ar publiskoto tekstu, nosodīja “graujošās Krievijas darbības”.
Bet, kā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena, tajā pašā laikā ES un Krievija ir nolemtas kopīgai nākotnei, jo pastāv gara kopēja robeža, preču apmaiņa, cilvēku saskarsme, dažādi izaicinājumi un nepieciešamība risināt reģionālos konfliktus.
Tādu optimistiski iekrāsotu frāzi viņa izmeta pēc tam, kad bija uzskaitījusi gandrīz visu Kremļa piekopto metožu arsenālu – “hibrīddraudi, kaitniecība, slepkavības, taktika skaldi un valdi, kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas”, turklāt “nekas nemainās un situācija pasliktinās”. Nesaprotami, kāpēc…
Briseles dokumentos ierakstīta tēze par atbalstu gan Baltkrievijas, gan Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Baltkrievi nu ir tā kā sadzirdēti. Pat visnotaļ nopietni uzklausīti. Atšķirībā no Krievijā vairs maz atlikušajiem, bet gadiem ilgi trauksmi cēlušajiem demokrātiem. Iespējams, tas tad arī ir pats skandalozākais un skumjākais šajā Eiropas kaimiņattiecību politikas stāstā.
