Uldis Augulis: “Būs pozitīvas izmaiņas, kas skars ikviena labklājību” 31
Autors: Uldis Augulis, labklājības ministrs (ZSS)
Nākamā gada budžets ir nodots Saeimai un izskatīts 1.lasījumā. Ko paredz valdības piedāvātās izmaiņas labklājības jomā nākamgad?
Vienīgā valsts budžeta prioritāte nākamgad ir iekšējā un ārējā drošība, tāpēc labklājības nozares budžetu esam veidojuši kā stabilu budžetu, respektējot valdības noteikto prioritāti un tai pat laikā nodrošinot ilgspējīgus sociālos pakalpojumus esošajā apmērā.
Īpaši gandarīts esmu par īstenoto ieceri, kas ir bijusi viena no manām prioritātēm – indeksācijas apmēra dubultošana pensijai vai tās daļai.
Labklājības ministrija bija iesniegusi arī daudzas savas prioritātes, kuras diemžēl netika 100% atbalstītas tā, kā mēs to vēlējāmies. Taču veicot arī iekšējo naudas pārdali, ministrija ir panākusi, ka, piemēram, nākamgad pensijas indeksēs līdz vidējai iemaksu algai, kas varētu būt 1500 eiro, protams, ņemot vērā darba stāžu. Tas nozīmē, jo vairāk darba gadu, jo lielāks indekss. Šobrīd indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šobrīd vecuma pensijas pilnā apmērā indeksē aptuveni 76% vecuma pensionāru, bet 2025.gadā tie jau būs aptuveni 98%.
Papildus ir panākts, ka pensijām tiks palielināts neapliekamais minimums no pašreizējiem 500 eiro līdz 1000 eiro, tādējādi strādājošos pensionārus neskars iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes, kas ieviestas, lai atvieglotu gan nodokļu sistēmu, gan uzlabotu darbaspēka konkurētspēju attiecībā pret Lietuvu un Igauniju. Šis lēmums pozitīvi ietekmēs aptuveni 46,2% visu veidu pensiju saņēmējus. 53,8% visu veidu pensiju saņēmēju jau šobrīd no saņemtās pensijas IIN nemaksā.
Tāpat esam paredzējuši dažādas pozitīvas izmaiņas, kas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, palielinot gan neapliekamo minimumu un minimālās darba algas apjomu, gan atbalstot strādājošos vecākus, kā arī nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu sociālās rehabilitācijas programmām un ārpus ģimenes aprūpei.
2025. gadā minimālā darba alga valstī tiks noteikta 740 eiro mēnesī, kas ir par 40 eiro vairāk nekā pašlaik, savukārt zemākais minimālo ienākumu slieksnis nākamajā gadā būs 166 eiro (šobrīd tas ir 137 eiro).
Valdība ir vienojusies, ka vecāku pabalsta saņēmēji, kuri izvēlas nedoties bērna kopšanas atvaļinājumā, bet turpina strādāt, nākamgad saņems šo pabalstu 75%, nevis 50% apmērā, kā tas šobrīd. To pašreiz piedāvāts noteikt uz vienu gadu. Labklājības ministrijai ir dots uzdevums izvērtēt šī paaugstinājuma ietekmi uz darba tirgu, jo šā brīža statistika rāda, ka iepriekšējais solis – paaugstināt pabalstu no 30% līdz 50% – nav palielinājis nodarbinātības rādītājus. Šo pabalstu joprojām izvēlas vien aptuveni 30% vecāku, turklāt 79% no tiem ir strādājoši tēvi. Ja tagad redzēsim uzlabojumus nodarbinātībā, tad šie uz gadu noteiktie 75% var palikt par pastāvīgu normu. Piedāvājām arī palielināt īpašās kopšanas pabalstu bērniem-invalīdiem kopš dzimšanas. Ceram, ka Saeima šo piedāvājumu, vēlams ar uzlabojumiem, bet akceptēs.
Papildus 4,4 miljoni eiro paredzēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā, lai preču un pakalpojumu cenu inflācijas rezultātā nesamazinātos pakalpojuma apjoms.
Tāpat paredzēts finansējums, lai arī turpmāk nodrošinātu valsts finansētus pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
909 tūkstošu eiro atbalsts ir plānots ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumu attīstīšanai, tostarp psihologu konsultācijām, atbalsta grupām audžuģimenēm un aizbildņiem un individuālām vajadzībām audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem, balstoties uz speciālistu vērtējumu vai rekomendācijām.
Kuri bija tie Labklājības ministrija priekšlikumi, kuri netika atbalstīti un atlikti uz nākošo budžeta veidošanas posmu?
Bērnu kopšanas pabalstu piedāvājām palielināt no 171 eiro līdz 377 eiro, bērnu piedzimšanas pabalstu līdz 700 eiro. Šos pabalstu palielinājumus gaida jebkura ģimene, kurā ir jaundzimušie bērni. Vēlējāmies palielināt pabalstus, kas saistīti ar ārpus ģimenes aprūpi. Tomēr, kā jau teicu, šīs iniciatīvas pārceļas uz tālāko gadu valsts budžetiem.
