Diāna Jance: Ukraiņu valodas dzīvotspēju var uzskatīt par pasaulē nebijušu fenomenu 42
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā un vēl vairāk pēc pilna apjoma kara sākuma visā Ukrainas teritorijā arvien vairāk tās iedzīvotāju izvēlas runāt savas valsts valodā – ukrainiski. “Latvijas Avīze” pēta, kādēļ tas ukraiņiem ir tik būtiski un kā ukraiņi nonākuši pie atziņas, ka valoda – tas arī ir ierocis.
Valodas statusu Ukrainā nostiprina 2019. gadā pieņemtais likums, turklāt kopš kara sākuma bijušajiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ukraiņu valodas apmācības piedāvā visdažādākās organizācijas un brīvprātīgie. 2019. gadā toreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstīja ukraiņu valodas likumu, piebilstot, ka “likums tautu nešķeļ, bet gan to vieno”. Ukraiņu valodas dzīvotspēju var uzskatīt par pasaulē nebijušu fenomenu – kā gadsimtiem ilgi nīdēta valoda spēj atgūties un kļūt par miljonu tautas vienu no nozīmīgākajiem kara ieročiem.
Krievijas valsts propaganda jau gadsimtiem klāstījusi, ka Ukraina nav uzskatāma par neatkarīgu valsti, un tikpat ilgi par nebūtiskām uzskatītas arī ukraiņu valoda un kultūra. Atbildot uz daudzu paustajiem uzskatiem par krievu un ukraiņu valodas līdzību, ukraiņu filologs Tiščenko precizējis: leksikas ziņā ukraiņu valoda par 84% sakrīt ar baltkrievu valodu, par 70% – ar poļu, par 68% – ar slovāku un tikai tad seko līdzība ar krievu valodu: 62%.
Tādējādi nereti dzirdamajiem politiski motivētajiem apgalvojumiem par ukraiņu valodas īpašo radniecīgumu ar krievu valodu nav pietiekama pamata. Pagājušā gadsimta ievērojamais ukraiņu filologs Jurijs Ševeļovs uzsvēris: “Īstā, dzīvā ukraiņu valoda nekad nav bijusi “senkrievu” valoda, nekad nav bijusi “kopkrievu” valoda, nekad nav bijusi identiska krievu valodai, nav bijusi nedz krievu valodas priekštece, nedz pēctece, nedz nozarojums.
Tā radusies no slāvu pirmvalodas un attīstījusies laika posmā no 6. līdz 16. gadsimtam.” Pēc Ukrainas valsts statistikas dienesta datiem, 2023. gadā kopumā pasaulē ukrainiski runā apmēram 40 līdz 45 miljoni cilvēku, turklāt tā ir viena no 50 pasaulē izplatītākajām valodām.
Ukraiņu valodas dzīvotspēja ir tiešām pārsteidzoša, jo jau 1627. gadā Moskavijas cars esot devis pirmo pavēli sadedzināt visas ukraiņu grāmatas, “lai pasaulē nevairotu jukas”, savukārt 1912. gadā pat krievu liberālie politiķi norādījuši, ka atsevišķa ukraiņu kultūra nepastāv, izglītība ukraiņu valodā nav nepieciešama, precizējot, ka “tā būtu nekādi neattaisnojama iedzīvotāju psihisko spēku izšķērdēšana”.
Valoda – galvenā pamatvērtība
Kopš Ukrainas neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības (un faktiski no Krievijas) ukraiņi arvien vairāk apzinās savu izcelsmi un pamazām pāriet no krievu uz ukraiņu valodu. Šī gada februāra sākumā Kijivas pilsētas serviss “Київ Цифровии” veica aptauju un, apkopojot tās rezultātus, noskaidroja, ka respondentu vidū ukraiņu valoda neapšaubāmi tiek atzīta par galveno ukraiņu tautas pamatvērtību.
Lielākais ukraiņu valodas popularitātes pieaugums noticis pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Pēc aptaujas datiem, tikai 1% respondentu atzinies, ka nevar sazināties ukraiņu valodā, 33% aptaujāto atbildēja, ka pēc 2022. gada 24. februāra pilnībā pārgājuši uz ukraiņu valodu, un tikai 13% joprojām runājot krieviski. 86% Kijivas iedzīvotāju par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, bet 12% – krievu valodu.
