Ukstiņu sīpolpīnes: pārcelšanās uz laukiem jaunu ģimeni rosina sākt sīpolu audzēšanu 4
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pirms četriem gadiem mantoju vecmammas zemi un lauku māju Ēdoles pagastā, tad nu abi ar vīru nolēmām pārcelties no Rīgas uz “Ezermaļiem”. Simtgadīgās mājas virtuvē pie maizes krāsns vienmēr karājās skaisti pītas sīpolu virtenes – tik bezgala skaistas un arī – praktiskas. Tad nu nolēmu – kāpēc gan tā nevarētu darīt arī es?” tā Gundega Ukstiņa. Tā nu sākusi sīpolus audzēt arī pati.
Jāzina, kā stādīt
Par biznesu pagaidām to vēl nevarot dēvēt, drīzāk par visas lielās ģimenes sirdslietu. “Nekad neesam dzinušies pēc kvantitātes, mums svarīgākais ir kvalitāte,” viņa uzsver. Tomēr vairākas nianses sīpolu izaudzēšanā šo dažu gadu laikā jau ielāgotas.
“Ļoti svarīga ir augsne, kurā tu liec to sīksīpolu. Nezinu, kā citiem, bet mūsējie ļoti labi aug smilšmāla augsnē. Minerālmēslus neizmantojam, šogad pirmo gadu mēģināšu ielabot zemi ar eļļas rutkiem.
Redzēs, kas sanāks – vai būs kā pēc bioloģiskās lauksaimniecības grāmatas un viss augs griezdamies, kā aprakstīts. Sīksīpolu sēklai arī liela nozīme, jāzina, no kā pērc. Var gadīties, ka nopērc un uz lauka puse izzied – tad ne pīnēs iepīt, ne uzglabāt.
Tā pagājušā sezonā gadījās ar šķirni ‘Red Baron’. Gribēju bordo krāsas pīnes, bet nesanāca, cik gribētos. Tāpat arī sīpolu žāvēšana, novākšana, uzglabāšana – tas viss ir ļoti svarīgi. Nebūsi kārtīgi nožāvējis, apčubinājis, notīrījis – pelējums klāt,” stāsta Gundega.
Sirdij tuvs darbs
Viņa arī atzīst, ka sīpolu audzēšanā konkurence ir milzīga, taču Ukstiņu atšķirība ir tā, ka saime tirgo ne tikai sīpolus, galvenais produkts ir sīpolu pīnes. Katru sezonu tiek sapīts simtiem pīņu un visas kā viena tiek pārdotas.
“Patlaban pavasarī audzējam arī lociņus, bet lielākoties pašpatēriņam. Esam domājuši audzēt vairāk, bet pagaidām pieturos pie tā, kas sirdij tuvs, negribas “izšķīst” uz visām pusēm, jo tad kaut ko vairs nespēšu darīt par visiem 100%.
Paralēli audzējam un tirgojam ziemas ķiplokus, pagaidām gan līdz pīnēm netieku, jo visu, ko mēs izaudzējam, pārdodam un pīšanai nekas neatliek,” tā Gundega.
Uz jautājumu, vai kovidlaikos sīpolu noiets ir pieaudzis, viņa atbild apstiprinoši.
“Par pieprasījumu sūdzēties nevaram, tirgos aiziet viss līdz pēdējam. Tāpat klienti mūs uzmeklē saimniecības sociālo tīklu lapās. Bet šogad sadarbošos arī ar uzņēmumu “Kunturi” Rīgā, kuri ir gatavi izvietot Ukstiņu pīnes un ķiplociņus savos tirdzniecības stendos.”
Konkursa prēmija – mācībām
Nu jau Gundega tikusi tik tālu, ka sīpolus māk atlasīt iespējami ilgākai uzglabāšanai. Gatavojoties dalībai Latvijas Lauku izglītības centra (LLKC) rīkotajā konkursā jauniešiem “Laukiem būt”, pagājušā gada nogalē uzpīta pīne, kas joprojām karājas pie krāsns un tajā no 16 sīpoliem iebojājies tikai viens.
Konkursā veicies ļoti labi – iegūta viena no godalgām un arī prēmija, ar kuru apmaksātas bioloģiskās lauksaimniecības apmācības.
“Man ļoti svarīga ir pārliecība par to, ko daru. Manuprāt, tik “zaļam gurķim” kā man, kas ar šo nodarbojas pagaidām vien hobija līmenī, tikt konkursa finālā ir ko vērts.
Ļoti palīdzēja LLKC Kuldīgas biroja meitenes Daiga Mellere un Linda Dūdiņa, kas mani motivē turpināt, realizēt savas ieceres un paplašināties. Tika izstrādāts arī logotips Ukstiņu pīnēm, to man palīdzēja izdarīt Mārtiņš Muzikants – lielisks speciālists, kas saprot mani no pusvārda,” teic Gundega.
Taujāta par nākotnes plāniem, viņa teic, ka šogad plānots sākt saimniecības bioloģiskās sertifikācijas procesu. Tāpat noteikti jāpērk stādāmā mašīna un minitraktoriņš.
“Citādi mēs pašlaik darbojamies kā alu laikmetā, bet – visa ģimene kopā! Vecmammas brālis uzar zemi, vīrs ar motobloku safrēzē, mana mamma palīdz ar ravēšanu un padomiem. Bet mūsu mazā meitiņa ļoti labi tīra sīpolus un ķiplokus – nomizo plikus un ne asara nenobirst.
Šogad palīgos brāļa ģimene ar trim maziem darbarūķiem, stādīšanas talka – maija brīvdienās. Iestādītie ķiploki aug skaisti – gan šķirne ‘Ļubaša’, gan ‘Germidour’, arī ziemas sīpoli izskatās labi. Šogad sākšu vadīt arī nodarbības interesentiem, tad varēsiet atbraukt ciemos uz Ezermaļiem un uzpīt paši savu pīni,” plāno jaunā saimniece.