Te gan jāsaka, ka galvenais, kas vajadzīgs, lai šie priekšlikumi tiktu atbalstīti – pēc iespējas vairāk ieņēmumu valsts pamatbudžetā, jo visi šie pabalsti tiek maksāti no pamatbudžeta, nevis no speciālā budžeta. Cilvēkos ir jārada pārliecība, ka katrs nodokļos samaksātais eiro atgriežas kā investīcija cilvēkos.
“Vētra ūdens glāzē” tika sacelta par 2.pensiju līmeņa procenta pārlikšanu uz 1.pensijas līmeni. Taisnība, banku lobijs dara visu, lai nenotiktu 1% iemaksu pārnese no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni. Kaut gan daudzi pat tam neseko līdzi, tomēr paskatīsimies uz 2.pensiju līmeni no citas puses – 2. līmenis šobrīd ieguldītājiem nav tik izdevīgs, kā bija iecerēts. Bankas sākotnēji solīja labu ienesīgumu un drošus ieņēmumus, bet realitāte ir tāda, ka nopelnīto “apēd” inflācija. Mums kopā ar finanšu sektoru ir pamatīgi jāizvērtē – ja šie fondi nespēj dot peļņu, kā vērtēt kopumā 2.pensiju līmeņa jēgu?
Tas, kas ir jādara, ir jāredz pensiju sistēmas kopaina, lai aizejot pensijā, pensijas apmērs būtu adekvāts. Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes un demogrāfijas tendences, darbaspēka pietiekamības jautājumus, pensiju 1. un 2. līmeni nevar vērtēt īstermiņā. Tai ir jābūt ilgtermiņa stratēģijai.
2. pensiju līmenis tika ieviests pirms vairāk nekā 20 gadiem un ir pēdējais laiks to pārskatīt, lai cilvēkiem šie kapitāla uzkrājumi būtu pēc iespējas lielāki.
Šobrīd kopā ar Latvijas Banku izskatām iespējamās izmaiņas attiecībā uz 2.pensiju līmeni, ko un kā uzlabot, lai cilvēki justos drošāki par saviem ienākumiem nākotnē? Atteikties no 2.pensiju līmeņa vai sekot Igaunijas piemēram, ļaujot iedzīvotājiem iztērēt pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus jau pirms pensijas, mēs neplānojam. Tas lielā mērā arī ir cilvēku finanšu pratības jautājums, ar kuru pēc šāda lēmuma saskarās arī Igaunija. Cilvēki iztērēja šo naudu uzreiz, nedomājot par nodrošinājumu vecumdienās.
Taču Latvijas gadījumā domājam, ka varam apspriest citas iespējas pie nelabvēlīgas finanšu un tirgus situācijas, piemēram, piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas pensiju 2. līmeņa kapitālu pārlikt uz 1. līmeni. Kad Labklājības ministrija būs izstrādājusi konkrētus priekšlikumus, tad ar tiem iepazīstināsim sabiedrību. Šobrīd norit darbs un situācijas analīze.
Pensiju sistēmu nevar skatīt atrauti no demogrāfijas. Jā, tās ir cieši saistīts. Ja mēs skatāmies uz dzimstības koeficentiem, tad visās Baltijas valstis situācija ir ļoti līdzīga, un Eiropa noveco. Taču demogrāfiju nevar skatīt tikai caur dzimstības prizmu. Ir ļoti daudzi komponentu – sievietes reproduktīvā vecumā, kā iedrošināt jauniešus veidot ģimenes, auklīšu, pirmsskolu pieejamība, skolu tuvums, mājokļu pieejamība, veselības aprūpe, ekonomiskā stabilitāte, ģeopolitiskā drošība, reemigrācija. Un šie jautājumi nav tikai Labklājības ministrijas kompetence. Valdībā skatīs demogrāfijas plānu, lai mēs atbilstoši šim plānam ar uzdevumiem arī citām ministrijām varētu virzīties uz priekšu – uzlabot demogrāfisko situāciju valstī. Pabalsts nav izšķirošais faktors, kāpēc dzimst bērni, bet gan viss iepriekš nosauktais.
Demogrāfijā ir vajadzīgs revolucionārs rāviens. To gaidāms jau vismaz 20 gadus. Nav. Skatīsimies patiesībai acīs. Visticamāk, būs jādomā par gudru imigrācijas politiku – mums ir jāieved darbaspēks, kurš pelnīs mums pensijas. Tā dara Polija, Vācija.
Ja mēs izšķiramies par labu migrācijas politikai, mums vajadzīgas “smadzenes”, lai valstij no iebraucējiem ir pēc iespējas lielāka pievienotā vērtība, jo runa nav tikai par darbaspēku, bet ieguvumiem ražošanā, eksportā, lai tādējādi nopelnītu naudu valsts pamatbudžetā.
