Ukraiņu bēgļi Vācijā dažkārt mitinās “spoku pilsētās”. “Mūs viss apmierina – ir elektrība, internets” 54
Rietumvācijas ogļu reģionā daudzi ciemati tika pamesti, lai tur paplašinātu vietu ogļu ieguvei. Tagad šīs pilsētiņas un ciemi ir atkal atdzīvojušies – tur mīt ukraiņu bēgļi, par to vēstī DeutscheWelle.com.
Ja atver Google Maps, lai apskatītu Vācijas rietumu zemi Ziemeļreinā-Vestfālenē, var pamanīt trīs lielus, bālus plankumus. Tās ir trīs atklātās raktuves — Indena, Hambaha un Garcveilera —, kur enerģētikas uzņēmums RWE iegūst brūnogles (lignītu).
Turpat blakus atrodas pilsētas un ciemi, kas vairākus mēnešus vai ilgāk ir pamesti. Sākotnēji šīs “spoku pilsētas” bija paredzēts nojaukt, lai nodrošinātu vairāk ieguves vietu, taču līdz ar Vācijas valdības lēmumu pakāpeniski atteikties no oglēm, to nākotne tagad ir neskaidra.
Netālu no Hambahas raktuvēm, kuras tika atvērtas 1978. gadā un kuras plānots slēgt līdz 2030. gadam, atrodas divi “spoku ciemati” Moršeniha un Manheima, kurus it kā nolemts nojaukt, lai radītu vietu ogļu ieguvei.
Ierodoties Manheimā, var redzēt māju rindas ar norullētiem slēģiem un aizsegtiem logiem. Asfaltētais ceļš ir bedrains, izsists ielu apgaismojums. Ciema centrā atrodas katoļu baznīca, kurai arī ir aiznagloti logi. Dažas joprojām labā stāvoklī esošās mājas ir ieskautas ar dzeloņstieplēm. Zīme izlikta, kas ir to īpašnieks.
Šeit nav daudz cilvēku. Tehniski tiem vispār tur nevajadzētu būt, kā tas ir arī kaimiņos esošajā Moršenihā. Arī šeit ir tukšas māju rindas, to logi aizzīmogoti un zāle priekšā pāraugusi. No pirmā acu uzmetiena – kārtējais “spoku ciemats”.
Bet, ja paskatās uzmanīgi, redzams, ka pie dažu māju durvīm Moršenihā ir pielīmētas baltas papīra lapas. Uz vienas ir ukraiņu vārds, uz otras – arābu vārds. Vienā no šiem namiem dzīvo ukraiņu pāris Deniss un Jūlija, kuru vārdi ir mainīti, lai aizsargātu viņu identitāti.
Viņi ir Moršenihā kopš 2022. gada decembra. Kādreizējā viendzīvokļu mājā tagad dzīvo vairāki cilvēki — ukraiņu ģimene no Donbasa un bēgļi no Sīrijas, sava veida neliela bēgļu patversme.
“Mēs ne par ko nesūdzamies. Mums ir elektrība, ūdens, apkure, pat Wi-Fi un mobilais internets,” saka Deniss. “Varam zvanīt uz mājām Ukrainā. Vietējās varas iestādēs strādājošie nāk katru nedēļu un palīdz kārtot dokumentus. Mēs regulāri saņemam sociālās labklājības pabalstus. Vienīgais, kas mums vēl nav bijis, ir valodu kursi.”
Tas, ka pilsētā trūkst veikalu un nav aptiekas vai ārsta, viņus netraucē. Džūlija brauc uz kaimiņu ciematu pēc pārtikas precēm. Blakus mājai ir automašīna ar Ukrainas numura zīmēm.
Viņi norāda uz mežu, kas sākas tieši lauka otrā pusē. “Tur dzīvo klimata aktīvisti,” saka Deniss. “Viņi ir uzcēluši mājas kokos. Dažreiz mēs tos redzam, bet tie mums netraucē.” Policija regulāri ierodas, lai pārbaudītu, vai viss ir kārtībā.
Saskaņā ar jaunākajiem plāniem Moršeniha patiešām tiks pasargāta no nojaukšanas. Vācija ir apņēmusies līdz 2038. gadam pilnībā atteikties no ogļu spēkstacijām kā daļu no tās centieniem ierobežot oglekļa emisijas.
