Ulda Balgas SKAT-LOGI 0
Talsu novada muzeja Izstāžu zālē līdz 11. aprīlim apskatāma Talsu fotogrāfa un fotokluba vadītāja, uguns skulptūru dedzinātāja Ulda Balgas fotoinstalācija “Skat-logi”.
Kā jau ierasts, Talsu mākslinieki savas lielāka mēroga personālizstādes muzejā atrāda ik pa pieciem gadiem saistībā ar pašu autoru dižākām jubilejām. To var teikt arī par šo – Uldis Balga dzimis 1953. gada 9. martā un šogad varētu atzīmēt vēl vienu jubileju – ir pagājuši 20 gadi, kopš viņš dzīvo Talsos. Uldis Balga pats gan dažreiz ir žēlojies, ka Talsi viņu pietiekami ilgi neesot pieņēmuši – te jau visi esot Krūmu grupas fani, kuri nezina, kas notiek citās mazpilsētās, piemēram, Valkā, kur Uldis kopā ar Aldi Dubļānu bija sekmīgi vadījuši Vidzemes pusē tik labi zināmo fotoapvienību “Reflex” – visai atraktīvu un ambiciozu radošo kopu 80. un 90. gados.
Bet tūlīt pat jau viss sākās un notika – 1999. gadā tika dibināts Talsu fotoklubs, Uldis Balga kļuva par tā vadītāju, un Lieldienās tika uzbūvēta un nodedzināta, šķiet, līdz šim lielākā uguns skulptūra Ziemeļkurzemē – “Šūpoles” Vīcežu muižā. Un mēs iepazinām līdz tam nezināmo fotogrāfu Uldi Balgu – apveltītu ar paradoksālu domāšanu, bez Talsos ierastā sentimenta un romantisma dzirkstīm, bez tehniskās perfekcijas, toties ar pavisam citu attēla izjūtu. Ļoti svarīgas viņam bija lietas! Radiators var kļūt par fotopoēmas galveno varoni, un sidraba bleķa krāsns ir gandrīz vai kā piemineklis. Skrāpējumi, bļiki un citas nevīžības, bilžu malās tīšām atstāta filmas perforācija, brūnu toņu tonējums, necili interjeri, nefotogēniski un neskaisti cilvēki, viss pavisam ikdienišķi un mirklīgi. Uldis Balga vāc attēlu sērijas, kuras var tapt gan pavisam īsā laika nogrieznī, gan arī lēnām krājot daudzus gadus. Mums ir bijusi iespēja daudz kur būt klāt un redzēt, kā tas viss top, būt par modeļiem ģeķīgās un spontāni prātā ienākušās situācijās, plenēros un ārzemju ceļojumos, vai arī esam varējuši vienkārši nobrīnīties, ko redz viņa īpašā acs.
Balgam kļūstot par Talsu fotokluba vadītāju, tā biedriem laimējies saņemt milzum daudz pārdomātu foto uzdevumu – asprātīgus un radošu domāšanu veicinošus. Šajos gados esam pamanījuši arī viņa pesimismu un neticību kluba pastāvēšanas lietderībai – labas bildes nāk lēni, jo fotogrāfisko redzi, kas sakņojas katra amatierfotogrāfa domāšanā, nevar mainīt tik ātri. Šķiet, ilgi gaidītais rezultāts ir ienācies nupat, pēc kluba 19 gadu darbības.
Talsu kultūrvide Ulda Balgas personā noteikti ir bagātinājusies ar viņa vadīto mākslas notikumu (izstāžu atklāšanas pasākumu, pilsētas svētku performanču) režijas un pasniegšanas prasmi, jo neviens notikums nenotiek tāpat vien vai pavirši – ir pārdomāts nosaukums, scenārijs un runa, ir kāda asprātīga performance, kāds knifs (sarkana vai zila žakete…). Šajās lietās Balga ir izcils perfekcionists. Organizējot izstādes, fotogrāfs bieži ļaujas pirmajam iespaidam, ko sniegusi telpa, – viņš atradīs tai piemērotu savu darbu sēriju un izstāde tur tad arī būs. Tā ir arī šoreiz.
Doma par šo izstādi Uldim Balgam dzimusi puspamestajā pasta ēkā, kur aizmirsti stāv šīs mājas vecie koka logi. Un radies stāsts gan par logiem, gan par fotogrāfiju – 90. gadu sākumā, kad plašā apritē ienāca vārdi “eirologi” un “digitālā fotogrāfija”, mājām tika mainīti logi, un fotogrāfi iegādājās digitālās kameras. Uz kādu laiku iestājās tāds kā caurvējš, bet pamazām viss atkal nostājās savās vietās – ekskluzivitāte atdalījās no plašpatēriņa, joprojām tiek izgatavoti dārgi koka logi, un ir fotogrāfi, kas izgatavo fotogrāfijas uz sudraba želatīna papīra. Izstādē bildes jāskatās caur šo veco logu stikliem ar Filipa Glasa mūziku fonā: vecā manteļskursteņa cikls aiziet debesīs, lejā notiek citas rosības, ko saredzējusi Balgas acs. Jaunradītā fotoinstalācija ir kļuvusi par piemiņas zīmi kāda fotogrāfa nesenās dzīves laika nogrieznim.