Salīdzinājumam – Oleksandra Razumkova centra pētījumā 2017. gadā 67% Ukrainas iedzīvotāju par savu dzimto valodu atzina ukraiņu valodu un tikai 40% piekrita apgalvojumam, ka ikdienā savā apkārtnē dzird runājam ukrainiski.
Iebilst pret rusifikāciju
Jau 2012. gadā – pirms 2019. gadā pieņemtā likuma par ukraiņu valodu kā vienīgo valsts valodu – vairāki simti sabiedrisko darbinieku – bijušie padomju okupācijas laiku politieslodzītie, rakstnieki un izdevēji, žurnālisti un TV raidījumu vadītāji, režisori un aktieri nodibināja “Visas Ukrainas ukraiņu valodas aizsardzības komiteju”. Par komitejas mērķi dibinātāji izcēla Ukrainas valstiskuma, kultūras un valodas aizsardzību. “Mēs neiebilstam pret nevienu citu valodu. Mēs iebilstam pret rusifikāciju,” tika uzsvērts dibināšanas sapulcē.
Pēc karadarbības sākuma 2014. gadā, bet jo īpaši kopš pagājušā gada 24. februāra “Visas Ukrainas ukraiņu valodas aizsardzības komiteja” ir iedvesmojusi vispārēju tautas kustību, un tās organizēto kursu apmeklētāji gan klātienē, gan tiešsaistē skaitāmi simtos tūkstošu, arī jaunas mācību filiāles atveras gandrīz katru nedēļu.
“Mūsu valoda izsenis bijusi mūsu tautas identifikators un kods visgrūtākajos laikos, bet tagad tā kļuvusi ne tikai par saikni starp cilvēkiem – šodien nezināt dzimto valodu nozīmē nesaprast mērogu karam ar Krieviju. Nu jau vairāk nekā gadu Ukraina ir ierauta karā. Mēs visi esam mainījušies, esam sākuši vairāk novērtēt savu valsti, cilvēkus, savu kultūru. Pat fiziski esam sapratuši, ka valodai ir nozīme. Lielākā daļa mūsu kursu “Єдині” (“Vienoti”) dalībnieku savā ikdienas saziņā pāriet uz ukraiņu valodu, jo izjūt noraidījumu pret visu, ko nes “krievu pasaule”.
Turpināsim stiprināt kultūras robežu un turpināsim mācīties ukraiņu valodu. Ja vēlaties izdarīt labu darbu, ja vēlaties, lai mūsu valsts uzvar karā, sāciet runāt ukraiņu valodā! Es vēlētos, lai mūsu komanda šogad apmācītu vismaz vienu miljonu ukraiņu,” tā 2023. gada sākumā organizācijas mājaslapā aicināja viena no ukraiņu valodas kustības “Єдині” līdzdibinātājām Natalja Fedečko.
Jebkādas valodas diskusijas – jāpārtrauc
Valodu kursi ir bezmaksas, un tos atbalsta gan pašvaldības, gan valsts institūcijas, privātie sporta klubi, telekomunikāciju kompānijas, bibliotēkas un biznesa pārstāvji, mācībspēki, iesaistījušies arī daudzi radošie un kultūras darbinieki. Piemēram, šī gada sākumā Ukrainas armijas brīvprātīgā un nupat Latvijā rādītās dokumentālās filmas “Austrumu fronte” līdzproducente Natālija Hazāna kopā ar domubiedriem Dņipro pilsētā uzsāka valodas projektu “Говорю” (“Runāju”).
“Sākoties pilna mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā, daudzi krievvalodīgie ukraiņi nolēma pilnveidot savas ukraiņu valodas zināšanas un sākt tās izmantot ikdienā. Tomēr, pieļaujot valodas kļūdas gan mācību laikā, gan sarunās uz ielas, daži ir apmulsuši, un tāpēc, lai atbalstītu tos, kuri vēlas uzlabot savas komunikācijas prasmes, esam izveidojuši virkni audio un video programmu. Kopumā esam izveidojuši 26 audio un video programmas un ar to starpniecību vienkāršā un neuzkrītošā veidā mudinām cilvēkus sākt lietot ukraiņu valodu ikdienā.
