Augulis: Investīcijas pašas nenāks, tām jārada vide un pašiem jābrauc investoram pakaļ 30
“Man ļoti nepatīk vārdu salikums “investīcijas nāk”. Investīcijas nekur nenāk, investīcijām jārada vide, investoram ir jābrauc pakaļ, investoram ir jāpierāda, ka vide šeit ir labvēlīga, un tikai tad šeit būs investori,” šādu viedokli TV24 raidījumam “Kārtības rullis” izteica Uldis Augulis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts (ZZS).
Šādas runas mums bija jau tad, kad mums ieviesa eiro “nu, tik būs, nu, tik nāks”, bet mums pašiem ir jārada apstākļi, jārada iespējas un jābrauc investoram pakaļ, lai viņš te nāktu, lai viņš te būtu, lai viņš te strādātu. Pie robežas neviens investors negaida, kad viņš te drīkstēs atnākt strādāt,” tā situāciju apraksta Augulis.
Ar LIAA atbalstu pērn sākta 40 investīciju projektu īstenošana
Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu pagājušajā gadā sākta 40 investīciju projektu īstenošana, kopējam plānoto investīciju apmēram veidojot vairāk 473 miljonus eiro, aģentūrai LETA pavēstīja LIAA pārstāvji. Plānots, ka, realizējot šos investīciju projektus, tiks izveidotas 2308 jaunas darbavietas.
Ar LIAA atbalstu 2022.gadā realizētie 40 investīciju projekti aptver kopumā 18 valstis. Tostarp visplašāk ir pārstāvēta Vācija un Norvēģija – katra ar sešiem projektiem.
Tāpat LIAA atzīmēja, ka kopējais uzskaitītais investīciju apmērs šobrīd ir 473 miljoni eiro, tomēr daļai projektu investīciju apmērs netiek atklāts, tādēļ faktiskā summa, visticamāk, būs lielāka.
“LIAA investīciju projektos aptuveni divas trešdaļas no ienākošajām investīcijām ir attiecināmas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm. Tas iezīmē pagrieziena punktu, ka spējam būt interesanti nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Darbs ar šiem projektiem prasa lielāku iedziļināšanos un citas darba metodes, tomēr rezultāti apliecina, ka esam uz pareizā ceļa un tā sauktā ekonomikas restrukturizācija notiek,” pauž LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norāda, ka, izstrādājot “Lielo investīciju fonda” programmu un ieviešot “Zaļā koridora” pieeju ieguldījumiem zināšanu ietilpīgās nozarēs,
panākts uzrāviens augstas pievienotās vērtības projektu īstenošanā, kā arī stiprināta ārvalstu investoru interese sadarbībai ar Latvijas uzņēmējiem.
Viņa atzīmē, ka tieši šādi projekti dod pienesumu tautsaimniecības attīstībai, jo nodrošina ieguldījumus jaunu produktu izstrādē, modernu tehnoloģisko procesu ieviešanu, produktivitātes paaugstināšanu, kā arī uzņēmumu dalību globālajās piegāžu ķēdēs un eksporta tirgus ģeogrāfijas paplašināšanu.
“Pozitīva tendence, ka ražotnes arvien vairāk tiek izvietotas ārpus galvaspilsētas, kas nozīmē arī jaunas un labi apmaksātas darbavietas reģionu iedzīvotājiem,” pauž Indriksone.
Starp pagājušā gada veiksmes stāstiem LIAA min modulārās būvniecības uzņēmumu “Forta pro”, kas noslēdzis investīciju līgumu ar kompāniju “Samsung C&T”, izsakot ambīcijas kļūt par pasaules vadošo moduļu konstrukciju uzņēmumu. “Forta pro” jau iezīmējis vērienīgus attīstības plānus gan Latvijā, gan ārvalstīs, paplašinot ražošanas un būvniecības kapacitāti. Uzņēmumam šobrīd ir ražotnes Jelgavā un Ventspilī, kurās nodarbināti 300 strādājošie, bet šā gada laikā plānots palielināt strādājošo skaitu līdz 700 darbiniekiem un sākt vairākus jaunus projektus.
Par darbības sākšanu Latvijā paziņojuši arī “Anodox Energy Systems”. Zviedrijas uzņēmums Latvijā attīstīs bateriju ražošanu elektroauto. Savukārt Ukrainas uzņēmumu “Enamine”, kas ir pasaulē vadošais ķīmisko savienojumu un ar tiem saistīto pakalpojumu piegādātājs farmācijas nozarē, ir sācis darbu pie uzņēmuma paplašināšanas Latvijā.
Salīdzinoši labus rezultātus investīciju piesaistē 2022.gadā uzrādījuši arī Latvijas jaunuzņēmumi. 2022.gadā Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 61 miljona eiro investīcijas. Pamanāmākos darījumus noslēdza tādi uzņēmumi kā “Juro”, “Giraffe360”, “Aerones”, “Colizeum” un “SaltoX”.
