Kā Ukraiņu raķetes nogremdēja Krievijas kreiseri 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rietumu militārie eksperti uzskata Krievijas pavecā kreisera “Moskva” nogremdēšanu par lielāko zaudējumu jūras karā kopš Britānijas karakuģa torpēdu triecienā pie Folklendu salām 1982. gadā tika nogremdēts Argentīnas kreiseris “General Belgrano”. Uz Argentīnas karakuģa gāja bojā 323 apkalpes locekļi. Kreiseris “Moskva” ir lielākais karakuģis, kāds nogremdēts pēc Otrā pasaules kara, un uz tā varētu būt gājuši bojā vairāki simti jūrnieku.
Pirms raķešu uzbrukuma kreisera tuvumā lidinājās vairāki droni, pievēršot tā pretgaisa aizsardzības sistēmas uzmanību, bet tikmēr no labi nomaskēta poligona Odesas tuvumā tika palaistas raķetes “Neptun”. Vismaz divas raķetes trāpīja kuģim, izraisot uz tā klāja izvietoto raķešu eksploziju. Raķetes “Neptun” tika ieviestas Ukrainas armijas bruņojumā tikai pagājušajā gadā. To kaujas galviņā ir 145 kilogrami sprāgstvielu un sniedzamība aptuveni 270 kilometru. Raķešu komplektā, ko var izvietot uz automašīnas platformas, var būt līdz 72 raķetēm. Raķešu ātrums var pārsniegt 1000 kilometrus stundā, un to lidojuma trajektorija ir tikai nedaudz virs jūras līmeņa.
Militārie eksperti atzīmē, ka Krievijas flotes pavēlniecība nebija rēķinājusies ar Ukrainas raķešu triecienu, tāpēc smagais kreiseris bija atstāts bez palīgkuģiem, kas parasti pavada lielos karakuģus. Rietumu militārie eksperti atzīmē, ka kreiserim vajadzēja būt aprīkotam ar pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas spēj pārtvert pretkuģu raķetes. “Ja trešais lielākais Krievijas flotes virsūdens kuģis (pēc “Admirāļa Kuzņecova” un “Pētera Lielā”) nav aprīkots ar šādu sistēmu, tad jājautā, kā vēl tiem trūkst,” Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta karakuģu eksperts Džonatans Bentens britu laikrakstā “The Daily Mail” prāto par Krievijas flotes karakuģu tehnisko aprīkojumu.
Vēsture
* Raķešu kreiseris “Moskva” bija Krievijas Melnās jūras flotes flagmaņkuģis, viens no trim “Atlant” klases kreiseriem Krievijas flotē.
* Sākts būvēt vēl 1976. gadā, nodots ekspluatācijā 1983. gadā ar sākotnējo nosaukumu “Slava”, 1995. gadā pārdēvēts par “Moskva”.
* Kreiseris bija aprīkots ar novecojušu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
* Uz flagmaņkuģa bija komandcentrs, kas koordinēja citu Melnās jūras flotes kuģu darbību.
Tehniskie dati
* Kravnesība 12 490 tonnas
* Pēdējais remonts veikts 2018.–2020. g.
* Apkalpe līdz 680 cilvēkiem (parasti 510)
* Garums 186 m
* Maksimālais ātrums 32 mezgli (59 km)
Bruņojums
* 16 pretkuģu spārnotās raķetes “Vulkan”
* raķetes “Fort” (tāla rādiusa raķešu “S-300” jūras variants)
* tuva rādiusa raķetes “Osa”
* raķešu palaišanas iekārtas
* lielgabali
* torpēdas
Veiktās operācijas
* Kreiseris “Moskva” piedalījās 2008. gada uzbrukumā Gruzijai, 2013. gadā devās uz Vidusjūru, lai bombardētu Sīriju, un 2014. gadā Krimas aneksijas laikā bloķēja tās piekrasti.
* Piedalījās militārajās operācijās Ukrainas piekrastē, kad Krievija 24. februārī sāka plašu uzbrukumu Ukrainai. Kreiseris līdz ar citiem Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem bloķēja Krievijas spēku aplenkto Mariupoles ostu Ukrainas dienvidos.
* Jau pirmajā Krievijas uzbrukuma dienā 24. februārī kreiseris “Moskva” veica Ukrainas piekrastes pilsētu apšaudes un pieprasīja padoties nelielajam ukraiņu garnizonam Čūsku salā uz dienvidiem no Odesas, taču saņēma atbildi “iet pie ***”.
* 15. aprīlī kuģim trāpīja divas Ukrainas spārnotās raķetes “Neptun”, izraisot ugunsgrēku un uz kuģa esošās munīcijas eksplozijas. Kuģis esot nogrimis, kad ticis vilkts uz Sevastopoles ostu.
* Krievijas flotes pavēlniecība paziņojusi, ka ugunsgrēka izcelšanās iemesls uz kreisera tiekot izmeklēts, nepieminot par Ukrainas raķešu triecienu.
Vairāk nekā 500 jūrnieki pēc munīcijas eksplozijas esot evakuēti. Pēc Rietumu mediju ziņām, vismaz 300 no kreisera “Moskva” apkalpes aptuveni 510 locekļiem varētu būt gājuši bojā.