Programmu vadītāji ir Ukrainā populāri dīdžeji, un tās tiek pārraidītas nacionālajās radiostacijās “Hit FM” un “Bayraktar”, kā arī projekta lapās sociālajos tīklos. Ļoti svarīga projekta sastāvdaļa ir īpaši veidoti plakāti ar saukli “Valoda vieno”, kas izvietoti piecpadsmit lielajās pilsētās visā Ukrainā. Valodas projekta popularizēšanai vienlaikus tiek izmantoti dažādi saziņas kanāli – sociālie tīkli, radio, TV, vides reklāmas medijos –, un tādējādi izdodas sasniegt un piesaistīt ļoti lielu cilvēku apjomu,” tā par aizsākto projektu “Latvijas Avīzei” pastāstīja “Говорю” koordinatore Elena Tonkonoga.
Ukraiņu valodas tiesībsargs Tarass Kremeņs pagājušā gada aprīļa paziņojumā uzsvēra, ka valsts valoda jāsargā no tiem, kuri joprojām uzskata – “kāda starpība”, kādā valodā sazināties: “Apdraudējums ukraiņu valodai vienlīdz ir apdraudējums Ukrainas nacionālajai drošībai. Ukrainas rusifikācija nekad nav kalpojusi tikai kā valodas iznīcināšana, tā sauktās otras valsts valodas ieviešana.
Okupantu galvenais mērķis ir tautas nogalināšana un valstiskuma likvidēšana. Totālais, gadsimtiem senais un asiņainais ukraiņu valodas aizliegums publiskajā telpā paredzēja mūsu tautas iznīcināšanu; tautas, kurai brīvība, gods un cieņa ir valstiskuma pamati. Ir jāpārtrauc jebkādas valodas diskusijas, īpaši kara apstākļos. Mums ir sava valoda, tā ir valoda, kurā jārunā mūsu valsts pilsoņiem, īpaši vēl tad, ja, to runājot, viņi pārstāv mūsu valsti.”
Ko paredz ukraiņu valodas likums
* 2019. gada 25. aprīlī Ukrainas Augstākā Padome pieņēma likumu “Par ukraiņu valodas kā valsts valodas funkcionēšanas nodrošināšanu”. Ar to ukraiņu valoda kā valsts valoda tika atzīta par neatņemamu Ukrainas kā vienotas valsts konstitucionālās uzbūves elementu.
* Kā vienīgā valsts valoda tā pilda starpetniskās komunikācijas funkciju, garantē katra valsts pilsoņa cilvēktiesību aizsardzību neatkarīgi no viņa etniskās izcelsmes, kā arī ir valsts vienotības un nacionālās drošības faktors.
* Tika noteikts plašs personu loks, kam valsts valodas zināšanas ir obligātas.
* Likumā ir norādīts, ka darba pienākumu pildīšanā nevienu nedrīkst piespiest lietot citu valodu kā vien ukraiņu. Kā nosacījumu pieņemšanai darbā aizliegts izvirzīt citas valodas zināšanas.
* Drukātajiem medijiem, ja tie iznāk citā valodā, vienlaikus tādā pašā metienā jānodrošina šis izdevums valsts valodā. Katrā drukātu mediju izplatīšanas vietā valsts valodā nodrukātiem medijiem jābūt ne mazāk par 50%, tas pats attiecas uz grāmatām grāmatnīcās.
* Apkalpojošajā sfērā lietojama valsts valoda, lai gan pēc klienta lūguma viņu var apkalpot kādā citā, abām pusēm pieņemamā valodā. Filmas un televīzijas pārraides demonstrējamas tikai ukraiņu valodā. Kultūras un izklaides pasākumiem jānotiek ukraiņu valodā.
Raksta tapšanā par ukraiņu valodas vēsturi izmantoti fakti no Māras Poļakovas un Artura Hansona sastādītās grāmatas “Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Ieteikumi”
