Uldis Semeiks: Vajadzība pēc automatizācijas un mākslīgā intelekta spiedīs celt produktivitāti 0
Autors: Uldis Semeiks, SIA “Datakom” valdes priekšsēdētājs
2018. gads informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem bijis izaicinājumiem un iespējām bagāts, kas saistāms gan ar komersantu gatavošanos Vispārējai Datu aizsardzības regulai (VDAR), gan pieprasījumu pēc IT pārmaiņām saistībā ar kases aparātu sistēmu noteikumu maiņu.
Notika arī plaša mēroga darījumi, būtiski ietekmējot IT tirgu un tā attīstību – “Cognizant” pārņēma lielu daļu “Tele2 SSC”, notika daļēja “Barclays” Lietuvas centra pārcelšana uz “HCL Technologies”, DNB banka strauji konsolidējās ar “Nordea”, bet “Emergn” apvienojās ar “Exigen Services Latvia”.
Valsts sektorā šis gads nāca ar iespēju apgūt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu IT projektu īstenošanai.
Liela daļa šogad aizsākto darbu turpināsies arī 2019. un 2020. gadā, un ir pamats prognozēt, ka turpmāko gadu laikā IT nozare turpinās piedzīvot strauju izaugsmi un līdz ar digitalizāciju un resursu efektivizēšanu attīstīsies arī citas tautsaimniecības jomas.
Investīcijas programmatūras noamaiņā
2018. gada sākumā ar izteiktu aktivitāti izcēlās privātais sektors, kam bija būtiski ieviest skaidrību datu aizsardzības jomā.
Šo gatavošanos regulai atceramies kā apmulsuma un neizpratnes pilnu, un jāpiemin, ka ieguvēji šogad bija tie, kuri “izkāpa” no savas komforta zonas un atrada sadarbības modeļus ar saistītas jomas speciālistiem, piemēram, advokātu biroju sadarbība ar IT jomas ekspertiem nesa augļus, palīdzot izprast regulas prasības.
Tāpat Datu valsts inspekcijas (DVI) sadarbība ar “CERT.lv” parādīja valsts spēju efektīvi izmantot savas kompetences.
Jāteic gan, ka šī uzņēmēju aktivitāte parūpēties par datiem un sagatavoties regulas prasībām apsīka līdz ar VDAR spēkā stāšanos 25. maijā, kad kļuva skaidrs, ka DVI pietrūkst resursu komersantu kontroles pasākumiem.
Virkne kompāniju šo soli ir atlikusi uz vēlāku laiku, tāpēc arvien pastiprināsies uzņēmumu vajadzība investēt IT drošībā. Prognozējams, ka rīcību veicinās DVI kontroles pasākumi un, iespējams, pirmie sodi, jo šobrīd daudzi uzņēmēji un valsts sektors nogaida, vēloties saprast, kā DVI mērīs IT aizsardzību.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu kases sistēmu nomaiņā vēl darbs ir darāms. Paradoksāli, bet joprojām daudzi komersanti nesteidzīgi uztver VID brīdinājumus.
Tomēr pozitīvi, ka liela daļa izmanto šo laiku, lai jau šajā vai nākamajā gadā uzlabotu savu produktivitāti paralēli investīcijām tirdzniecības iekārtu un programmatūras nomaiņā.
Spiediens celt produktivitāti
Ja runājam par jaunā gada izaicinājumiem IT jomā, lielākais būs cilvēkresursi, kā arī spēja saglabāt fokusu šajā dinamiskajā vidē, attīstot tādas biznesa jomas, kas nesīs peļņu arī pēc diviem trim gadiem.
Pie tā strādā arī SIA “Datakom” – esam sagatavojuši un tirgū ieviesuši vairākus jaunus produktus, piemēram, ārpakalpojumu piedāvājuma standartizācija un VDAR drošības auditi.
Turpināsim darbu pie jauniem pakalpojumiem un produktiem, sekojot uzņēmēju vajadzībām, un gatavojamies tos eksportēt uz Baltijas un Skandināvijas valstīm.
Šo visu apzinoties, varu apgalvot, ka jaunajā gadā neizpaliks uzņēmēju spiediens celt produktivitāti, ko stimulēs vajadzība pēc automatizācijas un mākslīgā intelekta.
Uzņēmēji vērtēs, kā savus IT cilvēkus “dabūt” ārpakalpojumā, lai mazinātu operatīvās izmaksas un saglabātu fokusu uz savu pamata biznesu. Pastāv arī otrs scenārijs, ko jau pašreiz varam novērot valstī – uzņēmēji nodala IT departamentu kā atsevišķu biznesu.
Jāteic, ka turpmākie gadi būs izšķiroši ne tikai IT nozarei, bet arī citām, ja tās spēs digitalizēties un attiecīgi padarīt savu darbaspēku efektīvāku, tad atbilstoši analītiķu prognozēm šai jomās gaidāms daudzkārtīgs pieaugums apjomos.
Baltijas valstis kopā ar pārējo Centrāleiropu un Austrumeiropu šobrīd ir izdevīgā pozīcijā globālās ekonomikas “kariņa” starp rietumu un austrumu pasauli dēļ. Savukārt mūsu darbaspēks un saražotie produkti ir uzticamāki par tiem, kuri ir tālāk no mums uz austrumiem, tas kompensē sadārdzinājumu resursu izmaksām.
Tas viss nozīmē – ja mūsu uzņēmēji spēs esošajiem darbiniekiem nodrošināt rīkus, ar ko viņi būs spējīgi izdarīt vairāk (vairāk produktīvā laika), mēs būsim spējīgi iegūt vairāk rietumu kapitāla, pārdodot savu produkciju un pakalpojumus.
